Biomedicīna” Pašnovērtējuma ziņojums RĪGA, 2009 Satura rādītājs

2008./2009. a.g. tiek plānots pieaicināt vairākus ārvalstu docētājus no Somijas un Lielbritānijas (no 3 līdz 5).

	9.4. Studējošo skaits, kas studējuši ārzemēs (sadalījums pa valstīm). NAV
	9.5. Ārvalstu studējošo skaits programmā (sadalījums pa valstīm). NAV

Dekāns: Vitālijs Zirdziņš

Studiju programmas vadītāja v.i.: Dzintra Kažoka

RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE

Medicīnas fakultāte

Akadēmiskās studiju programmas

„Biomedicīna”
pašnovērtējums par

2006./2007. akadēmisko gadu

Rīga, 2007

Akadēmiskās studiju programmas

„Biomedicīna”

pašnovērtējums par 2006./2007. akadēmisko gadu

1.	Studiju programmas mērķi un uzdevumi. Izmaiņas ja tādas ir. Izmaiņas nav Studiju programmas mērķi: sagatavot speciālistus biomedicīnas jomā, kuri spējīgi orientēties biomedicīnas pamatnostādnēs un aktuālās problēmās; spētu pielietot fundamentālo zinātņu zināšanas medicīnisku problēmu risināšanā; prastu pielietot zinātnisko pētījumu atziņas medicīnas un biomedicīnas pētījumu plānošanā un spējīgi praktiski veikt un vadīt pētījumu kādā no izvēlētām biomedicīnas disciplīnas nozarēm. Studiju programmas uzdevumi: Sagatavot akadēmiski orientētus speciālistus biomedicīnas un biomedicīnas robeždisciplīnās jomās, kuriem ir nepieciešamās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, ka arī spēja orientēties biomedicīnas virzienos, kuri spēj plānot un veikt zinātniskos pētījumus dažādās biomedicīnas jomās, kas nodrošina zinātnes un moderno tehnoloģiju tālāku attīstību. Sekmēt zinātnisko pētījumu, augstākās izglītības un modernās tehnoloģijas integrēšanu vienotā innovatīvā darbības vidē un sekmēt pētījumu produktivitāti un konkurētspēju kā Latvijā, tā arī starptautiskā apritē biomedicīnas jomā. Sekmēt akadēmiskā personāla izaugsmi un dažādu apakšnozares dabas zinātņu speciālistu integrāciju medicīnā.
2.	Studiju programmas struktūra.
	2.1. Studiju programmas kvantitatīvās izmaiņas attiecīgajās programmas sadaļās. Izmaiņu analīze un pamatojums. Studiju priekšmetu programmu sadalījuma atbilstība valsts standartiem (Ministru kabineta noteikumiem). Saskaņā ar akreditācijas komisijas rekomedācijām (samazināt priekšmetu skaitu) tiek izmainīts sekojošo priekšmetu apjoms (KP) un tiek mainīts studiju programmas pamatdaļu sadalījums %: Izmaiņas priekšmetu apjomā (KP) Šūnu bioloģija- 7 KP no 5 KP. Pētījumu metodes un datu stastatistiskā apstrāde- 4KP no 3KP (priekšmets tiek apvienots ar statistisko datu apstrādes programmam). Molekulārā ģenetīka un bioinformātikas pamati- 8 KP no 6KP. Priekšmetam tiek pievienota jaunā sadaļa: bioinformātikas pamati. Tagad tas ir A-priekšmets. Bioķīmija- 5KP no 4KP. Priekšmets tiek apvienots ar citiem līdzīgiem priekšmetiem (uztura bioķīmija, drošība toksikoloģija un farmakoloģija; bioķīmiska toksikoloģija). Priekšmets – Klīniskā imunoloģija tiks reālizēts Mikrobioloģija, virosoloģija un imunoloģija priekšmeta ietvaros. Pedagoģija tagad ir C-priekšmets. Priekšmetu sadalījums atbalst ar LR Ministru kabineta 2002.gada 3. janvāra noteikumiem Nr. 2 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu”. Studiju programmas pamatdaļas (ar izmaiņām) Studiju priekšmeti Apjoms (KP) A priekšmeti (obligātāis saturs, attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas teorētisko atziņu izpēte) 40 KP jeb 50 % apjoma B priekšmeti (teorētisko atziņu aprobāciju zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā) 16 KP jeb 20% apjoma C priekšmeti 4 KP jeb 5% apjoma Maģistra darbs 20 KP jeb 25 % apjoma KOPĀ* 80 kredītpunkti
	2.2. Studiju priekšmetu programmu satura izmaiņas. Izmaiņu analīze, izmaiņu nepieciešamība (pielikumā – jauno studiju priekšmetu apraksti)
3.	Studiju programmas realizācija.
	Izmantotās studiju formas: lekcijas, semināri, laboratorijas darbi, individu ālais darbs, komandas (mazo grupu) darbs u.c. Izmantoto formu apraksts, izvēles pamatojums un analīze. Izmaiņas nav Studiju programmas apguvei tiek izmantotas sekojošas mācību metodes: lekcijas, semināri, diskusijas, mazo grupu darbs, konsultācijas, patstāvīgais darbs zinātniskās literatūras apgūšanai un analīzei, regulāra zinātniskās literatūras analīzes prezentācijas,referāti. Īpašs uzsvars ir uz interaktīvu metožu izmantošanu studiju procesā, maģistrantu aktīvu līdzdalību diskusijās semināru laikā un iesaistīšanu mācību procesā ar atsevišķu semināru vadītājiem. Programma aptver vairākas plašas zinātnes disciplīnas, kas ļauj nodrošināt pieredzes apmaiņu un diskusiju starp maģistrantiem.
	3.2. Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu. Ja kontaktnodarbības sastāda vairāk par 50% no KP*, ir nepieciešams tā pamatojums (pielikumā Senāta, fakultātes Domes lēmumi). Izmaiņas nav Studiju process ir organizēts pēc moduļu principa, sekmējot aktīvu maģistrantu patstāvīgo darbu. Viena nedēļa dod 1 kredītpunktu , 40 stundu apjoms, no kurām 30 līdz 50 % students apgūst kursa pasniedzēja vadībā, bet pārējais laiks paredzēts teorētisko zināšanu padziļinātai apguvei patstāvīgā darbā ar literatūru un darbam laboratorijās. * Ja programmas aprakstam izmantoti KP
	3.3. Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem (pielikumā – studiju plāns par iepriekšējo akadēmisko gadu).
4.	Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība.
	4.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs. Pētnieciskā un studiju darba mijiedarbība. 1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs: sk. 1.Pielikumu 2. Studiju programmās iesaistītais akadēmiskais personāls zinātnisko projektu, promocijas darbu izstrādes un kvalifikācijas celšanas ietvaros ir strādājuši pasaules vadošajās laboratorijās un universitātēs: Zviedrijā: Upsalas universitātē, Umeo universitātē, Lundas universitātē Karolinskas institūtā. Italijā: Padujas universitātē, Bari universitātē Vācijā: Max-Plank Institūtā Japānā: RIKEN Genomu zinātniskajā centrā ASV: Dienvidu Karolīnas medicīniskā universitātē; Florīdas starptautiskā universitātē. Tādējādi: Pirmkārt, iegūtās zināšanas savā speciālitātē var tikt veiksmīgi izmantotas dažādu biomedicīnas jomas priekšmetu pasniegšanā, lai informētu maģistrantus par pēdējām modernām tendencēm atbilstošā biomedicīnas nozarē un apakšnozarē. Otrkārt, nodibinātie kontakti var tikt veiksmīgi izmantoti studiju programmas pilnveidošanā.
	Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā. Kursa, bakalaura, maģistra darbu tēmu atbilstība studiju programmas saturam (pielikumā – aizstāvēto kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darbu saraksts). Studiju programmas maģistranti gatavojas maģistra darba aizstāvēšanai. Dekānu padomē 18. junijā 2007. gada tiek apstiprinātas sekojošās darba tēmas: Inese Eglīte: „ Augšanas un iekaisuma faktori bronhos un plaušās jaundzimušiem ar dažādām elpceļu saslimšanām”. Sandra Rožāne: „Y hromosomas īso fragmentu atkārtojumu (STR- short tandem repeats) marķieru pielietojums vīriešu DNS identifikācijai tiesu medicīnā.” Areta Sabule: „Autosomālo īso fragmentu atkārtojumu (STR – short tandem repeats) TPOX, CSF1PO, D13S317 un D7S820 lokusu alēļu izplatības biežums Latvijas populācijā”. Sandra Skuja: „Hepatocīta citoskelets – tā īpatnības un līdzdalība šūnas funkcionālo traucējumu izraisītās izmaiņās un bojāejas gadījumos”. Andrejs Ivanovs: „Inervācija, augšanas faktori un apoptoze hroniska kalkuloza holecistīta patoģenēzē bērniem”. Inga Zemīte: „Difenciprona terapijas efektivitātes novērtējums Alopecia Areata pacientiem atkarībā no pacienta vecuma, dzimuma, slimības klīniskās formas un saslimšanas tipa pēc Dr. Ikedas klasifikācijas”.
5.	Vērtēšanas sistēma.
	5.1. Izmantotās studiju vērtēšanas un izvērtēšanas metodes, to apraksts, izvēles pamatojums un analīze. Izmaiņas nav Studiju vērtēšanas pamatformas ir ieskaite un eksāmens. Zināšanas tiek vērtētas 10 ballu sistēmā. Viszemākais pozitīvais vērtējums ir 4 balles (gandrīz viduvēji).
	5.2. Novērtēšanas biežums (nepārtraukta novērtēšana vai novērtēšana tikai semestra beigās). Izvēles pamatojums. Izmaiņas nav Sakarā ar to, ka studiju process ir organizēts pēc moduļu principa, maģistrantu zināšanas novērtēšana notiek attiecīga kursa beigās.
6.	Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē.
	Studējošo aptauju (par studiju procesa organizācijas kvalitāti u.c.) rezultāti un analīze (pielikumā – aptauju anketu paraugi). Jauna studējošo aptauja tiek ieplānota 2007.gada oktobrī.
	6.2. Absolventu un darba devēju aptaujas. Programmas beidzēju nodarbinātība. Jauna aptauja tiek ieplānota 2007.gada oktobrī.
7.	Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls.
	7.1. Akadēmiskā, vispārējā personāla skaits, tā izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Izmaiņas Studiju programmas realizācijā ir iesaistīts 40 docētāji, no tiem 10 profesori, 1 asociētaie profesors, 6 docenti, 6 lektori, 1 asistents un 18 stundu pasniedzēji (sk. 2. pielikumu). RSU pamatdarbā ir 72.5 % no maģistra programmas akadēmiskā personāla, no tiem 65% ir ar doktora vai habilitēta doktora grādu.
	7.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām (pielikumā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības plāns).
	7.3. pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programma. 2. pielikumā
	7.4. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti. NAV
8.	Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums.
	8.1. Studiju programmas finansēšana. Studiju programma biomedicīnā tiek akreditēta 2007.gadā 30.maijā Izglītības Ministrijā. RSU Medicīnas fakultātes akadēmiskā maģistratūras studiju programma biomedicīnā ir maksas programma. Maksa par vienu studējošo dabas zinātnēs ir izmaksas Ls 3904.28 Ls saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 334., 24.07.01.
	8.2. Auditorijas, semināru telpas, laboratorijas, kabineti : to skaita, lieluma un aprīkojuma atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.- Izmaiņu nav Akadēmiskās maģistratūras studiju programmas biomedicīnā praktiskai reālizācijai tiek izmantotas RSU teorētiskās bāzes un laboratorijas: RSU Medicīnas fakultāte ar sekojošām katedrām: Medicīniskās bioloģijas un ģenētikas katedra ar medicīniskās bioloģijas laboratoriju Mikrobioloģijas katedra Normālās fizioloģijas katedra Farmakoloģijas katedra Humanitāro zinātņu katedra Sporta un pedagoģijas katedra Fizikas katedra RSU institūti: RSU Anatomijas un antropoloģijas institūts, RSU Stomatoloģijas institūts RSU Pārmantotā vēža institūts RSU laboratorijas: Bioķīmijas laboratorija Biomehānikas laboratorija
	8.3. Programmas nodrošinājums ar nepieciešamo literatūru un informāciju. Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Izmaiņas nav RSU nodrošina maģistrantiem pilnvērtīgu studiju procesam nepieciešamo telpu iekārtojumu, bibliotēkas, datoru un interneta pieejamību. Maģistranti var izmantot Informācijas centra datorus (30 datori), kuri atrodas RSU bibliotēkā. Papildus maģistrantiem ir iespēja izmatot Interneta LR centrālās bibliotēkas resursus, izmantojot RSU mājas lapu. Lekciju un semināru telpas ir apgādātas ar kodoskopiem un labas kvalitātes tāfelēm. Pēc pasniedzēju pieprasījuma auditorijas nodrošina ar video aparatūru, multimediju projektoru.
9.	Ārējie sakari.
	9.1. Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes kontekstā.
	9.2. sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs. 1. Upsalas Universitāte 2. Tartu Universitāte
	9.3. Ārvalstu docētāju skaits, kas strādā studiju programmā (sadalījums pa valstīm). Gotfried Roomans –Upsalas Universitāte 2007./2008. g. tiek plānots pieacināt vairākus arvalstu docētājus no Somijas un Lielbritānijas (no 3 līdz 5).
	9.4. Studējošo skaits, kas studējuši ārzemēs (sadalījums pa valstīm).
	9.5. Ārvalstu studējošo skaits programmā (sadalījums pa valstīm).

Dekāns: prof. V. Zirdziņš

Studiju programmas vadītājs: docente Jeļena Krjukova

11. Pielikums
Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām

Rīgas Stradiņa Universitāte

Medicīnas fakultāte

Akadēmiskā studiju programma „Biomedicīna”

Rīgas Stradiņa universitāte dažādos masu mēdijos sniedz informāciju par studiju iespējām šajā augstskolā.

Sabiedrības informēšana un programmas popularizēšana

Lai piesaistītu potenciālos studentus, programmā iesaistītie docētāji un studenti informē sabiedrību un popularizē sevi kopumā, katru studiju kursu atsevišķi. Tiek sniegta informācija par studiju iespējām un kvalitāti. Informāciju par RSU Biomedicīnas programmu ir iespējams iegūt RSU informatīvajā bukletā par studiju programmām, RSU mājas lapā (www.rsu.lv), kā arī RSU Studiju informācijas centrā.

2009. gadā programma tika prezentēta (prezentēja Dz. Kažoka), izmantojot datorlīdzekļus, gan RSU organizētajā pasākumā „Atvērto durvju diena”, kuru apmeklēja liels interesentu skaits. Zīmīgi ir tas, ka interese par programmu un studiju iespējām pēc šī pasākuma ievērojami pieauga.

Programma tika prezentēta arī Polijā, Krakovā (25.03.2009. - 28.03.2009) „LR zinātnieku un uzņēmēju tirdzniecības misijā dzīvības zinātņu jomā” ietvaros (prezentēja Dz. Kažoka).

Par vienu no efektīvākiem informācijas apmaiņas līdzekļiem vēl aizvien tiek uzskatīta tiešā komunikācija. Atsevišķi studenti veic informācijas apmaiņu savu paziņu un darba kolēģu vidū.

Sakarā ar būtiskām izmaiņām RSU studiju procesā RSU mājas lapā ir ievietots Biomedicīnas studiju programmas visu mācību priekšmetu ceļveži.

Arī turpmāk ir paredzēts aktīvi iesaistīt studentus un docētājus studiju programmas popularizēšanā, jo to var uzskatīt par studiju procesa sastāvdaļu.

Informācija par studiju programmu Biomedicīna” ir pieejama:

• 
  Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra mājas lapā: www.aiknc.lv
  
• 
  Profesionālās izglītības attīstības aģentūrā.
  

12. Pielikums
Studiju programmas novērtējums no starptautiska atzīšanas viedokļa un no Latvijas valsts interešu viedokļa

Rīgas Stradiņa Universitāte

Medicīnas fakultāte

Akadēmiskā studiju programma „Biomedicīna”

XXI gadsimts raksturojams ar svarīgām izmaiņām priekšstatos par cilvēku, par viņa paša un dzīvās dabas izcelšanos un būtību, reizē tas iezīmējas ar bezprecedenta tehnoloģiskiem risinājumiem visās ar bioloģiju un medicīnu saistītās sfērās. Maģistra studiju programmas veidošanas nepieciešamību nosaka mūsdienu prasības, kad ar klīnisko medicīnas zinātņu palīdzību nevar atrisināt mūsdienām atbilstošā kvalitātē medicīniska rakstura problēmas, bez atbilstošas izglītības nevar risināt tehnoloģiskās problēmas un strādāt biomedicīnas jomās. Galvenie zinātniskie sasniegumi medicīnā vairāk tiek risināti šūnu un molekulārā līmenī, kas nosaka biomedicīnas disciplīnas attīstību. Eiropā kopš 1995. gada ir daudz pētījumu biomedicīnas jomā, un vairākās valstīs ir izveidotas biomedicīnas studiju programmas.

Studiju programmas aktualitāti pastiprina nepieciešamība veicināt biomedicīnas zinātnes pilnveidošanu Latvijā un kadru sagatavošanu zinātniskajam darbam biomedicīnas jomās. Bez tam, ar studiju programmas izveidi, tiek daudz vairāk iesaistīti labi sagatavoti speciālisti akadēmiskajam darbam ar medicīnu saistītās jomās.