DZĪVNIEKU UN KUKAIŅU KODUMI
• Ja iekož kāds dzīvnieks (kaut vai pele), pastāv risks inficēties ar trakum-
sērgu. Tāpēc vienmēr pēc traumas, kas gūta no dzīvnieka, atrādi brūci ārstam!
Ja tā ir maza – nomazgā ar ziepēm un ūdeni, pārsien, un dodieties uz slimnīcu.
• Kukaiņu kodumu riska grupā ir alerģiski bērni. Vienam mazulim no bites
koduma var nebūt nekādu seku, citam tas ir ļoti bīstami. Alerģisku bērnu
pasargāšanai ieteicams logiem likt priekšā sietiņu, sargāt mazuļa ratiņus.
Māci bērnam: ja viņš istabā redz lapseni, biti vai irsi, uzreiz jāiet ārā no telpas
un jāsauc palīgā pieaugušais.
• Ja insekts iekodis sejas, kakla apvidū vai mutē, jebkuram bērnam un
pieaugušajam iespējama elpceļu nosprostošanās un smakšana tūskas
dēļ! Šādās situācijās nekavējoties izsauc ātro medicīnisko palīdzību, dod
cietušajam sūkāt ledu vai dzert maziem malkiem aukstu dzeramo, dzesē
kaklu no ārpuses.
• Ļoti bīstams ir irsis! Tā indes deva ir milzīga. Un visbīstamāk, ja irsis iekož
sejā, galvā vai mutē.
• Ja piesūkusies ērce, pēc iespējas ātrāk to izvelc. Ja nespēj to labi satvert,
izvilkšanai izmanto diega cilpu vai pinceti. Nesaspied ērci! Lai ērci izvilktu,
neko nelej tai virsū – nedz eļļu, nedz citas vielas, par kurām dzirdēts, ka tad
šis kukainis pats izlīdīs. To, vai ērce pārnēsā encefalītu vai Laimas slimību, var
noteikt pārbaudēs. Taču, pat ja tās tiek konstatētas, tas nenozīmē, ka slimības
bērnam patiešām ir nodotas. Ja mazais nav vakcinēts, vecāku uzdevums ir
pēc trim četrām nedēļām pavērot koduma vietu – vai tai apkārt neveidojas
46
apsārtums un vai bērnam neparādās temperatūra. Ja mani kādas izmaiņas,
nekavējoties sazinies ar ārstu.
• Ja bērnam iekož čūska, steidzieties uz slimnīcu vai izsauc ātro medicīnisko
palīdzību. Čūskas koduma vietu neaiztiec! Neliec žņaugu vai pārsējus,
nesūc indi ar muti, negriez, citiem vārdiem – nedari neko, bet gaidi ārsta
palīdzību. Uzmani, lai savainotā roka/kāja pēc iespējas atrastos miera stāvoklī.
• Ja dodaties sēņot, ogot vai vienkārši staigāt pa mežu, jāveic drošības
pasākumi, lai pasargātos no čūskām, – kājās jāuzvelk gumijas zābaki un biezas
garās bikses! Latvijā ir tikai trīs čūsku sugas: odze, zalktis, gludenā čūska. Ir arī
glodene, taču tā vairāk ir kā ķirzaka. Indīga ir tikai odze, savukārt gludenā
čūska, kas sastopama retāk, nav indīga, bet ir agresīva. Lai iemācītos atšķirt
šīs čūskas, portālā “www.mammamuntetiem.lv” izlasi rakstu „Cik bīstamas ir
Latvijas čūskas?”.
Augustā, kad čūskām rodas bērni, tās ir īpaši agresīvas un indīgas. Sausās
vasarās čūsku inde ir toksiskāka. Pieredzē dalās ārsts Aigars Pētersons:
„Kad meitai bija 10 gadu, viņai Slīteres rezervātā kājā iekoda odze – mēs
vienkārši gājām garām cinītim, uz kura čūska gulēja. Tas bija augustā. Iekoda
tieši virs zābaka. Pašu čūsku neredzējām, bet kodumu var atpazīt pēc diviem
punktiņiem un asins piles. Pēc pāris minūtēm parādījās zilums; kamēr tikām
līdz Rīgai, zilums jau bija vīrieša dūres lielumā, meitenei parādījās samaņas
traucējumi, nesaprata, kur braucam.”
47
INDĪGIE AUGI UN OGAS
Nav iespējams bērnam iemācīt atpazīt visus dabā sastopamos indīgos augus,
tāpēc, sākoties siltajai sezonai, atkal un atkal pārrunājiet, ka nepazīstamas
ogas un augus bez vecāku ziņas nogaršot nedrīkst! Tos pat nedrīkst aiz-
tikt ar rokām, piemēram, košās, gleznainās mušmires. Viens no indīgākajiem
augiem, kas pastāv Latvijas dabā, ir velnarutks. Tā iegarenās saknes saldā
un pētersīļiem līdzīgā garša pievilina bērnus, bet pēc šā auga apēšanas var
iestāties nāve!
PĀRKARŠANA
Mazais var būt pilnīgi pliks, taču siltajā sezonā cepurei ir jābūt galvā –
gan zīdainim, gan lieliem bērniem. Apģērbam, arī cepurei, ir jābūt gaišam,
jo tumšais sauli pievelk pastiprināti. Nepieciešamas arī saulesbrilles, un
uz ķermeņa jāziež saules aizsargkrēms, kam ir ultravioleto (UV) staru filtrs.
Uzmanies! Jebkurš krēms nederēs, jo ir tādi taukainie krēmi, kas sauli tieši
pastiprināti pievelk!
Jākontrolē laika daudzums, ko bērns pavada ārā, un atrašanās vieta – jāmeklē
patvērums ēnainās vietās. Bērniem āda ir ļoti, ļoti maiga, tāpēc zīdaini tiešos
saules staros – īpaši viskarstākajā diennakts laikā no pulksten 10 līdz 16 –
atstāt nedrīkst! Dažkārt mammas cenšas zīdaiņus sauļot, taču to darīt neva-
jag – bērns tāpat kļūst brūns, jo UV stari „apliecas”, proti, mazulis iesauļojas,
pat atrazdamies ēnā. Profesors Aigars Pētersons: „Citreiz skatāmies – gadu
vecs mazulis dzīvojas saulē bez cepures... Vai – stacionārā ieved saulē
nocepinātu mazuli, kurš nereti ir jāliek reanimācijā. Te pat jādomā, cik
kuram vecākam augsts intelekts.”
48
Pir
ms
šķērso
ielu
, pār
liecinies
, v
ai
netuv
ojas
k
āds
tr
anspor
ta
līdz
ek
lis!
Peldies tik
ai pieaugušo uzr
audzībā!
Lielā karstuma dēļ bērns var atteikties no ēdiena, taču galvenais ir – jāuzņem
daudz šķidruma, precīzāk, negāzēts (!) ūdens. Ļoti karstā laikā tīru ūdeni ista-
bas temperatūrā no krūzītes vai ar karotīti jāpiedāvā arī zīdainim, kas pārtiek
tikai no mammas piena.
Pārkaršanas pazīmes bērnam ir līdzīgas kā pieaugušajiem: miegainība,
apātiskums, galvassāpes, temperatūra, nevēlēšanās ne ēst, ne dzert vai
gluži pretēji – lielas slāpes. Mazais var kļūt arī čīkstulīgs. Smagākos gadījumos
var būt krampji un samaņas zudums.
Ja bērns ir pārkarsis, novieto viņu vēsā telpā vai ēnā. Atģērb un ar vēsu
ūdeni mitrini pieri, kaklu, krūtis, ar mitru, vēsu dvielīti var nobraucīt visu
ķermeni. Noteikti dod padzerties negāzētu ūdeni! Izmēri temperatūru.
Vēdini, mākslīgi radot gaisa plūsmu. Ja bērna pašsajūta pusstundas laikā
neuzlabojas, sazinies ar ārstu!
APSALDĒŠANĀS
Visjutīgākie pret siltuma zudumu ir bērni, tāpēc, dodoties ārā, ļoti būtiska ir
mazuļa pareiza apģērbšana. Aukstā laikā mazos vislabāk ģērbt kārtām –
elpojošās drēbēs, kas nav cieši piegulošas un ko pamazām var novilkt, ja
bērnam kļuvis par karstu. Gan bērniem, gan pieaugušajiem vajadzētu valkāt
siltus apavus (tādus, kas nav cieši pieguloši) un zeķes (vilnas vai kokvilnas;
Uzmanību!
Ne tikai pieaugušajiem, bet arī sakarsušiem bērniem, pēkšņi lecot ūdenī, var rasties krampji un sirdsritma
traucējumi. Kad ārā ir pāri 30 grādiem, bet ūdenī pāri 20 – šo temperatūru svārstība ir pietiekami liela.
51
sintētikas nav ieteicamas), kā
arī cepuri un šalli. Vēlamāk vilkt
dūraiņus, jo tie silda labāk nekā
pirkstainie cimdi. Jāizvēlas mitru-
mu necaurlaidīgas un siltumu
saglabājošas virsdrēbes.
To, vai bērnam ir silti vai auksti,
nosaka nevis pēc viņa deguna,
bet pēc muguriņas, pataustot aiz
apkaklītes! Drebuļi ir pirmā pazīme,
kas liecina, ka ķermenis zaudē sil-
tumu, – neignorējiet to, dodieties
iekštelpās sasildīties.
Uzmanīgi ar pārbraucieniem
ragavās! Vizināšanās ar ragavām uz
kalniņa ir viena lieta – bērns kustas,
pats skrien kalnā augšā –, bet cita lieta
ir izmantot ragavas kā pārvietošanās
52
līdzekli ielās. Nekustīgi sēžot, kad ārā ir mīnus pieci līdz desmit grādi,
mazais pusstundas laikā var nosalt!
Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas – degunu, vaigus, zodu,
arī roku un kāju pirkstus. Kad ziema iestājas ātri, dažkārt vecāki nenoreaģē
un palaiž bērnus ikdienas gaitās, ģērbtus gumijas zābakos. Tādējādi viens un
divi var iegūt pirkstu apsaldējumus! Bērniem tipisks apsaldējums – ceļgali.
Apsaldēto ķermeņa daļu āda kļūst bāla, ir iespējamas sāpes, kas, audiem
sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, samazinās. Smagākos
apsaldējumu gadījumos var iestāties neatgriezeniski audu bojājumi un
atmiršana.
ATPŪTA ZAĻUMOS
Siltajā sezonā atpūta lielākoties notiek ārpus mājas, un populāra pikniku
sastāvdaļa ir grils. Atcerieties pēc grila iekurināšanas degmaisījumu novietot
bērnam nepieejamā vietā! Bieži pieaugušajiem neienāk prātā, ka divgad-
niekam trīsgadniekam šī pudele varētu šķist interesanta, bet tā tas ir! Ja
degmaisījumu iedzer, elpošanas ceļi tiek neglābjami bojāti – par regulārām
slimībām visu dzīvi kļūst plaušu karsonis, bronhīts u.tml.
Izstāsti bērnam, ka zibens uzliesmojums ir elektrības šautra, attiecīgi – ļoti
bīstams! Zibens trieciena traumas ir apdegumi, kaulu lūzumi, nervu sistēmas
bojājumi, sirdsdarbības apstāšanās. Par laimi, letāli iznākumi cilvēka saskarē
ar zibeni ir reti, izdzīvo aptuveni 80% cietušo.
Ja pērkona negaiss pārsteidz brīvā dabā, meklējiet patvērumu automašīnā –
ja zibens trāpīs tajā, riepas elektrību nevadīs. Ņem vērā: zibens spēriens var
notikt vēl stundu pēc negaisa, attiecīgi arī šajā laikā nedrīkst nedz skriet,
nedz peldēties! Nav patiesība, ka zibens divas reizes vienā vietā neiespers!
53
PIRMĀ PALĪDZĪBA BĒRNAM
Konsultējis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD)
brigādes ārsts, sertificēts pirmās palīdzības pasniedzējs Roberts Fūrmanis
un NMPD galvenais speciālists pirmās palīdzības jautājumos Haralds
Lučkovskis.
KĀ IZSAUKT PALĪDZĪBU?
113 – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta tālrunis, pa kuru visātrāk
(tieši, nepastarpināti) var sazvanīt mediķus. Sazvanāms gan no fiksētajiem,
gan mobilajiem tālruņiem.
112 – glābšanas dienesta tālrunis, pa kuru var izsaukt ugunsdzēsējus un
policiju, un, ja nepieciešams, dispečere operatīvi savienos ar neatliekamo
medicīnisko palīdzību. Sazvanāms gan no fiksētajiem, gan mobilajiem
tālruņiem.
/ Citus palīdzības tālruņu numurus skati grāmatas aizmugurē! /
RĪCĪBA NEGADĪJUMA VIETĀ
• Saglabā mieru! Panika ir bieža vecāku sabiedrotā, bet miera saglabāšana ir
ārkārtīgi nepieciešama!
• Norādi, kuram jāizsauc neatliekamā medicīniskā jeb ātrā palīdzība! Ja
notikusi nelaime, uzrunā konkrētu cilvēku, kuram no blakus esošajiem ir
54
jāizsauc palīdzība. Ja negadījuma vietā ar cietušo esi viens, mediķiem zvani
brīdī, kad cietušais atrodas drošībā.
Zvanot uz 113, dispečeram obligāti izstāsti:
– cietušā atrašanās vieta – pilsēta vai pagasts, novads, iela, mājas numurs,
durvju kods, stāvs utt.;
– kas noticis un ka cietušais ir bērns (!);
– cik cietušo vai saslimušo;
– nepārtrauc sarunu, pirms to nav izdarījis dispečers! Ja situācija ir kritis-
ka, dispečers telefonsarunu pāradresēs NMPD Operatīvā vadības centra
vecākajam dežūrārstam, kurš varēs dot pirmos padomus, ko darīt un kā
bērnam palīdzēt līdz ātrās palīdzības brigādes ierašanās brīdim. Piemēram,
aizrīšanās gadījumā bērns bez elpas nevar izturēt ilgāk par dažām minūtēm,
tāpēc palīdzība jāsniedz nekavējoties, kamēr mediķi vēl ceļā...
Taču atceries – ārsts pa tālruni varēs palīdzēt tikai tad, ja saglabāsi mieru un
ieklausīsies viņa padomos!
KAD SAUKT ĀTRO PALĪDZĪBU? DAŽĀDAS SITUĀCIJAS
Zvani 113 ātrajai palīdzībai šādos gadījumos:
• pēkšņa saslimšana, trauma, nelaimes gadījums;
• pēkšņi sirdsdarbības traucējumi, sāpes sirds apvidū, auksti sviedri, samaņas
zudums;
• dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana;
• pēkšņs elpas trūkums, smakšanas lēkmes vai aizdusa;
• pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums;
55
• pēkšņas sāpes vēderā, saindēšanās, vemšana, intensīva caureja;
• pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes,
jušanas vai kustību traucējumi;
• pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai urinācijas traucējumi;
• smagas alerģiskas reakcijas.
Ja no tuvākās slimnīcas dzīvojat vairāku stundu brauciena attālumā, noteikti
zvaniet 113, nevis centieties bērnu slimnīcā nogādāt paši! Jo NMPD brigādes
ir izvietotas tā, lai mediķi pie cietušā mazā cilvēka ierastos pilsētās lielākoties
10–15 minūšu laikā, bet lauku teritorijās – līdz 25 minūšu laikā. Valstī darbo-
jas vienots dienests, un uz izsaukumu izbrauc tuvākā brīvā brigāde, tāpēc
palīdzība tiek sniegta operatīvi.
Zvani 113 ātrajai palīdzībai, ja bērnam ir:
• Paaugstināta temperatūra. Tā kļūst bīstama situācijās, ja to nevar mazināt,
lietojot medikamentus. Ja temperatūra kāpj virs 39,5 grādiem, tad, it īpaši
bērniem līdz 3 gadu vecumam, tas var izsaukt krampjus.
• Šķidruma zudums. Ja bērnam ir paaugstināta temperatūra vai izteikta cau-
reja un viņš atsakās dzert vai arī jūtams, ka mazulis ar uzņemto šķidrumu
nekompensē tā zudumu, tad atūdeņošanās var iestāties dažu stundu laikā.
• Galvas traumas. Jebkura galvas trauma var būt bīstama dzīvībai. Pēc kri-
tiena, kurā savainota galva, simptomi var attīstīties vairāku stundu laikā,
tāpēc bērns vecākiem rūpīgi jānovēro. Mediķim cietušais ir jāatrāda, ja viņš
kļūst apātisks, miegains, sākas vemšana, krampji, bezsamaņa vai ja pēc krit-
iena ir bijis samaņas zudums – kaut vai īslaicīgs!
56
57
• Lūzumi. Līdz mediķu ierašanās brīdim necenties lūzumu nosiet vai fiksēt!
Vislabāk, ja parūpēsies, ka bērns traumēto vietu tur miera stāvoklī, piemēram,
atgūlies gaida mediķu brigādi.
• Elektrotraumas. Pat ja pēc elektrotraumas bērnam nav sūdzību, viņš
jānogādā slimnīcā, jo pēkšņa sirds apstāšanās var notikt arī pēc 24 stundām.
Slīkšana. Ja bērns ir bijis pakļuvis zem ūdens, viņu vajadzētu nogādāt slimnīcā,
• Slīkšana. Ja bērns ir bijis pakļuvis zem ūdens, viņu vajadzētu nogādāt
slimnīcā, lai konsultētos ar mediķiem vai novērstu iespējamos sarežģījumus,
kādi var attīstīties pēc slīkšanas.
• Indīga kukaiņa dzēliens mutē. Ja bērnam mutē iedzēlusi bite, lapsene vai
irsis, var sākties mutes gļotādas un elpošanas ceļu tūska un smakšana, tāpēc
vienmēr jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
58
PALĪDZĪBA ZĪDAINIM UN BĒRNAM AIZRIJOTIES
Bērns pasauli iepazīst caur muti, tāpēc aizrīšanās mazuļu vidū ir bieži sastopama,
taču tā ir ļoti bīstama, jo iespējama smakšana! Ja bērns svešķermeni nespēj atkle-
pot, viņam trūkst elpas, lūpas kļūst zilas, izteikti sarkana seja, jārīkojas operatīvi.
Ja aizrijies zīdainis
1. Ievieto mutē pirkstu, lai mutīte stāvētu vaļā un svešķermenis
varētu izkrist.
2. Uzguldi bērnu uz rokas vai cita balsta, fiksē, lai nenomestu
mazo zemē!
3. Veic piecus sitienus starp lāpstiņām, virzienā uz galvas pusi.
4. Ja ar iepriekšējo metodi palīdzēt neizdodas, noliec bērnu
guļus stāvoklī un ar diviem pirkstiem uz krūškurvja vidus,
elpceļos radot spiedienu, gaisa plūsmu.
5. Ja zīdainis ir bezsamaņā, apstājas elpošana, mutē nav
svešķermeņa (vizuāli nav redzams), tad veic mākslīgo
elpināšanu (skat. 60. lpp.).
Ja aizrijies 1–8 gadus vecs bērns
Pieliec bērnu un veic 5 sitienus starp lāpstiņām virzienā uz
galvu (kā rādīts attēlā „A”). Ja atklepošana neizdodas, mēģini
palīdzēt, nostājoties aiz bērna un ar rokas dūri spiežot uz
saules pinuma 5 reizes. Kamēr bērns ir pie samaņas un nav
atklepojis, turpina pārmaiņus 5 sitienus un 5 grūdienus.
Ja elpošana apstājas, mutē nav svešķermenis (vizuāli nav
redzams), tad veic mākslīgo elpināšanu (skat. 60.lpp.).
1.
2. un 3.
4.
Attēls ,,A”
ASIŅOŠANAS APTURĒŠANA
Lai apturētu asiņošanu, kā pieaugušajam, tā bērnam palīdzētu spiedošs
pārsējs, taču mazam bērnam tādu uzlikt ir ļoti grūti. Ja brūcē nav iedūries
svešķermenis, efektīvākais, ko vari darīt, – izmantojot marles kompresi vai
tīru drēbes gabalu, aizspiest brūci ciet ar roku un turēt, kamēr ierodas mediķi.
Ja brūcē ir svešķermenis, pats to nedrīkst izraut. Bet, ja papildus tam norit dzīvībai
bīstama asiņošana, jāuzliek žņaugs. Taču atceries – bērnam žņaugu nedrīkst
turēt ilgāk par 30 minūtēm! Tāpēc, uzsienot to, obligāti atzīmē laiku, kad tas
uzlikts.
Žņaugu drīkst siet uz augšdelma un augšstilba, un to dara šādi:
• apsien plāna auduma strēmeli (bet ne striķi vai jostu!), uzsien divus mez-
glus, bet trešo cieši nesavelk, lai izveidojas cilpa;
• cilpai cauri izbāž, piemēram, šķēres, koka sprūdu vai citu izturīgu, garenu
priekšmetu un griež uz riņķi, lai žņaugs pievelkas. Pēc tam žņaugu nostiprina
apsaitējot.
/ Atceries – žņaugs ir galējs asiņošanas apturēšanas līdzeklis! /
PALĪDZĪBA APDEGUMU UN APPLAUCĒJUMU GADĪJUMOS
Jebkurš apdegums bērnam ir iemesls, lai sauktu ātro palīdzību, jo jutīgās ādas
dēļ mazuļiem apdegumi atstāj smagākas sekas nekā pieaugušajiem. Tāpēc
glāze karsta šķidruma bērnam ir tas pats, kas spainis pieaugušajam! Brūces
kopšanai un ārstēšanai ir jābūt ļoti rūpīgai, lai nerastos komplikācijas. Ja apdeg-
uma vieta ir plaukstas lielumā, jāvēršas pie mediķa pēc palīdzības – tas attiecas
uz ikviena vecuma cilvēku! Taču mazuļiem palīdzība var būt nepieciešama
59
60
locītavās. Tās ārstēšanai pakļaujas grūtāk, jo ir kustīgas, tamdēļ šajās vietās
ātri var rasties infekciju perēkļi, kas, izplatoties dziļāk, var skart pat kaulaudus
un novest pie invaliditātes.
Pirmā palīdzība:
• Pēc iespējas ātrāk bojāto vietu sāc dzesēt ar vēsu tekošu ūdeni – bet ne le-
dainu! Dzesēšana nepieciešama vismaz 10 minūtes.
• Ja cietusī vieta pārklāta ar apģērbu, lej ūdeni tam virsū. Ja drēbes nav bijušas
sintētiskas un piekusušas apdeguma vietai, dzesēšanas laikā tās pakāpeniski
no traumētās vietas atbrīvo. Šajā brīdī lūdz kādam izsaukt ātro palīdzību.
• Bērns ilgstošajai ūdens procedūrai var pretoties, un bieži vien mammas
pārņem žēlums – bērniņam nepatīk, varbūt var iztikt bez vēsā ūdens. Atce-
ries – ja apdegumu nedzesē, tas turpina izplatīties, radot vēl smagāku brūci!
Nekad nedari:
- uz brūces neko nesmērē! Aizmirsti dzirdētos mītus par eļļas, krējuma un
citu smērvielu ziešanu uz applaucējuma/apdeguma (arī saules!). Pirms trau-
mu nav novērtējis ārsts, vienīgā palīdzība, ko drīksti sniegt, ir vēss ūdens!
Krējums ir labvēlīgs baktērijām, turklāt noslēdz poras un traucē ādai elpot.
Savukārt eļļa poras ne vien noslēdz, bet arī traucē siltuma atdevi, attiecīgi
cietusī vieta nevis atdziest, bet turpina karst, brūci padziļinot!
- nepārdur pūšļus! Pēc apdeguma gūšanas veidojas pūšļi, taču tos nedrīkst
pārdurt – tie ir infekcijas vārti, kas visbiežāk kļūst par rētu. Turklāt pūšļu pār-
duršana bērnam radīs papildu sāpes, jo ādiņa, kas slēpjas apakšā, ir ļoti jutīga.
Lai izsauktu ugunsdz
ēsējus v
ai policiju
, z
vani 112!
62
Lai izsauktu nea
tliek
amo medicīnisko palīdzību
, z
vani 113!
63
RĪCĪBA PĒC ĶĪMISKO VIELU UN MEDIKAMENTU IEDZERŠANAS
Jebkuras ķīmiskās vielas vai medikamentu iedzeršanas gadījumā bērns
jānogādā slimnīcā! Mājiniekiem nevar būt zināms, kāda būs šīs vielas
iedarbība, piemēram, no tabletēm, kas atrastas omītes kabatā. Un nav
zināms, cik tablešu iedzerts. Medikamenta iedarbība uz bērnu var būt citāda
nekā uz pieaugušo!
Ja notikusi saindēšanās, informācijai zvani 67042473 – saindēšanās un zāļu
informācijas centram, kas darbojas visu diennakti, arī brīvdienās!
No speciālista iegūsi konsultāciju, kā konkrētā viela ietekmē organismu un
kādas var būt sekas.
Ko vari darīt, pirms atbrauc mediķi:
- izskalo bērna muti un dod viņam maziem malciņiem padzerties līdz 100
ml ūdens;
- saglabā lietotās vielas iepakojumu, lai ārstam būtu zināms tās sastāvs;
- cietušajam tu pats nevari palīdzēt! Nemēģiniet saviem spēkiem provocēt
vemšanu. Piemēram, ja iedzerta viela/medikaments, kas nomierina vai
ietekmē apziņu, tad, rosinot vemšanu, var kristies elpceļu aizsargreflekss un
kuņģa saturs var nonākt plaušās, bet tas ir dzīvībai bīstami. Vai gadījums no
ātrās palīdzības prakses: bērnam kāda ēdiena palieka bija nevis nosprosto-
jusi elpošanas ceļus, bet ieķērusies rīklē, radot traucējošu sajūtu. Mamma
centās palīdzēt pašas spēkiem un... ar asajiem nagiem savam bērnam radīja
ļoti smagas traumas – saskrāpējot rīkli, sākās asiņošana. No maznozīmīga
gadījuma viss izvērtās par traģēdiju. Tāpēc nedari neko, bet gaidi mediķus!
|