KĀ nosargāt sava bērna dzīVĪBU


DZĪVNIEKU UN KUKAIŅU KODUMI



Yüklə 304,1 Kb.
Pdf görüntüsü
səhifə4/5
tarix05.05.2017
ölçüsü304,1 Kb.
1   2   3   4   5

DZĪVNIEKU UN KUKAIŅU KODUMI

Ja iekož kāds dzīvnieks (kaut vai pele), pastāv risks inficēties ar trakum- 



sērgu. Tāpēc vienmēr pēc traumas, kas gūta no dzīvnieka, atrādi brūci ārstam!

Ja tā ir maza – nomazgā ar ziepēm un ūdeni, pārsien, un dodieties uz slimnīcu.

Kukaiņu kodumu riska grupā ir alerģiski bērni. Vienam mazulim no bites 

koduma  var  nebūt  nekādu  seku,  citam  tas  ir  ļoti  bīstami.  Alerģisku  bērnu

pasargāšanai  ieteicams  logiem  likt  priekšā  sietiņu,  sargāt  mazuļa  ratiņus.

Māci bērnam: ja viņš istabā redz lapseni, biti vai irsi, uzreiz jāiet ārā no telpas

un jāsauc palīgā pieaugušais.

•  Ja insekts iekodis sejas, kakla apvidū vai mutē, jebkuram bērnam un 

pieaugušajam  iespējama elpceļu nosprostošanās un smakšana tūskas 

dēļ! Šādās situācijās nekavējoties izsauc ātro medicīnisko palīdzību, dod 

cietušajam  sūkāt  ledu  vai  dzert  maziem  malkiem  aukstu  dzeramo,  dzesē

kaklu no ārpuses. 

Ļoti bīstams ir irsis! Tā indes deva ir milzīga. Un visbīstamāk, ja irsis iekož 

sejā, galvā vai mutē. 

Ja piesūkusies ērce, pēc iespējas ātrāk to izvelc. Ja nespēj to labi satvert, 

izvilkšanai izmanto diega cilpu vai pinceti. Nesaspied ērci! Lai ērci izvilktu, 

neko nelej tai virsū – nedz eļļu, nedz citas vielas, par kurām dzirdēts, ka tad

šis kukainis pats izlīdīs. To, vai ērce pārnēsā encefalītu vai Laimas slimību, var 

noteikt pārbaudēs. Taču, pat ja tās tiek konstatētas, tas nenozīmē, ka slimības

bērnam  patiešām ir nodotas. Ja mazais nav vakcinēts, vecāku uzdevums ir 

pēc trim četrām nedēļām pavērot koduma vietu – vai tai apkārt neveidojas

46


apsārtums un vai bērnam neparādās temperatūra. Ja mani kādas izmaiņas,

nekavējoties sazinies ar ārstu.

• Ja bērnam iekož čūska, steidzieties uz slimnīcu vai izsauc ātro medicīnisko

palīdzību.  Čūskas koduma vietu neaiztiec! Neliec žņaugu vai pārsējus, 



nesūc indi ar muti, negriez, citiem vārdiem – nedari neko, bet gaidi ārsta 

palīdzību. Uzmani, lai savainotā roka/kāja pēc iespējas atrastos miera stāvoklī.

•  Ja  dodaties  sēņot,  ogot  vai  vienkārši  staigāt  pa  mežu,  jāveic  drošības

pasākumi, lai pasargātos no čūskām, – kājās jāuzvelk gumijas zābaki un biezas

garās bikses! Latvijā ir tikai trīs čūsku sugas: odze, zalktis, gludenā čūska. Ir arī

glodene, taču tā vairāk ir kā ķirzaka. Indīga ir tikai odze, savukārt gludenā

čūska, kas sastopama retāk, nav indīga, bet ir agresīva. Lai iemācītos atšķirt

šīs čūskas, portālā “www.mammamuntetiem.lv” izlasi rakstu „Cik bīstamas ir

Latvijas čūskas?”.

Augustā, kad čūskām rodas bērni, tās ir īpaši agresīvas un indīgas. Sausās 

vasarās čūsku inde ir toksiskāka. Pieredzē dalās ārsts Aigars Pētersons:

„Kad  meitai  bija  10  gadu,  viņai  Slīteres  rezervātā  kājā  iekoda  odze  –  mēs

vienkārši gājām garām cinītim, uz kura čūska gulēja. Tas bija augustā. Iekoda 

tieši virs zābaka. Pašu čūsku neredzējām, bet kodumu var atpazīt pēc diviem 

punktiņiem un asins piles. Pēc pāris minūtēm parādījās zilums; kamēr tikām

līdz Rīgai, zilums jau bija vīrieša dūres lielumā, meitenei parādījās samaņas

traucējumi, nesaprata, kur braucam.” 

47


INDĪGIE AUGI UN OGAS

Nav iespējams bērnam iemācīt atpazīt visus dabā sastopamos indīgos augus, 

tāpēc, sākoties siltajai sezonai, atkal un atkal pārrunājiet, ka nepazīstamas 

ogas un augus bez vecāku ziņas nogaršot nedrīkst! Tos pat nedrīkst aiz-

tikt ar rokām, piemēram, košās, gleznainās mušmires. Viens no indīgākajiem 



augiem, kas pastāv Latvijas dabā, ir velnarutks. Tā iegarenās saknes saldā 

un pētersīļiem līdzīgā garša pievilina bērnus, bet pēc šā auga apēšanas var

iestāties nāve!  

PĀRKARŠANA

Mazais var būt pilnīgi pliks, taču siltajā sezonā cepurei ir jābūt galvā – 

gan zīdainim, gan lieliem bērniem. Apģērbam, arī cepurei, ir jābūt gaišam,

jo tumšais sauli pievelk pastiprināti. Nepieciešamas arī saulesbrilles, un 

uz ķermeņa jāziež saules aizsargkrēms, kam ir ultravioleto (UV) staru filtrs.

Uzmanies! Jebkurš krēms nederēs, jo ir tādi taukainie krēmi, kas sauli tieši 

pastiprināti pievelk!

Jākontrolē laika daudzums, ko bērns pavada ārā, un atrašanās vieta – jāmeklē 

patvērums ēnainās vietās. Bērniem āda ir ļoti, ļoti maiga, tāpēc zīdaini tiešos 



saules staros – īpaši viskarstākajā diennakts laikā no pulksten 10 līdz 16 – 

atstāt nedrīkst! Dažkārt mammas cenšas zīdaiņus sauļot, taču to darīt neva-

jag – bērns tāpat kļūst brūns, jo UV stari „apliecas”, proti, mazulis iesauļojas,

pat atrazdamies ēnā. Profesors Aigars Pētersons: „Citreiz skatāmies – gadu

vecs mazulis dzīvojas saulē bez cepures... Vai – stacionārā ieved saulē 



nocepinātu mazuli, kurš nereti ir jāliek reanimācijā. Te pat jādomā, cik 

kuram vecākam augsts intelekts.”

48


Pir

ms

šķērso



ielu

, pār


liecinies

, v


ai

netuv


ojas

k

āds



tr

anspor


ta

līdz


ek

lis!


Peldies tik

ai pieaugušo uzr

audzībā!


Lielā karstuma dēļ bērns var atteikties no ēdiena, taču galvenais ir – jāuzņem 

daudz šķidruma, precīzāk, negāzēts (!) ūdens. Ļoti karstā laikā tīru ūdeni ista-

bas temperatūrā no krūzītes vai ar karotīti jāpiedāvā arī zīdainim, kas pārtiek

tikai no mammas piena.

Pārkaršanas pazīmes bērnam ir līdzīgas kā pieaugušajiem: miegainība, 

apātiskums, galvassāpes, temperatūra, nevēlēšanās ne ēst, ne dzert vai 

gluži pretēji – lielas slāpes. Mazais var kļūt arī čīkstulīgs. Smagākos gadījumos

var būt krampji un samaņas zudums.

Ja bērns ir pārkarsis, novieto viņu vēsā telpā vai ēnā. Atģērb un ar vēsu 

ūdeni  mitrini  pieri,  kaklu,  krūtis,  ar  mitru,  vēsu  dvielīti  var  nobraucīt  visu

ķermeni.  Noteikti dod padzerties negāzētu ūdeni!  Izmēri  temperatūru.

Vēdini,  mākslīgi  radot  gaisa  plūsmu.  Ja  bērna  pašsajūta  pusstundas  laikā

neuzlabojas, sazinies ar ārstu! 

APSALDĒŠANĀS

Visjutīgākie  pret  siltuma  zudumu  ir  bērni,  tāpēc,  dodoties  ārā,  ļoti  būtiska  ir

mazuļa  pareiza  apģērbšana.  Aukstā laikā mazos vislabāk ģērbt kārtām   

elpojošās drēbēs, kas nav cieši piegulošas un ko pamazām var novilkt, ja 

bērnam kļuvis par karstu. Gan bērniem, gan pieaugušajiem vajadzētu valkāt

siltus apavus (tādus, kas nav cieši pieguloši) un zeķes (vilnas vai kokvilnas;



Uzmanību!

Ne tikai pieaugušajiem, bet arī sakarsušiem bērniem, pēkšņi lecot ūdenī, var rasties krampji un sirdsritma

traucējumi. Kad ārā ir pāri 30 grādiem, bet ūdenī pāri 20 – šo temperatūru svārstība ir pietiekami liela.

51


sintētikas  nav  ieteicamas),  kā

arī cepuri un šalli. Vēlamāk vilkt 

dūraiņus,  jo  tie  silda  labāk  nekā

pirkstainie cimdi. Jāizvēlas mitru-

mu necaurlaidīgas un siltumu 

 

saglabājošas virsdrēbes. 



To,  vai bērnam ir silti vai auksti, 

nosaka nevis pēc viņa deguna, 

bet pēc muguriņas, pataustot aiz 

apkaklītes! Drebuļi ir pirmā pazīme,

kas  liecina,  ka  ķermenis  zaudē  sil-

tumu, – neignorējiet to, dodieties 

iekštelpās sasildīties.

Uzmanīgi ar pārbraucieniem 

ragavās! Vizināšanās ar ragavām uz 

kalniņa ir viena lieta – bērns kustas,

pats skrien kalnā augšā –, bet cita lieta 

ir izmantot ragavas kā pārvietošanās 

52

līdzekli ielās. Nekustīgi sēžot, kad ārā ir mīnus pieci līdz desmit grādi, 



mazais pusstundas laikā var nosalt!

Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas – degunu, vaigus, zodu, 

arī roku un kāju pirkstus. Kad ziema iestājas ātri, dažkārt vecāki nenoreaģē

un palaiž bērnus ikdienas gaitās, ģērbtus gumijas zābakos. Tādējādi viens un 

divi var iegūt pirkstu apsaldējumus! Bērniem tipisks apsaldējums – ceļgali.

Apsaldēto  ķermeņa  daļu  āda  kļūst  bāla,  ir  iespējamas  sāpes,  kas,  audiem

sasalstot  un  apsaldējumam  kļūstot  dziļākam,  samazinās.  Smagākos


apsaldējumu gadījumos var iestāties neatgriezeniski audu bojājumi un 

atmiršana.



ATPŪTA ZAĻUMOS

Siltajā  sezonā  atpūta  lielākoties  notiek  ārpus  mājas,  un  populāra  pikniku

sastāvdaļa ir grils. Atcerieties pēc grila iekurināšanas degmaisījumu novietot

bērnam  nepieejamā  vietā!  Bieži  pieaugušajiem  neienāk  prātā,  ka  divgad-

niekam  trīsgadniekam  šī  pudele  varētu  šķist  interesanta,  bet  tā  tas  ir!  Ja 

degmaisījumu iedzer, elpošanas ceļi tiek neglābjami bojāti – par regulārām 

slimībām visu dzīvi kļūst plaušu karsonis, bronhīts u.tml.

Izstāsti bērnam, ka zibens uzliesmojums ir elektrības šautra, attiecīgi – ļoti 

bīstams! Zibens trieciena traumas ir apdegumi, kaulu lūzumi, nervu sistēmas

bojājumi, sirdsdarbības apstāšanās. Par laimi, letāli iznākumi cilvēka saskarē 



ar zibeni ir reti, izdzīvo aptuveni 80% cietušo.

Ja pērkona negaiss pārsteidz brīvā dabā, meklējiet patvērumu automašīnā – 

ja zibens trāpīs tajā, riepas elektrību nevadīs. Ņem vērā: zibens spēriens var 

notikt vēl stundu pēc negaisa, attiecīgi arī šajā laikā nedrīkst nedz skriet, 

nedz peldēties! Nav patiesība, ka zibens divas reizes vienā vietā neiespers!

53


PIRMĀ PALĪDZĪBA BĒRNAM

Konsultējis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) 

brigādes ārsts, sertificēts pirmās palīdzības pasniedzējs Roberts Fūrmanis 

un NMPD galvenais speciālists pirmās palīdzības jautājumos Haralds 

Lučkovskis.

KĀ IZSAUKT PALĪDZĪBU?

113 – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta tālrunis, pa kuru visātrāk 

(tieši, nepastarpināti) var sazvanīt mediķus. Sazvanāms gan no fiksētajiem,

gan mobilajiem tālruņiem.

112 – glābšanas dienesta tālrunis, pa kuru var izsaukt ugunsdzēsējus un 

policiju,  un,  ja  nepieciešams,  dispečere  operatīvi  savienos  ar  neatliekamo

medicīnisko palīdzību. Sazvanāms gan no fiksētajiem, gan mobilajiem 

tālruņiem.

/ Citus palīdzības tālruņu numurus skati grāmatas aizmugurē! /

RĪCĪBA NEGADĪJUMA VIETĀ

Saglabā mieru! Panika ir bieža vecāku sabiedrotā, bet miera saglabāšana ir 

ārkārtīgi nepieciešama!

•  Norādi, kuram jāizsauc neatliekamā medicīniskā jeb ātrā palīdzība! Ja 

notikusi nelaime, uzrunā konkrētu cilvēku, kuram no blakus esošajiem ir

54


jāizsauc palīdzība. Ja negadījuma vietā ar cietušo esi viens, mediķiem zvani

brīdī, kad cietušais atrodas drošībā. 



Zvanot uz 113, dispečeram obligāti izstāsti:

– cietušā atrašanās vieta – pilsēta vai pagasts, novads, iela, mājas numurs, 

durvju kods, stāvs utt.;

– kas noticis un ka cietušais ir bērns (!);

– cik cietušo vai saslimušo;

– nepārtrauc sarunu, pirms to nav izdarījis dispečers! Ja situācija ir kritis-

ka,  dispečers  telefonsarunu  pāradresēs  NMPD  Operatīvā  vadības  centra

vecākajam  dežūrārstam,  kurš  varēs  dot  pirmos  padomus,  ko  darīt  un  kā

bērnam palīdzēt līdz ātrās palīdzības brigādes ierašanās brīdim. Piemēram, 

aizrīšanās gadījumā bērns bez elpas nevar izturēt ilgāk par dažām minūtēm,

tāpēc palīdzība jāsniedz nekavējoties, kamēr mediķi vēl ceļā...

Taču atceries – ārsts pa tālruni varēs palīdzēt tikai tad, ja saglabāsi mieru un

ieklausīsies viņa padomos!

KAD SAUKT ĀTRO PALĪDZĪBU? DAŽĀDAS SITUĀCIJAS

Zvani 113 ātrajai palīdzībai šādos gadījumos:

• pēkšņa saslimšana, trauma, nelaimes gadījums;

• pēkšņi sirdsdarbības traucējumi, sāpes sirds apvidū, auksti sviedri, samaņas

zudums;


• dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana;

• pēkšņs elpas trūkums, smakšanas lēkmes vai aizdusa;

• pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums;

   


55

• pēkšņas sāpes vēderā, saindēšanās, vemšana, intensīva caureja;

• pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes,

   jušanas vai kustību traucējumi;

• pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai urinācijas traucējumi;

• smagas alerģiskas reakcijas.

Ja no tuvākās slimnīcas dzīvojat vairāku stundu brauciena attālumā, noteikti 

zvaniet 113, nevis centieties bērnu slimnīcā nogādāt paši! Jo NMPD brigādes 

ir izvietotas tā, lai mediķi pie cietušā mazā cilvēka ierastos pilsētās lielākoties

10–15 minūšu laikā, bet lauku teritorijās – līdz 25 minūšu laikā. Valstī darbo-

jas vienots dienests, un uz izsaukumu izbrauc tuvākā brīvā brigāde, tāpēc 

palīdzība tiek sniegta operatīvi. 

 

Zvani 113 ātrajai palīdzībai, ja bērnam ir:



• Paaugstināta temperatūra. Tā kļūst bīstama situācijās, ja to nevar mazināt,

lietojot medikamentus. Ja temperatūra kāpj virs 39,5 grādiem, tad, it īpaši

bērniem līdz 3 gadu vecumam, tas var izsaukt krampjus. 

• Šķidruma zudums. Ja bērnam ir paaugstināta temperatūra vai izteikta cau-

reja  un  viņš  atsakās  dzert  vai  arī  jūtams,  ka  mazulis  ar  uzņemto  šķidrumu

nekompensē tā zudumu, tad atūdeņošanās var iestāties dažu stundu laikā.

• Galvas traumas. Jebkura galvas trauma var būt bīstama dzīvībai. Pēc kri-

tiena, kurā savainota galva, simptomi var attīstīties vairāku stundu laikā, 

tāpēc bērns vecākiem rūpīgi jānovēro. Mediķim cietušais ir jāatrāda, ja viņš

kļūst apātisks, miegains, sākas vemšana, krampji, bezsamaņa vai ja pēc krit-

iena ir bijis samaņas zudums – kaut vai īslaicīgs!

56


57

• Lūzumi. Līdz mediķu ierašanās brīdim necenties lūzumu nosiet vai fiksēt!

Vislabāk, ja parūpēsies, ka bērns traumēto vietu tur miera stāvoklī, piemēram,

atgūlies gaida mediķu brigādi.

•  Elektrotraumas.  Pat  ja  pēc  elektrotraumas  bērnam  nav  sūdzību,  viņš

jānogādā slimnīcā, jo pēkšņa sirds apstāšanās var notikt arī pēc 24 stundām.

Slīkšana. Ja bērns ir bijis pakļuvis zem ūdens, viņu vajadzētu nogādāt slimnīcā,

•  Slīkšana.  Ja  bērns  ir  bijis  pakļuvis  zem  ūdens,  viņu  vajadzētu  nogādāt

slimnīcā, lai konsultētos ar mediķiem vai novērstu iespējamos sarežģījumus,

kādi var attīstīties pēc slīkšanas. 

• Indīga kukaiņa dzēliens mutē. Ja bērnam mutē iedzēlusi bite, lapsene vai 

irsis, var sākties mutes gļotādas un elpošanas ceļu tūska un smakšana, tāpēc

vienmēr jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. 

 


58

PALĪDZĪBA ZĪDAINIM UN BĒRNAM AIZRIJOTIES

Bērns pasauli iepazīst caur muti, tāpēc aizrīšanās mazuļu vidū ir bieži sastopama,

taču tā ir ļoti bīstama, jo iespējama smakšana! Ja bērns svešķermeni nespēj atkle-

pot, viņam trūkst elpas, lūpas kļūst zilas, izteikti sarkana seja, jārīkojas operatīvi.



Ja aizrijies zīdainis

1. Ievieto mutē pirkstu, lai mutīte stāvētu vaļā un svešķermenis

varētu izkrist.



2. Uzguldi bērnu uz rokas vai cita balsta, fiksē, lai nenomestu 

mazo zemē!



3. Veic piecus sitienus starp lāpstiņām, virzienā uz galvas pusi.

4. Ja ar iepriekšējo metodi palīdzēt neizdodas, noliec bērnu 

guļus  stāvoklī  un  ar  diviem  pirkstiem  uz  krūškurvja  vidus,

elpceļos radot spiedienu, gaisa plūsmu.

5.  Ja  zīdainis  ir  bezsamaņā,  apstājas  elpošana,  mutē  nav

svešķermeņa  (vizuāli  nav  redzams),  tad  veic  mākslīgo

elpināšanu (skat. 60. lpp.).

Ja aizrijies 1–8 gadus vecs bērns

Pieliec  bērnu  un  veic  5  sitienus  starp  lāpstiņām  virzienā  uz

galvu (kā rādīts attēlā „A”). Ja atklepošana neizdodas, mēģini

palīdzēt,  nostājoties  aiz  bērna  un  ar  rokas  dūri  spiežot  uz

saules pinuma 5 reizes. Kamēr bērns ir pie samaņas un nav

atklepojis,  turpina  pārmaiņus  5  sitienus  un  5  grūdienus.

Ja  elpošana  apstājas,  mutē  nav  svešķermenis  (vizuāli  nav

redzams), tad veic mākslīgo elpināšanu (skat. 60.lpp.).

1.

2. un 3.


4.

Attēls ,,A”



ASIŅOŠANAS APTURĒŠANA

Lai  apturētu  asiņošanu,  kā  pieaugušajam,  tā  bērnam  palīdzētu  spiedošs

pārsējs, taču mazam bērnam tādu uzlikt ir ļoti grūti. Ja brūcē nav iedūries

svešķermenis, efektīvākais, ko vari darīt, – izmantojot marles kompresi vai 



tīru drēbes gabalu, aizspiest brūci ciet ar roku un turēt, kamēr ierodas mediķi.

Ja brūcē ir svešķermenis, pats to nedrīkst izraut. Bet, ja papildus tam norit dzīvībai

bīstama asiņošana, jāuzliek žņaugs. Taču atceries – bērnam žņaugu nedrīkst 

turēt ilgāk par 30 minūtēm! Tāpēc, uzsienot to, obligāti atzīmē laiku, kad tas 

uzlikts. 



Žņaugu drīkst siet uz augšdelma un augšstilba, un to dara šādi:

 

• apsien plāna auduma strēmeli (bet ne striķi vai jostu!), uzsien divus mez-



glus, bet trešo cieši nesavelk, lai izveidojas cilpa;

• cilpai cauri izbāž, piemēram, šķēres, koka sprūdu vai citu izturīgu, garenu

priekšmetu un griež uz riņķi, lai žņaugs pievelkas. Pēc tam žņaugu nostiprina

apsaitējot.

/ Atceries – žņaugs ir galējs asiņošanas apturēšanas līdzeklis! /

PALĪDZĪBA APDEGUMU UN APPLAUCĒJUMU GADĪJUMOS

Jebkurš apdegums bērnam ir iemesls, lai sauktu ātro palīdzību, jo jutīgās ādas 

dēļ mazuļiem apdegumi atstāj smagākas sekas nekā pieaugušajiem. Tāpēc

glāze karsta šķidruma bērnam ir tas pats, kas spainis pieaugušajam! Brūces

kopšanai un ārstēšanai ir jābūt ļoti rūpīgai, lai nerastos komplikācijas. Ja apdeg-

uma vieta ir plaukstas lielumā, jāvēršas pie mediķa pēc palīdzības – tas attiecas

uz ikviena vecuma cilvēku! Taču mazuļiem palīdzība var būt nepieciešama

59


60

locītavās. Tās ārstēšanai pakļaujas grūtāk, jo ir kustīgas, tamdēļ šajās vietās

ātri var rasties infekciju perēkļi, kas, izplatoties dziļāk, var skart pat kaulaudus

un novest pie invaliditātes.



Pirmā palīdzība:

• Pēc iespējas ātrāk bojāto vietu sāc dzesēt ar vēsu tekošu ūdeni – bet ne le-

dainu! Dzesēšana nepieciešama vismaz 10 minūtes.

• Ja cietusī vieta pārklāta ar apģērbu, lej ūdeni tam virsū. Ja drēbes nav bijušas

sintētiskas un piekusušas apdeguma vietai, dzesēšanas laikā tās pakāpeniski 

no traumētās vietas atbrīvo. Šajā brīdī lūdz kādam izsaukt ātro palīdzību.

•  Bērns  ilgstošajai  ūdens  procedūrai  var  pretoties,  un  bieži  vien  mammas

pārņem žēlums – bērniņam nepatīk, varbūt var iztikt bez vēsā ūdens. Atce-

ries – ja apdegumu nedzesē, tas turpina izplatīties, radot vēl smagāku brūci!

Nekad nedari:

- uz brūces neko nesmērē! Aizmirsti dzirdētos mītus par eļļas, krējuma un

citu smērvielu ziešanu uz applaucējuma/apdeguma (arī saules!). Pirms trau-

mu  nav  novērtējis  ārsts,  vienīgā  palīdzība,  ko  drīksti  sniegt,  ir  vēss  ūdens!

Krējums ir labvēlīgs baktērijām, turklāt noslēdz poras un traucē ādai elpot.

Savukārt eļļa poras ne vien noslēdz, bet arī traucē siltuma atdevi, attiecīgi

cietusī vieta nevis atdziest, bet turpina karst, brūci padziļinot!



- nepārdur pūšļus! Pēc apdeguma gūšanas veidojas pūšļi, taču tos nedrīkst

pārdurt – tie ir infekcijas vārti, kas visbiežāk kļūst par rētu. Turklāt pūšļu pār-

duršana bērnam radīs papildu sāpes, jo ādiņa, kas slēpjas apakšā, ir ļoti jutīga.


Lai izsauktu ugunsdz

ēsējus v


ai policiju

, z


vani 112!

62

Lai izsauktu nea

tliek

amo medicīnisko palīdzību



, z

vani 113!



63

RĪCĪBA PĒC ĶĪMISKO VIELU UN MEDIKAMENTU IEDZERŠANAS

Jebkuras  ķīmiskās  vielas  vai  medikamentu  iedzeršanas  gadījumā  bērns

jānogādā  slimnīcā!  Mājiniekiem  nevar  būt  zināms,  kāda  būs  šīs  vielas

iedarbība, piemēram, no tabletēm, kas atrastas omītes kabatā. Un nav 

zināms, cik tablešu iedzerts. Medikamenta iedarbība uz bērnu var būt citāda

nekā uz pieaugušo!

Ja notikusi saindēšanās, informācijai zvani 67042473 – saindēšanās un zāļu 

informācijas centram, kas darbojas visu diennakti, arī brīvdienās!  

No speciālista iegūsi konsultāciju, kā konkrētā viela ietekmē organismu un

kādas var būt sekas.

Ko vari darīt, pirms atbrauc mediķi:

- izskalo bērna muti un dod viņam maziem malciņiem padzerties līdz 100 

ml ūdens;



- saglabā lietotās vielas iepakojumu, lai ārstam būtu zināms tās sastāvs;

- cietušajam tu pats nevari palīdzēt! Nemēģiniet saviem spēkiem provocēt 

vemšanu.  Piemēram,  ja  iedzerta  viela/medikaments,  kas  nomierina  vai

ietekmē apziņu, tad, rosinot vemšanu, var kristies elpceļu aizsargreflekss un

kuņģa saturs var nonākt plaušās, bet tas ir dzīvībai bīstami. Vai gadījums no

ātrās palīdzības prakses: bērnam kāda ēdiena palieka bija nevis nosprosto-

jusi  elpošanas  ceļus,  bet  ieķērusies  rīklē,  radot  traucējošu  sajūtu.  Mamma

centās palīdzēt pašas spēkiem un... ar asajiem nagiem savam bērnam radīja 

ļoti smagas traumas – saskrāpējot rīkli, sākās asiņošana. No maznozīmīga

gadījuma viss izvērtās par traģēdiju. Tāpēc nedari neko, bet gaidi mediķus!

1   2   3   4   5




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©azkurs.org 2020
rəhbərliyinə müraciət

    Ana səhifə