Iepazīsti Daugavpils novadu: Višķi



Yüklə 42,5 Kb.
tarix04.06.2017
ölçüsü42,5 Kb.
Iepazīsti Daugavpils novadu: Višķi

Ceļojumu uzsākam Daugavpils novada Višķu pagastā, kura centrs ir Špoģi. Višķānieši ir pārliecināti, ka netālu no Špoģiem, pagasta tagadējā teritorijā, - Ezervišķos dzimusi Krievijas imperatore Katrīna I. Krustojumā, kur ceļš ved uz Rēzekni un Daugavpili, braucam taisni, pēc apmēram 2 km nonākam Višķu tehnikumā. Šī apdzīvotā vieta izveidojusies bijušās poļu muižnieku Mola muižas vietā (19.gs. 2. puse). Muižas pils ēka nav saglabājusies, jo to nodedzināja 1. pasaules kara laikā. Šobrīd aplūkojamas atsevišķas muižas kompleksa ēkas, kas lielākoties netiek apsaimniekotas, kā arī daļēji regulāra un brīva plānojuma parks, kurā ir ap 75 eksotisku augu sugām. Pie parka griežam pa labi, braucam taisni un nonākam Višķu amatnieku ciemā. Ciemā strādā keramiķis Valdis Grebežs, kas ir vienīgais amatnieks Latvijā, kurš nodarbojas ar savdabīgo māla sīkplastikas tehniku. Te aplūkojami telpiskie keramiskie panno, koka izstrādājumi (amatnieks Valdis Grebežs) un klūgu pinumi (studija „Pūpoli”). Darbojas meistardarbnīcas, kurās var vērot amatnieku paraugdemonstrējumus. Piedāvā iepazīšanos ar tradicionālo latviešu tautas mūzikas instrumentu – kokli. Organizē ekskursijas pa Višķiem un pusdienu maltītes kafejnīcā, kā arī nodrošina iespēju sarīkot pikniku ezera krastā ar nakšņošanu. Jāpiesakās iepriekš. Adrese: Parka iela 2a, Višķu tehnikums, Višķu pag., +371 29207737, keramik@inbox.lv, http://clay.lv/



Ciematā pie Luknas – ezera ir Višķu estrāde, kas 2012.gadā tika renovēta. Tagad tā irmūsdienīga un iecienīta dažādu kultūras un izklaides pasākumu norišu vieta. Tās skatuve ir veidota apļa formā. Skatītāju sēdvietu zona projektēta ar pacēlumu, un soli tajā izvietoti lokā. Estrādē ir 1080 skatītāju sēdvietas un 600 koristu vietas uz kora podestiem. Līdzās estrādei atrodas Višķu vieglatlētikas stadions, kas novadā patlaban ir vienīgais, kurš izveidots atbilstoši IAAF (Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas) standartu prasībām, kas dod iespēju organizēt augsta līmeņa vieglatlētikas sacensības. IAAF sertifikācijas standartiem atbilst arī jaunais uzsmidzināmais sintētiskā poliuretāna skrejceliņu un vieglatlētikas sektoru segums. Te ierīkotas arī jaunas un ērtas skatītāju tribīnes, kā arī rekonstruēta un ar nepieciešamajām iekārtām aprīkota komentētāju ēka.
Raugoties pāri ezeram tā pretējā krastā – Daniševkā labi saskatāmi pareizticīgo un vecticībnieku dievnams. Daniševkas Sv. Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīcas (1903) būvdarbus vadījis draudzes mācītājs Digiļevs. Višķu apkaimē 1.pasaules kara laikā notika sīvas kaujas. Apšaudē cieta arī Daniševkas dievnams, kurā 20. gs. 20.-30. gados veica remontdarbus. Baznīcas ēka veidota no guļbaļķiem un apšūts ar krāsotiem koka dēļiem. Tai ir seši torņi. Baznīcas ikonostass veidots no koka ar gleznojumiem. Turpat blakus – Daniševkas vecticībnieku lūgšanu nams (19.gs. 2. puse), kas arī darināts no guļbaļķiem un apšūts ar koka dēļiem.
Braucot tālāk uz priekšu – kilometra attālumā – ceļa labajā pusē monumentāla celtne - Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca (1908 – 1925), kas būvēta no šķeltiem akmeņiem. Višķu baznīcai ir sena vēsture. Pastāv hipotēze, ka viduslaikos Višķos bijusi bīskapa baznīca. Šo domu apstiprina arī kāds 1310. gada dokuments, kurā rakstīts, ka Latgalē bijusi sava diecēze un tā esot atradusies starp Kalupi un Višķiem. Tās nosaukums dokumentos minēts kā “epixopatus Versowensis” un diacēze “Columniensis”. Tādejādi pastāv pieņēmums, ka ka bīskapa katedrāle patiešām bijusi Višķos. Pirmā zināmā Višķu baznīca celta 1621. gadā no ozola baļķiem. To cēla muižnieki Andrejs un Elizabete Moli ārpus ciema - kapsētā. Šī baznīca kalpojusi 94 gadus. 1715. gadā par Heronima un Katrīnas Molu līdzekļiem baznīcu nojauca un pārcēla tuvāk pie Višķiem - uz Dotkas ezera pussalas. Baznīca draudzei kalpojusi 224 gadus. Šo koka dievnamu pētīja profesors A. Krūmiņš, kas atzina, ka tā ir ļoti nozīmīgs un savdabīgs Latgales sakrālais arhitektūras piemineklis. Taču dievnamā notika ārkārtas gadījums. 1891. gadā Lieldienu dievkalpojuma laikā kora telpās sakāpa daudz cilvēku, tievie un sapuvušie stabiņi, uz ko balstījās luktas, neizturēja lielo svaru un salūza. Kopā ar luktām baznīcas hallē iebruka griesti, prasot vairāku dievlūdzēju upurus. Jauno baznīcu Moli nolēma celt ārpus ciemata. Tās projektu izstrādāja zviedru arhitekts Kārlis Eduards Strandmanis, kas dzīvoja Liepājā. Taču arī šo dievnamu piemeklēja liksta – 1939. gadā tajā iespēra zibens un izcēlās ugunsgrēks. Nodarītie zaudējumi tika lēsti 20 000 Ls apmērā. Līdzekļus dievnama atjaunošanai ziedoja arī Valsts prezidents K. Ulmanis. Dievnamā atrodas vērtīgs 18. gs. sākuma altāris ar gleznu „Dievmāte”. Višķu veco baznīcu, tiesa gan pavisam savādākā veidolā, varam aplūkot Valmierā (dievnamu nojauca 1937.gadā, 1939. gadā pārveda uz Valmieru).

Baznīcas dārzā – 1941. gadā čekas zvērīgi nogalinātā draudze priestera Vladislavs Litaunieka (l909-1941) kaps. Jaunajai varai neesot patikuši priestera „brīvdomīgie gājieni”, tāpēc viņu apcietināja un aizveda uz Daugavpili. Pēc padomju varas atkāpšanās starp neskaitāmiem upuriem draudzes locekļi uzgājuši savu priesteri. Tā rokas bija sasietas ar dzeloņstiepli, bet uz muguras – izgrieztas zvaigznes.

Tālāk uz priekšu – ceļa kreisajā Višķu draudzes kapi, kuros pie ieejas kreisajā pusē – Latvijas Brīvības cīņās kritušo poļu karavīru kapavieta un piemiņas akmens.

Višķu krustojumā, griežot pa labi, dodamies uz priekšu, nonākot vietā, ko sauc Kalna Višķi. Piestājot lauku ceļa piekalnē, paveras plašs panorāmas skats uz apkārtējo gleznaino ainavu, kurā spoguļojas Višķu pagasta ezeri. Ceļa kreisajā pusē iekārtota Piemiņas vieta genocīda upuriem - nošautajiem Višķu un Dagdas ebrejiem.


Atpakaļ nonākot krustojumā, griežam pa labi un sasniedzam sasniedzam Maskavas (Maskovskas) Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīcu (1879). Baznīca veidota no mūra, bet tās torņi ir no koka. Ieeju rotā ārsienas gleznojums – Kristus portrets. Apmēram puskilometra attālumā virzienā uz Ambeļiem – Maskavas (Maskovskas) pilskalns. Tam pretī – ceļa kreisajā pusē –Višķu ezers, kurā ar kokiem apaugusi sala. Uzkāpjot pilskalnā, skatam paveras krāšņa ainava.

Pēc tam griežam atpakaļ, pabraucam garām pareizticīgo baznīcai un ceļa labajā pusē piestājam pie Maskavas (Maskovskas) pareizticīgo kapsētas, kur aplūkojams interesants, iespējams, Latvijā vienīgais kapa piemineklis, ko varam nosaukt par „vīrietības apliecinājumu”. Ieejot pa kapsētas vārtiņiem, pasperot pārdesmit soļus uz priekšu, labajā pusē - pelēks granīta piemineklis falla izskatā. Par pieminekļa izcelsmi melsts nostāsts, ka kāda sieva to esot uzlikusi savam neuzticīgajam vīram. Tiesa gan višķāniešu paaudze, kas varētu pastāstīt par šo neparasto kapakmeni, jau sen viņsaulē. Taču pieminekļa izpētei klāt bija ķērusies profesore Janīna Kursīte, kas kopā ar lietpratējiem atšifrējusi granīta pamatnē tikko jaušamo uzrakstu. Atklājums bija negaidīts un pārsteidzošs. Uzraksts vēstīja, ka te atdusas „devica”(jaunava) un gadu skaitļi 1864 -1884.

Atkal esam nonākuši ceļu krustojuma, griežam pa labi – virzienā uz Aglonu. Piestājam labajā pusē pie autobusa pieturas. Pa labi starp pamestām ēkām pa šauru taciņu dodamies uz pussalu, lai aplūkotu vietu, kur atradusies Višķu vecā katoļu baznīca. Tās vietā – balts koka krusts. Dievnama priekšā – mauzolejs - Molu dzimtas kapeņu vieta. Otrā pasaules kara laikā sarkanarmieši, dārglietas meklēdami, to izpostījuši. Apkārt baznīcai atradās seni apbedījumi, kuros mūra velvēs atradušies ozolkoka zārki. Taču vandāļi nav saudzējuši arī šīs miera mājas, neskaitāmas reizes te ticis rakts, lauzts un postīts. Virzoties uz priekšu, Aglons ielā griežam pa labi, braucam uz priekšu, līdz beidzas ciemata ieliņa, tālāk, virzoties uz priekšu, nonākam pie vecajiem Višķu ebreju kapiem.

Ceļā uz Aglonu šķērsojam Dubnas upi, kas šajā vietā, no Višķu ezera ieplūstot Luknas ezerā. Pēc pārsimts metriem – pa kreisi – putnu vērošanas tornis.



Sagatavoja Lolita Kozlovska





Yüklə 42,5 Kb.

Dostları ilə paylaş:




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©azkurs.org 2020
rəhbərliyinə müraciət

    Ana səhifə