Vadlīnijas ginekoloģijas onkoloģisko saslimšanu diagnostikai, stadijas noteikšanai, ārstēšanai un novērošanai



Yüklə 0,56 Mb.
səhifə6/10
tarix05.05.2017
ölçüsü0,56 Mb.
1   2   3   4   5   6   7   8   9   10

Pierādījumu līmenis C

  1. Ārpus klīniskajiem pētījumiem, limfadenektomija stadijas precizēšanai ir jāveic tikai pacientēm ar augstu audzēja izplatības risku. Ir vāji pierādījumi attiecībā uz limfadenektomijas terapeitisko efektu, bet tā var tikt izmantota staru terapijas nozīmēšanai pēcoperācijas periodā.

Pierādījumu līmenis C

  1. Ir pierādījumi tam, ka adjuvantai staru terapijai nav efekta, ja to nozīmē sievietēm ar zemu recidīva risku (IA) kopējās dzīvildzes aspektā, lai arī ir pierādīts, ka tā samazina lokālu recidīvu biežumu.

Pierādījumu līmenis A

Staru terapija ir indicēta gadījumos ar pierādītām limfmezglu metastāzēm, kā arī ielaistu audzēju gadījumā. Ārpus klīniskajiem pētījumiem, visbiežāk staru terapija tiks nozīmēta pacientēm ar augsta recidīva riska pazīmēm, lai tiktu nodrošināta lokāla recidīva kontrole.

Pacientēm ar ķirurģiski noteiktu audzēja stadiju, kurām ir negatīvi limfmezgli, bet ir augsts recidīva risks, var tikt rekomendēta maksts dobuma staru terapija.

Pierādījumu līmenis B


  1. Uz šo brīdi nav pierādījumu adjuvantas hormonterapijas lietošanai (progestīnu).

Pierādījumu līmenis A

  1. Pacientes ar augstu audzēja recidīva risku un audzēju vēlīnās stadijās, ja vien iespējams, ir jāārstē ginekoloģijas onkologam multidisciplināras speciālistu komandas ietvaros.

Ekspertu viedoklis

  1. Ķīmijterapija ir efektīvāka salīdzinot ar visu vēdera dobuma apstarošanu pacientēm ar intraabdominālu audzēja izplatību un atlieku audzēju mazāku par 2cm.

Pierādījumu līmenis A

4.16 Patoloģiskais ziņojums (37-39)

Atbildē ir jābūt norādītam:



      1. Nosūtītais preparāts / Ķirurģiskā manipulācija ar vai bez limfadenektomijas

      2. Audzēja lokalizācija (ķermenis, fundus, stūris, apakšējais dzemdes segments, istmus, priekšējā vai mugurējā siena)

      3. Izmērs divās dimensijās, ja izmērāms

      4. Makroskopiskā izplatība

      5. Histoloģiskais tips un diferenciācija, ir jāmin, ja tiek konstatētas vairākas diferenciācijas

      6. Invāzijas dziļums (mērīts mm, miometrija biezums audzēja vietā mm un invāzijas % attiecībā pret miometrija biezumu, neiekļaujot adenomiozi)

      7. Invāzijas raksturs – neskaidras robežas/labi norobežots

      8. Limfovaskulāra iesaiste

      9. Vai ir novērojama arī endometrija intraepiteliāla neoplāzija/hiperplāzija/p53 mutācijas pazīmes

      10. Dzemdes kakla iesaiste

      11. Audzēja izplatības svarīgākie aspekti: 50% miometrija invāzija; dzemdes kakla stromas, dzemdes piedēkļu vai maksts iesaiste; limfmezglu metastāzes; urīnpūšļa vai taisnās zarnas iesaiste

      12. FIGO stadija

      13. Patoloģiskajā materiālā obligāti ir jābūt nosūtītiem un izanalizētiem dzemdes piedēkļiem, ja ir aizdomas par audzēja izplatību ārpus dzemdes, BRCA mutācija, seroza audzēja morfoloģija, zemas diferenciācijas audzējs

      14. Izmeklēto un pozitīvo limfmezglu skaits no katra reģiona

Literatūras atsauces:

1. Office of National Statistics.

2. Podratz KC, Mariani A, Webb MJ. Staging and therapeutic value of lymphadenectomy in endometrial cancer [editorial; comment] [see comments]. Gynecol Oncol 1998;70(2):163-4.

3. Kurman RJ, Kaminski PF, Norris HJ. The behavior of endometrial hyperplasia. Alongterm study of “untreated” hyperplasia in 170 patients. Cancer 1985;56(2):403-12.

4. Karlsson B, Granberg S, Wikland M et al Transvaginal ultrasonography of the endometrium in women with postmenopausal bleeding – a Nordic multicentre study. Am J Obstet Gynecol 1995; 72: 1488-94.

5. DelMaschio A, Vanzulli A, Sironi S, Spagnolo D, Belloni C, Garancini P, et al. Estimating the depth of myometrial involvement by endometrial carcinoma: efficacy of transvaginal sonography vs MR imaging. AJR Am J Roentgenol 1993;160(3):533-8.

6. Gordon AN, Fleischer AC, Dudley BS, Drolshagan LF, Kalemeris GC, Partain CL, et al. Preoperative assessment of myometrial invasion of endometrial adenocarcinoma by sonography (US) and magnetic resonance imaging (MRI). Gynecol Oncol 1989;34(2):175-9.

7. Kim SH, Kim HD, Song YS, Kang SB, Lee HP. Detection of deep myometrial invasion in endometrial carcinoma: comparison of transvaginal ultrasound, CT, and MRI. J Comput Assist Tomogr 1995;19(5):766-72.

8. Thorvinger B, Gudmundsson T, Horvath G, Forsberg L, Holtas S. Staging in local endometrial carcinoma. Assessment of magnetic resonance and ultrasound examinations. Acta Radiol 1989;30(5):525-9.

9. Yamashita Y, Mizutani H, Torashima M, Takahashi M, Miyazaki K, Okamura H, et al. Assessment of myometrial invasion by endometrial carcinoma: transvaginal sonography vs contrast-enhanced MR imaging. AJR Am J Roentgenol 1993;161(3):595-9.

10. Varpula MJ, Klemi PJ. Staging of uterine endometrial carcinoma with ultra-low field (0.02 T) MRI: a comparative study with CT. J Comput Assist Tomogr 1993;17(4):641-7. 11. Kilgore LC, Partridge EE, Alvarez RD, Austin JM, Shingleton HM, Noojin F, 3rd, et al. Adenocarcinoma of the endometrium: survival comparisons of patients with and without pelvic node sampling. Gynecol Oncol 1995;56(1):29-33.

12. Larson DM, Broste SK, Krawisz BR. Surgery without radiotherapy for primary treatment of endometrial cancer. Obstet Gynecol 1998;91(3):355-9.

13. Kitchener H, Redman CW, Swart AM, Amos CL. ASTEC – a study in the treatment of

endometrial cancer: a randomized trial of lymphadenectomy in the treatment of endometrial cancer. Gynecol Oncol 2006;101:S21.

14. Mohan DS, Samuels MA, Selim MA, Shalodi AD, Ellis RJ, Samuels JR, et al. Longterm outcomes of therapeutic pelvic lymphadenectomy for stage I endometrial adenocarcinoma. Gynecol Oncol 1998;70(2):165-71.

15. Jolly S, Vargas C, Kumer T, Weiner S, Brabbins D, Chen P et al. Vaginal brachytherapy alone: an alternative to adjuvant whole pelvis radiation for early Stage endometrial cancer. Gynecol Oncol 2005;97:887-892.

16. Solhjem MC, Petersen IA, Haddock MG, Vaginal brachytherapy alone is sufficient adjuvant treatment of surgical Stage I endometrial cancer. Int J Radiat Oncol Biol Phys 2005;62:1379-84.

17. Poulsen HK, Jacobsen M, Bertelsen K, Andersen JA, Ahrons S, Bock J, et al. Adjuvant radiation therapy is not necessary in the management of endometrial carcinoma stage I, low risk cases. Int Journal of Gynecol Cancer 1996;6:38-43.

18. Aalders J, Abeler V, Kolstad P, Onsrud M. Postoperative external irradiation and prognostic parameters in stage I endometrial carcinoma: clinical and histopathologic study of 540 patients. Obstet Gynecol 1980;56(4):419-27.

19. Creutzberg CL, Van Putten WLJ, Koper PCM, Lybeert MLM, Jobsen JJ, Warlam- Rodenhuis CC, et al. Randomised trial of sugery and postoperative radiation therapy versus surgery alone for patients with stage I endometrial carcinoma. The Lancet 2000;355:1404-11.

20. Scholten AN, Van Putten WLJ, Beerman H, Smit VT, Koper PC, Lybeert ML, et al. Postooperative radiotherapy for Stage I endometrial carcinoma: Long-term outcome of the randomized PORTEC trial with central pathology review. Int J Radiat Oncol Biol Phys 2005;63:834-38.

21. Martin-Hirsch PL, Lilford RJ, Jarvis GJ. Adjuvant progestagen therapy for the treatment of endometrial cancer: review and meta-analyses of published randomised controlled trials. Eur J Obstet Gynecol Reprod Biol 1996;65(2):201-7.

22. COSA-NZ-UK Endometrial Cancer Study Groups. Adjuvant medroxyprogesterone acetate in high-risk endometrial cancer. Int J Gynecol Cancer 1998;8:387-391.

23. Sartori E, Gadducci A, Landoni F, Lissoni A, Maggino T, Zola P. et al. Clinical behavior of 203 Stage II endometrial cancer cases: the impact of primary surgical approach and of adjuvant radiation therapy. Int J Gynecol Cancer 2001;11:430-437.

24. Cornelison TL, Trimble EL, Kosary CL. SEER data, corpus uteri cancer: treatment trends versus survival for FIGO Stage II, 1988-1994;74:350-355.

25. Mariani A, Webb MJ, Keeney GL, Calori G, Podratz KC. Role of wide radical hysterectomy and pelvic lymph node dissection in endometrial cancer with cervical involvement. Gynecol Oncol 2001;83:72-80.

26. Randall ME, Filiaci VL, Muss H, Spirtos NM, Mannel RS, Fowler J. et al. Randomized phase III trial of whole-abdominal irradiation versus doxorubicin and Cisplatin chemotherapy in advanced endometrial carcinoma: A Gynecologic Oncology Group Study. J Clin Oncol 2006;24:36-44.

27. Ota T, Yoshida M, Kimura M, Kinoshita K. Clinicopathologic study of uterine endometrial carcinoma in young women aged 40 years and younger. Int J Gynecol Cancer 2005;15:657-662.

28. Allsop JR, Preston J, Crocker S. Is there any value in the long term follow-up of women treated for endometrial cancer? Br J Obstet Gynaecol 1997;104:119-122.

29. Owen P, Duncan ID. Is there any value in the long term follow-up of women treated for endometrial cancer? Br J Obstet Gynaecol 1996;103:710-713.

30. Salvesen HB, Akslen LA, Iversen T, Iversen OE. Recurrence of endometrial carcinoma and the value of routine follow-up. Br J Obstet Gynaecol 1997;104(11):1302-7.

31. Agboola OO, Grunfeld E, Coyle D, Perry GA. Costs and benefits of routine follow-up after curative treatment for endometrial cancer. Can Med Assoc 1997;157:879-886.

32. Shumsky AG, Stuart GC, Brasher PM, Nation JG, Robertson DI, Sangkarat S. An evaluation

of routine follow-up of patients treated for endometrial carcinoma. Gynecol Oncol 1994;55(2):229-33.

33. Ackerman I, Malone S, Thomas G, Franssen E, Balogh J, Dembo A. Endometrial carcinoma-- relative effectiveness of adjuvant irradiation vs therapy reserved for relapse. Gynecol Oncol 1996;60(2):177-83.

34. Akram T, Maseelall P, Fanning J. Carboplatin and paclitaxel for the treatment of advanced or recurrent endometrial cancer. Am J Obstet Gynecl 2005;192:1365-67

35. http://www.adasp.org/Checklists/checklists.htm.

36. www.urmc.rochester.edu.

37. Robboy SJ, Bentley RC, Krigman H, Silverberg SG, Norris HJ, Zaino RJ. Synoptic reports in gynecologic pathology. Int J Gynecol Pathol. 1994 Apr;13(2):161-74.

38. Robboy, SJ.; Mutter, GL.; Shako-Levy, R.; Bean, SM.; Prat, J.; Bentley, RC.; Russell, P. Cutup-gross description and processing of specimens. In: Robboy, SJ.; Mutter, GL.; Prat, J.; Bentley, RC.; Russell, P.; Anderson, MC., editors. Robboy’s pathology of the female reproductive tract. 2. Vol. Chapter 35. Churchille Livingstone; 2009. p. 989-991.

39. Pathology and Genetics Tumours of the Breast and Female Genital Organs. WHO Classification of Tumours, Edited by Tavassoéli, FA, Devilee P. F.IARC Press, 2003.

40. Pecorelli S. Revised FIGO staging for carcinoma of the vulva, cervix, and endometrium. Int J Gynecol Obs, 2009; 105(2):103-4.



Olvada vēzis

5.1 Stadijas noteikšana

Stadiju klasifikācija primāram olvada vēzim ir aprakstīta 5.tabulā. Pirmreizēji noteiktā stadija un recidīvs ir jāatzīmē olvada vēža stadijas atzīmēšanas diagrammā (5.attēls). Diagrammas otrā pusē ir attēlota 1.tabula.

5.tabula. Olvada vēža stadiju klasifikācija

Stadija

Audzēja izplatība

0

Ca in situ ( norobežots olvada gļotādā)

IA

Audzējs ir norobežots vienā olvadā ar invāziju zemgļotādā un/vai muskuļslānī, bet necauraug olvada serozo apvalku; nav ascīta

IB

Audzējs ir norobežots abos olvadā ar invāziju zemgļotādā un/vai muskuļslānī, bet necauraug olvada serozo apvalku; nav ascīta

IC

Audzējs IA vai IB stadijā ar olvada serozā apvalka cauraugšanu, vai ascīts ar malignām šūnām vai pozitīvi peritoneālie skalojumi

II

Audzējs vienā vai abos olvados ar pāreju uz citiem iegurņa orgāniem

IIA

Pāreja vai metastāzes dzemdē un/vai olnīcās

IIB

Pāreja uz citiem iegurņa orgāniem

IIC

Audzējs IIA vai IIB stadijā; ascīts ar malignām šūnām vai pozitīvi peritoneālie skalojumi

III

Audzējs vienā vai abos olvados ar peritoneāliem implantiem ārpus mazā iegurņa un/vai pozitīviem reģionālajiem limfmezgliem. Virspusējas aknu metastāzes ir attiecināmas uz III stadiju. Audzējs ir lokalizēts iegurnī, bet histoloģiski ir pierādīti specifiski implanti uz tievajām zarnām vai taukplēves

IIIA

Audzējs ir lokalizēts iegurnī, negatīvi limfmezgli, bet histoloģiski pierādīti mikroskopiski audzēja implanti uz vēderplēves vēdera dobumā

IIIB

Audzējs vienā vai abos olvados, histoloģiski pierādīti audzēja implanti uz vēderplēves vēdera dobumā <2.0cm diametrā. Negatīvi limfmezgli

IIIC

Intraabdomināli audzēja implanti >2.0cm diametrā un/vai pozitīvi retroperitoneālie vai ingvinālie limfmezgli

IV

Audzējs vienā vai abos olvados ar attālām metastāzēm. Ja ir izsvīdums pleiras telpā, tas ir jāpierāda citoloģiski. Metastāzes aknu parenhīmā ir attiecināmas uz IV stadiju.

5.Attēls. Olvada vēža stadijas atzīmēšanas diagramma



Olvada vēža stadijas

atzīmēšanas diagramma

datums________________

Vārds, Uzvārds___________

p.k. ____________________



Lokalizācija __________________________________

Histoloģija __________________________________

jauns gadījums  recidīvs



5.1.1. Anatomija

5.1.1.1. Primārā lokalizācija

Olvads sākas no dzemdes fundus daļas mugurējās augšējās daļas un virzās sāniski un olnīcām pa priekšpusi. Olvads ir dobjš orgāns un tā garums ir aptuveni 10cm. Sānu gali ir atvērti vēdera dobumā.



5.1.1.2. Metastazēšanās vietas

Olvada karcinoma metastazē trīs veidos:



  • intraperitoneālu implantu veidā ;

  • uz reģionālajiem limfmezgliem ieskaitot para-aortālos un iegurņa limfmezglus;

  • tieši izplatoties uz blakusesošajiem orgāniem (1,2).

5.1.2. Histoloģiskie audzēju tipi

Vairāk kā 90% olvada karcinomas ir papillāri-serozas adenokarcinomas. Retāk ir novērojamas gaiššūnu un endometroidas adenokarcinomas. Neatkarīgi no audzēja morfoloģijas tās tiek ārstētas līdzīgi. Vēl retāk tiek konstatētas sarkomas, embrionālā attīstības perioda audzēji un limfomas (3,4).



5.1.2.1 Histoloģiskā diferenciācija (Grade).

    • Gx – diferenciāciju nevar noteikt;

    • Gl – augstu diferencēta (papillāra);

    • G2 – vidēji diferencēta (papillāri-alveolāra);

    • G3 – vāji diferencēta (alveolāri-medullāra).

5.1.2.2 Diagnostiskie kritēriji primāra olvada vēža diagnostikai:

  1. Audzējs izejošs no olvada iekšpuses

  2. Histoloģiskā aina atbilst olvada epitēlijam

  3. Ir konstatējama pāreja no labdabīga uz ļaundabīgu epitēliju

  4. Olnīcas vai endometrijs ir neizmainīti vai to audzēji ir mazāki par primāro audzēju olvadā

5.2 Ievads

Olvada karcinoma ir salīdzinoši reta saslimšana. Tas sastāda aptuveni 0.1% - 1.8% no visiem ginekoloģiskajiem vēžiem un tā incidence ASV ir 3.6 uz 1 milj. iedzīvotāju. Vairāk kā 60% olvada vēzis tiek konstatēts sievietēm postmenopauzē. Līdz šim nav atklāti riska faktori, kas palielina iespēju saslimt ar olvada vēzi.

Audzēja asociācijas ar pacienšu vecumu, grūtniecību skaitu un neauglību liek domāt par līdzīgiem riska faktoriem kādi ir raksturīgi pacientēm ar olnīcu vēzi. Tāpat ir konstatētas arī ģenētiski līdzīgas izmaiņas kā pie olnīcu vēža, piemēram, C-erb, p53, K-ras, BRCA1 un BRCA2 gēnu mutācijas (5-9).

5.3 Skrīnings

Olvada vēzis ir reta vēža lokalizācija, tāpēc nav rekomendāciju tā skrīningam (1,4,5,11).



5.4 Diagnoze

5.4.1. Pirms operācijas

Patoloģiski asiņaini izdalījumi no dzimumceļiem ir visbiežākā sūdzība un ir sastopama vairāk kā 50% gadījumu. Tāpat var tikt novēroti ūdeņaini izdalījumi no maksts, neskaidrām sāpēm vēdera lejasdaļā un spiediena sajūtu vēderā. 10% apskates laikā ir konstatējams veidojums dzemdes piedēkļu rajonā, kas izzūd bimanuālās izmeklēšanas laikā izdaloties ūdeņainiem izdalījumiem no maksts. Vairāk kā 50% pacienšu vēršas pēc palīdzības pie ginekologa slimības I un II stadijā dēļ šiem pastiprinātajiem ūdeņainajiem izdalījumiem no dzimumceļiem. Lai arī olvada vēzis nejauši tiek diagnosticēts dzemdes kakla onkocitoloģiskajā iztriepē vai nosakot Ca125, onkocitoloģiskā iztriepe un Ca125 netiek rekomendēts olvada vēža skrīningā. CA125 ir paaugstināts lielākajā daļā olvada vēža gadījumu, kas kalpo kā papildizmeklējums transvaginālai ultrasonogrāfijai, CT vai MR (1,2,4).

Olvadu tuvā lokalizācija olnīcām un dzemdei reizēm apgrūtina primārā audzēja diferenciāldiagnostiku. Tas īpaši ir attiecināms uz vēlīnām audzēja stadijām. Tamdēļ primāra olvada vēža diagnostikā tiek izmantoti augstāk minētie patologanatomiskie diagnostiskie kritēriji (11,12).

5.4.2. Ķirurģiska stadijas noteikšana

Olvada audzējs parasti tiek konstatēts pirms operācijas kā veidojums dzemdes piedēkļu rajonā vai laparatomijas laikā. Olvada audzēja stadija ir jānosaka ķirurģiski.

Retrospektīvos pētījumos ir konstatēts, ka vēlīnas stadijas konstatēšanas diagnozes noteikšanas brīdī un atlieku audzējs pēc ķīmijterapijas ir asociēts ar sliktu prognozi. Tāpēc liela uzmanība ir jāpievērš korektai audzēja stadijas noteikšanai. Visbiežāk metastāzes tiek konstatētas retroperitoneālajos para-aortālajos limfmezglos virs a.mesenterica inf. (13). Ielaista audzēja gadījumā ir jārezicē primārais audzējs kopā ar blakus esošajiem iesaistītajiem orgāniem (1-5,7,14). Ķirurģiskā stadijas noteikšana un ārstēšana paredz:


  • laparatomija ir jāveic pa vidējo griezienu;

  • uzmanīga vēdera dobuma un iegurņa apskate audzēja izplatības novērtēšanai;

  • totāla abdomināla histerektomija ar dzemdes piedēkļiem;

  • iegurņa un para-aortālo limfmezglu biopsijas;

  • infrakoliska omentektomija;

  • vēdera dobuma skalojumi;

  • biopsijas no aizdomīgajām vietām ieskaitot vēdera dobuma un iegurņa vēderplēvi.

Ja ir jauna sieviete, kas vēlas saglabāt reproduktīvo funkciju, konservatīva operācija ir pieļaujama tikai Ca in situ gadījumā pēc vispusīgas izmeklēšanas, citoloģisko skalojumu, biopsiju paņemšanas un diskusijām ar pacienti. Tomēr konservatīva ārstēšana ir riskanta, jo bieži slimības procesā ir iesaistīti abi olvadi. Pierādīta invazīva vēža gadījumā konservatīvas operācijas nav pieļaujamas (1,2,14).

5.5. Klīniski praktiskās vadlīnijas

5.5.1. Olvada vēža ārstēšana

Kopš brīža, kad tika pieņemta vienota FIGO olvada vēža stadiju noteikšana, kļuva skaidrs, ka histoloģiskie, prognostiskie faktori un dzīvildzes rādītāji līdzinās olnīcu vēzim. Neskatoties uz līdzībām izanalizētie dati liecināja par to, ka olvada vēža gadījuma prognoze agrīnu stadiju gadījumā ir sliktāka un olvada vēzim ir raksturīga izteikta metastazēšanās uz limfmezgliem. Olvada vēža ārstēšanā tiek izmantoti tādi paši ārstēšanas principi kā olnīcu vēža gadījumā, tāpat tas ir attiecināms arī uz novērošanu pēc operācijas periodā.



5.5.1.1. Ķīmijterapijas shēmas

Panākumi olnīcu vēža ķīmijterapijā izmantojot paklitakselu un platīna preparātus ir veicinājuši tos izmantošanu arī olvada vēža ārstēšanā. Daudzi retrospektīvie pētījumi liek domāt, ka paklitaksels ar platīna preparātiem uzrāda labākus ārstēšanas rezultātus salīdzinājumā ar vēsturisko ārstēšanas shēmu, kad tika izmantoti alkilējošie preparāti kombinācijā ar platīna preparātiem. Tamdēļ daudzi klīnicisti ir vienoti uzskatot, ka olnīcu vēža ķīmijterapija ir pielietojama olvada vēža ārstēšanā bez prospektīvu pētījumu veikšanas (1-4,5-7,14-19). Ķīmijterapijas shēmas skatīt iepriekš pie olnīcu vēža.



5.5.1.2. Ārstēšana olvada vēža agrīnās stadijās

5.5.1.2.1.Ca in situ ārstēšana

Pacientēm ir jāveic laparatomija un jāveic audzēja rezekcija, kā minēts augstāk. Nav rekomendāciju adjuvantai ķīmijterapijai Ca in situ gadījumā pēc primāras ķirurģiskas ārstēšanas (1,2,14).



5.5.1.2.2. Olvada vēzis I un II stadijā

Pacientēm ar olvada vēzi agrīnā stadijā ir jāveic ķirurģiska stadijas noteikšana. Pacientēm gala patoloģiskajā diagnozē apstiprinoties vēža I vai II stadijai adjuvanta ķīmijterapija nav jānozīmē. Visām pārējām pacientēm ir jāsaņem adjuvanta ķīmijterapija.

Pacientēm, kurām olvada vēža diagnoze ir noteikta nejauši pēc operācijas histoloģiskajā analīzē (pacientes, kurām operācija veikta dēļ labdabīgas patoloģijas) ir veicama atkārtota operācija stadijas precizēšanai un optimālai citoredukcijas veikšanai. Pēc kā ir nozīmējama adjuvanta ķīmijterapija balstīta uz platīna preparātiem (1-3,15-19). Pierādījumu līmenis C

5.5.1.3. Olvada vēža ārstēšana vēlīnās stadijās

5.5.1.3.1 III stadija

Pacientēm, kurām ir veikta audzēja masas samazinoša operācija ir jānozīmē ķīmijterapija, kas ir balstīta uz platīna preparātiem (1-3,15-18). Pacientēm, kurām nav veikta optimāla citoredukcija diagnozes noteikšanas brīdī blakus saslimšanu dēļ, ir jānozīmē ķīmijterapija. Pēc iniciālajiem 3 ķīmijterapijas cikliem, pacientēm ir jāveic audzēja masu samazinoša operācija. Tomēr nav veikti prospektīvi pētījumi šādai taktikai olvada vēža gadījumā.



Pierādījumu līmenis C

5.5.1.3.2. IV stadija

Pacientēm ar attālām metastāzēm ir jābūt histoloģiski verificētai primārā audzēja lokalizācijai. laparatomijas laikā ir jāveic maksimāla audzēja rezekcija. Ja pleiras telpā ir izsvīdums, tas ir jādrenē pirms operācijas. Pacientēm ar apmierinošu vispārējo veselības stāvokli ir jāsaņem ķīmijterapija balstīta uz platīna preparātiem. Pacientēm, kuru veselības stāvoklis neļauj nozīmēt ķīmijterapiju, ir nozīmējama simptomātiska terapija.



Pierādījumu līmenis C

5.5.2.Olvada horionkarcinomas ārstēšana

Olvada horionkarcinoma ir sastopama ļoti reti, bet ir ziņojumi olvada grūtniecības un neauglības ārstēšanas gadījumā. Pacientes ir jāārstē kā primāras dzemdes horionkarcinomas gadījumā, kas tiek ārstēta ar primāru ķirurģisku terapiju un secīgu ķīmijterapiju atbilstoši PVO riska faktoriem. Šajā gadījumā ir pieļaujama konservatīva ķirurģiska ārstēšana, ja ir nepieciešams saglabāt reproduktīvo funkciju (20-22).




Yüklə 0,56 Mb.

Dostları ilə paylaş:
1   2   3   4   5   6   7   8   9   10




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©azkurs.org 2020
rəhbərliyinə müraciət

    Ana səhifə