Biomedicīna” Pašnovērtējuma ziņojums RĪGA, 2009 Satura rādītājs

ORGANIZATORISKAIS DARBS	2006		LU MBI Mikroorganismu bioenerģētikas laboratorijas vadītājs
	2003 - 2007		LU MBI Domes priekšsēdētājs
	2006.05.		LU MBI direktora p.i.
VALODU ZINĀŠANAS			latviešu (dzimtā), krievu un angļu (brīvi pārvalda), vācu (sarunvalodas līmenī)

Datums: Paraksts:

CURRICULUM VITAE
Vārds, Uzvārds		Liāna Pliss
Dzimšanas datums, vieta:		06.01.1977; Rīga, Latvija
Adrese, telefons:		Zentenes iela 5-7, LV-1068, Rīga, Latvija 67808218; 67410204 (mājas); mob. [phone]
IZGLĪTĪBA	1997 - 2001	bakalaura studijas Latvijas Universitātē, Bioloģijas fakultātē
	2001 - 2002	maģistra studijas Latvijas Universitātē, Bioloģijas fakultātē
	2002 - 2005	doktora studijas Latvijas Universitātē, Bioloģijas fakultātē
AKADĒMISKIE NOSAUKUMI UN ZINĀTNISKIE GRĀDI	2002	iegūts dabas zinātņu maģistra grāds bioloģijā
DARBA PIEREDZE	2005	LU Biomedicīnas studiju un pētījumu centrs, pētnieks
	1999 - 2005	LU Biomedicīnas studiju un pētījumu centrs, asistente
ZINĀTNISKI PĒTNIECISKĀ DARBĪBA	2001 - 2006	mitohondriālās DNS (mtDNS) filoģenētiskie pētījumi Latvijā
	1998 - 2001	cilvēka ātrija natriurētiskā peptīda (hANP) gēna polimorfisma un promotera pētījumi
PAPILDUS INFORMĀCIJA	FEBS kursa 05/17 “Modern approach in genome analysis for medical application” ietvaros “Phylogenitic analysis of human mitohondrial DNA” nodaļas vadīšana, 05. – 18.06.2005
	Lekcijas “Populāciju ģenētika” nolasīšana Rīgas Stradiņa universitātes 3. kursa studentiem, 2005. g. rudens
VALODU ZINĀŠANAS	Latviešu – brīvi; Krievu – dzimtā; Angļu – brīvi

Datums: 30.09.2009 Paraksts: Liāna Pliss

3. Pielikums

Studiju priekšmetu anotācijas un apraksti

Studiju priekšmeta nosaukums: Bioķīmija (skābekļa atvasinājumu un brīvo radikāļu bioķīmiskie aspekti bioloģijā un medicīnā)
Studiju priekšmeta kods:
Semestris: II studiju gads, 1. semestris
Studiju priekšmeta programmas vadītājs: Dr. biol., vad. pētnieks Andrejs Šķesters
Kredītpunkti (KP): 5
ECTS kredītpunkti: 7.5
Akadēmiskā struktūrvienība: Bioķīmijas laboratorija, Dzirciema ielā 16, A korpuss, 703; 709 – 712. telpas. Tālrunis: 67409160; 67409143; 26510896; e-pasts: [e-mail]; [e-mail]
Studiju priekšmeta statuss studiju programmā: izvēles studiju priekšmets maģistrantūras studiju programmā „Biomedicīna”.
Studiju priekšmeta apraksts un mērķis:

Piedāvātais studiju tematiskais kurss ir paredzēts medicīnas, bioloģijas un ķīmijas maģistru programmas studentiem. Tā nolūks ir sniegt zināšanas bioķīmijas galvenajos pamatvirzienos un gūt ieskatu brīvo radikāļu bioķīmijā. Līdz ar teorētisko ieskatu, apgūt vairākas metodes analītiskajā ķīmijā, noteikt dažus antioksidantus un lipīdu un proteīnu oksidācijas starp- un galaproduktus. skābekļa un slāpekļa atvasinājumu nozīmi cilvēka un arī dzīvnieku organismā gan normālos fizioloģiskos procesos, gan patoloģiju gadījumos un raksturot antioksidantus un to klātbūtni organismā noritošajās reakcijās. Kursā tiks veltīta uzmanība galvenajiem virzieniem bioķīmijā, kā arī apskatītas atsevišķas slimības, kuru izcelsme vai norise cieši saistīta ar brīvajiem radikāļiem vai aktīvajām (neradikālās dabas) skābekļa un slāpekļa formām. Tiks sniegtas zināšanas par antioksidantiem pārtikā, dzērienos, par antioksidatīvo pārtikas piedevu un mikroelementu lietošanas efektivitāti un izskaidrota antioksidantu lietošanas kontroles nepieciešamība. Kursa laikā studenti iepazīs un apgūs vairāku lipīdu peroksidācijas procesu metabolītu, antioksidatīvo enzīmu un mikroelementu noteikšanas metodes asinīs.

Kā mērķis tiek virzīts uzdevums sagatavot maģistrantūras studentus iespējamajam patstāvīgajam pētnieciskajam darbam ar bioķīmijas galvenajos pamatvirzienos vai ar specializāciju radikāļu un antioksidatīvo procesu bioķīmijā.
Studiju priekšmeta tematiskais saturs:

1. 
   Bioķīmija – dzīvo organismu loģika;
   
2. 
   Proteīnu struktūra un funkcijas;
   
3. 
   Metabolisms;
   
4. 
   Lipīdu metabolisms;
   
5. 
   Slāpekļa (aminoskābju) metabolisms;
   
6. 
   Ogļhidrātu metabolisms;
   
7. 
   Šūnu membrānas, to nozīme dzīvības procesu nodrošināšanā;
   
8. 
   Enzīmi, to dalība organisma procesos;
   
9. 
   DNS, struktūra un replikācija;
   
10. 
    Brīvie radikāļi un aktīvās skābekļa un slāpekļa formas;
    
11. 
    Brīvo radikāļu un aktīvo skābekļa/slāpekļa formu veidošanās organismā un ārpus tā;
    
12. 
    Brīvo radikāļu un aktīvo skābekļa/slāpekļa formu darbības nozīme un regulācija;
    
13. 
    Antioksidanti un mikroelementi. To nozīme enzimoloģijā un dzīvības procesu nodrošināšanā;
    
14. 
    Brīvo radikāļu un aktīvo skābekļa/slāpekļa formu nozīme patoloģisko stāvokļu attīstībā un dažu slimību norisē.
    
15. 
    Uztura sabalansētība no bioķīmijas viedokļa.
    

Nepieciešamās priekšzināšanas: Nepieciešamas priekšzināšanas organiskajā un bioķīmijā. Vēlamas nelielas priekšzināšanas molekulārajā un medicīniskajā bioloģijā, kā arī cilvēka fizioloģijā.
Studiju rezultāti:

• 
  zināšanas: iegūst padziļinātu izpratni bioķīmijas galvenajos pamatvirzienos, par cilvēka organisma eksistences molekulāriem pamatiem, vielmaiņas procesiem, par šo procesu regulāciju un integrāciju, par atsevišķu ogļhidrātu, tauku un proteīnu metabolismu, kā arī par skābekļa un slāpekļa atvasinājumu, brīvo radikāļu, kā arī antioksidantu un essenciālo mikroelementu lomu dzīvības norisēs normā un pie patoloģijām.
  
• 
  prasmes un iemaņas: Studiju priekšmeta apguves rezultātā būs iegūtas pamatiemaņas dažu bioķīmisko rādītāju, pro-oksidantu un antioksidantu kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai laboratorijā, izmantojot jaunāko analītisko aparatūru (fluorescences spektrofotometru, klīniskās ķīmijas analizatoru, mikroplašu lasītāju (ELISA) u.c., spēs izvērtēt un interpretēt iegūtos analīžu rezultātus un pielietot tos praktiskajā darbībā.
  

Pārbaudes metode: ieskaite
Literatūra:

Obligātā literatūra:

1. 
   G. Tirzītis, A. Šķesters. Skābekļa atvasinājumu un brīvo radikāļu bioķīmiskie aspekti bioloģijā. LU Akadēmiskais apgāds, 2007.
   
2. 
   R.K.Murry, D.K.Granner, D.A.Mays, U.W.Rodwell „Harpers Biochemistry” Lange Medical Publication, 2007.
   
3. 
   Lippincotts Illustrated rewiews: biochemistry, 4/e, 2007.
   
4. 
   Lehninger Principles of biochemistry, Nelson David L., 2005.
   
5. 
   J.M.Berg, J.L.Tymocko, I.Strayer, Biochemistry, New York, 2005.
   
6. 
   D.Voet „Biochemistry”, 2004
   
7. 
   Kenneth B. Storey Functional metabolism: regulation and adaptation, 2004.
   
8. 
   Devlin Th.M. Textbook of biochemistry: with clinical correlations, 2002.
   
9. 
   Barry Halliwel and John M. C. Gutteridge. Free Radicals in Biology and Medicine.
   
10. 
    Jan Karlsson, Jan Karisson. Antioxidants and Exercise.
    
11. 
    Биохимия, Под. Ред. Е.С. Северина, 4-ое изд. 2005.
    

Papildus literatūra:

1. 
   Marrick L. Kukin (Eds). Oxidative Stress and Heart Failure.
   
2. 
   M.C.R. Symons, John M.C. Gutteridge. Free Radicals and Iron: Chemistry, Biology and Medicine.
   
3. 
   Manfred K., D. Eberhardt. Reactive Oxygen Metabolites: Chemistry and Medical Consequences.
   
4. 
   Radu Olinescu (Eds). Free Radicals in Medicine.
   
5. 
   Trevor Frank Slater. Free Radical Mechanisms in Tissue Injury.
   
6. 
   Barry Halliwell, Okezie J. Aruoma. DNA & Free Radicals.
   

Valoda: latviešu, angļu

Studiju priekšmeta nosaukums: Biomedicīnas aktuālās problēmas un pētniecības virzieni
Studiju priekšmeta kods:
Semestris: I studiju gads, 1. semestris
Studiju priekšmeta programmas vadītājs: Dr. biol. E. Miklaševičs
Kredītpunkti (KP): 3
ECTS kredītpunkti: 4.5
Akadēmiskā struktūrvienība: RSU, Anatomijas un antropoloģijas institūts, Kronvalda bulvāris 9, Rīga LV-1010, un Pārmantotā vēža institūts, Pilsoņu iela 13, k. 24, LV-1002, telefons: 67069980, e-pasts: [e-mail]
Studiju priekšmeta statuss studiju programmā: izvēles studiju priekšmets studiju programmā „Biomedicīna”.
Studiju priekšmeta apraksts un mērķis:

Studiju priekšmeta mērķis ir iepazīstināt maģistrantus ar biomedicīnas informācijas un problēmu daudzveidību, biomedicīnas iespējām, sasniegumiem ārpus Latvijas un Latvijā, iespējamiem pētniecības virzieniem, biomedicīnas zinātniskiem izdevumiem, datu ieguves un analīzes metodēm, zinātniskās literatūras veidiem, īpatnībām un analīzi.

Nepieciešamās priekšzināšanas: dabaszinātnēs vai medicīnā.
Studiju rezultāti:

• 
  zināšanas: Studiju priekšmeta apguves rezultātā studējošie iegūst spējas orientēties biomedicīnas un biotehnoloģijas attīstības galvenajos virzienos, spēj kritiski vērtēt biotehnoloģiju priekšrocības un trūkumus, apzināties ar tām saistītās ētiskās un juridiskās problēmas. Tiek iegūtas zināšanas par zinātnisko darbu uzbūves pamatprincipiem, zinātniskās domāšanas un analīzes pamatpaņēmieniem.
  
• 
  prasmes un iemaņas: Studiju priekšmeta apguves rezultātā studējošie spēs plānot un veikt zinātniskos pētījumus biomedicīnas aktuālo problēmu jomā, iegūs iemaņas analizēt un atspoguļot zinātnisko literatūru dažādos pētniecības virzienos, pratīs patstāvīgi lasīt zinātniskus sacerējumus, sagatavot un nolasīt zinātnisku referātu, novērtēt zinātniskā darba saturu un vērtību.
  

Pārbaudes metode: teorētiskā ieskaite, kuras saņemšanai ir nepieciešams sagatavot un aizstāvēt referātu.
Literatūra:

1. 
   Dorland’s – Illustrated Medical Dictionary, 28.izdevums, 1994; 1940 lpp.
   
2. 
   Donald H. McBurney - Research Methods. Brooks/Cole Publ. Co.1994; 496 lpp.
   
3. 
   John Barrow- Theories of Everything. Oxford Univ. Press, 1991.
   
4. 
   R.Khanal- Research Methodology. Dilip’s Blog, 2008.
   

Valoda: latviešu, angļu


Studiju priekšmeta nosaukums: Biomehānika
Studiju priekšmeta kods:
Semestris: II studiju gads, 1. semestris
Studiju priekšmeta programmas vadītājs: Prof., Dr. habil. ing. Vladimirs Kasjanovs
Kredītpunkti (KP): 2
ECTS kredītpunkti: 3
Akadēmiskā struktūrvienība: RSU Anatomijas un antropoloģijas institūts, Kronvalda bulvāris 9, Rīga LV- 1010, telefons: 29682993, e-pasts: [e-mail]
Studiju priekšmeta statuss studiju programmā: izvēles studiju priekšmets maģistrantūras studiju programmā „Biomedicīna”.
Studiju priekšmeta apraksts un mērķis:

Problēmas, kuras risina biomehānika, perspektīvas; mākslīgo materiālu īpašības: to struktūra un mehāniskās īpašības; bioloģiskie materiāli un to īpašības; bioloģiskie audi: kauli, skrimšļi, cīpslas, saites, artērijas un āda; biomateriālu izpētes metodes; mīksto un cieto bioloģisko audu mākslīgo aizvietotāju tipi; audu inženierijas pamati.

Sniegt studentiem biomehānikas vispārīgi galvenos mērķus un uzdevumus, ziņas par mīksto un cieto bioloģisko audu, bioloģisko šķidrumu un to mākslīgo aizvietotāju, biomehānikas īpašības, kas nepieciešamas diploma materiāla sagatavošanai, kā arī veselības aprūpes darbinieka izglītībā vispār.

Nepieciešamās priekšzināšanas: Nepieciešamas priekšzināšanas matemātikā un fizikā.
Studiju rezultāti:

• 
  zināšanas: Studiju priekšmeta apguves rezultātā studējošie iegūst pamatzināšanas un kompetenci biomehānikā, cieto un mīksto audu biomehānikā un biomateriālos.
  
• 
  prasmes un iemaņas: Studiju priekšmeta apguves rezultātā studējošie pratīs plānot un veikt zinātniskos pētījumus biomehānikas jomā, iegūs iemaņas biomehānikas galveno parametru aprēķināšanā. Spēs izskaitļot maksimālo spriegumu, deformācijas un elastības moduli biomateriāliem.
  

Pārbaudes metode: teorētiskā ieskaite
Literatūra:

1. 
   Duane Knudson. Fundamantal of Biomechanics. Springer, 2007.
   
2. 
   J. D. Humphrey, S.L. Delange. An Introduction to Biomechanics. Solids and Fluids, Analysis and Design. 2004, 631 p.
   
3. 
   Biomechanics. Principles and Applications. Ed. By D.J. Schneck and J.D. Bronzino, CRC Press, NY, 2003.
   

Valoda: latviešu, angļu

Studiju priekšmeta nosaukums: Cilvēka ģenētika
Studiju priekšmeta kods:
Semestris: II studiju gads, 1. semestris
Studiju priekšmeta programmas vadītājs: Profesore Astrīda Krūmiņa
Kredītpunkti (KP): 2
ECTS kredītpunkti: 3

Akadēmiskā struktūrvienība: Medicīniskās bioloģijas un mikrobioloģijas katedra

Dzirciema iela 16, Rīga, LV-1007

Tālrunis: ([phone]

e-pasta adrese: [e-mail]

Studiju priekšmeta statuss studiju programmā: Izvēles studiju priekšmets akadēmiskajā maģistrantūras studiju programmā „Biomedicīna”.
Studiju priekšmeta apraksts un mērķis: Cilvēka pazīmju iedzimšanas likumsakarības. Cilvēks kā ģenētisko pētījumu objekts. Cilvēka populāciju ģenētika: cilvēka populāciju īpatnības, alēļu biežumi cilvēka populācijās, ģenētiski automātiskie procesi, populāciju ģenētisko atšķirību iemesli. Latviešu etnoģenēzes molekulāri - ģenētiskie pētījumi, izmantojot autosomālos, Y-hromosomas un mitohondriālās DNS polimorfos variantus. Cilvēka genoms, tā uzbūve, unikālās un atkartotās nukleotīdu secības cilvēka genomā. Cilvēka genoma pētījumi pasaulē un Latvijā. Ģenētiskā patoloģija, tās klasifikācija, biežums, iemesli, diagnostika, profilakse. Ģenētiskās patoloģijas diagnostikas, terapijas un profilakses iespējas Latvijā. DNS diagnostika, tās metodes, iespējas, salīdzinājums ar tradicionālajām diagnostikas metodēm, tiešā un netiešā DNS diagnostika, DNS diagnostika Latvijā. Ģenētiskā konsultēšana: indikācijas, mērķi, ģenētiskās konsultēšanas etapi. Ģenētiski determinēta reakcija uz ārvides faktoriem, ekoģenētika, nutrigenomika. Farmakoģenētika, personalizētā medicīna. Cilvēka ģenētisko pētījumu ētiskās problēmas.

Studiju gaitā vajadzētu iegūt zināšanas par cilvēka ģenētisko pētījumu aktuālajiem virzieniem, šādu pētījumu iespējām Latvijā, kā arī par ģenētiskās patoloģijas diagnostikas, terapijas un profilakses iespējām Latvijā.

Nepieciešamās priekšzināšanas: Nepieciešamas pamatzināšanas vispārīgajā ģenētikā, bioķīmijā un šūnas bioloģijā.
Studiju rezultāti:

• 
  zināšanas: Studiju rezultātā studējošie iegūs padziļinātu izpratni par cilvēka pazīmju iedzimšanas likumsakarībām, cilvēka genoma uzbūvi, cilvēka populāciju ģenētiku, ģenētisko patoloģiju; par aktuālajiem cilvēka ģenētikas pētījumu virzieniem pasaulē un Latvijā, kā arī par to rezultātiem; par ģenētiskās patoloģijas diagnostikas, t.sk. DNS diagnostikas, terapijas un profilakses iespējām pasaulē un Latvijā; par ekoģenētiku un farmakoģenētiku; par cilvēka ģenētisko pētījumu ētiskajām problēmām.
  
• 
  prasmes un iemaņas: Studiju rezultātā studējošie pratīs izvērtēt ģenētisko pētījumu nozīmi dažādu bioloģijas un medicīnas problēmu risināšanā, kā arī mācēs izvēlēties konkrētu problēmu risināšanai atbilstošas pētījumu metodes.
  

Pārbaudes metode: eksāmens.
Literatūra:

1. 
   P. D. Turnpenny, S. Ellard – Emery’s Elements of Medical Genetics, 12th edition, Elsevier, Churchill Livingstone, 2005.
   
2. 
   R. L. Nussbaum, R. R. McInnes, H. F. Willard - Thompson & Thompson. Genetics in Medicine, 7th edition, Saunders, 2007.
   
3. 
   T. Strachan, A. P. Read – Human Molecular Genetics, Garland Science, 3rd edition, 2004.
   
4. 
   S. Madera - Bioloģija. I, II un III daļa, R, Zvaigzne ABC, 1998.
   
5. 
   T. D. Pollard, W. C. Earnshaw – Cell Biology, 2nd edition, Saunders, Elsevier, USA, 2008
   
6. 
   B. Alberts et al. - Molecular Biology of the cell, 5^th edition, Garland Science, NY&London, 2008.
   

Valoda: latviešu

Studiju priekšmeta nosaukums: Farmakoloģija
Studiju priekšmeta kods:
Semestris: I studiju gads, 2. semestris
Studiju priekšmeta programmas vadītājs: Asoc. profesors Staņislavs Jankovskis
Kredītpunkti (KP): 4
ECTS kredītpunkti: 6
Akadēmiskā struktūrvienība: Rīgas Stradiņa univeristāte, Farmakoloģijas katedra, Pilsoņu iela 13, telefons: 67613517, e-pasts: [e-mail]
Studiju priekšmeta statuss studiju programmā: obligāts studiju priekšmets studiju programmā „Biomedicīna”.
Studiju priekšmeta mērķis:

Padziļināt maģistrantu zināšanas vispārīgajā farmakoloģijā par zāļu darbību, to mehānismiem, iedarbību uz receptoriem, padziļināt maģistrantu zināšanas speciālajā farmakoloģijā par zāļu metabolismu, mijiedarbību un tās iespaidu uz zāļu klīniskās lietošanas drošību.

Studiju priekšmeta apraksts:

Farmakodinamika: zāļu iedarbība uz organismu, darbības mehānismi, iedarbība uz receptoriem, mediatori, to biosintēze un izdalīšanās. Molekulārās endokrinoloģijas sasniegumi organisma enerģijas resursu regulācijas izpētē, glikozes kontrolē un hemopoēzē. Farmakokinētika: kvantitatīvie rādītāji, to aprēķināšana. Zāļu metabolisms, farmakoģenētika. Zāļu mijiedarbība. Farmakoterapeitiskais monitorings. Zāļu iedarbības pētīšana, klīnisko pētījumu nosacījumi un administrēšana, placebo efekts. Zāļu izpētes ētiskie aspekti. Zāļu lietošanas socioloģiskie un ekonomiskie aspekti, dzīves stils un medikamenti, atkarība. Farmakoepidemioloģiskie pētījumi.

Nepieciešamās priekšzināšanas: Nepieciešamas priekšzināšanas anatomijā, fizioloģijā, bioķīmijā un histoloģijā, vēlamas zināšanas patoloģijā.

Studiju rezultāti:

• 
  zināšanas: studiju priekšmeta apguves rezultātā studējošie iegūs izpratni zāļlīdzekļu grupu un konkrētu preparātu farmakoloģisko iedarbību, to drošu lietošanu, izmantojot sasniegumus molekulārā farmakoloģijā un endokrinoloģijā, zāļu farmakodinamikā un farmakokinētikā, zinās noteikumus zāļu eksperimentālai un klīniskai pētīšanai,
  
• 
  prasmes un iemaņas: studiju priekšmeta apguves rezultātā studējošie pratīs izdarīt zāļu izvēli, vadoties no to efektivitātes un drošuma vērtējuma, un iegūs iemaņas iegūt informāciju par zālēm, par farmakoloģisko aģentu neklīnisko un klīnisko izpēti, noteikumiem, kas to reglamentē. Spēs sniegt pacientam informāciju par zālēm.
  

Pārbaudes metode: eksāmens
Literatūra:

Obligātā literatūra:

1. 
   Katzung B. Basic and Clinical Pharmacology. Last Edition. Appleton & Lange
   
2. 
   Pharmacology with Prescription Help for studies. Ed. by I. Purvins, Riga 2009
   
3. 
   Godman and Gilman’s. The pharmacological Basis of Therapeutics. Last Edition, Mc- Graw-hill Comp. Inc.
   
4. 
   BNF, September 2009. www.bnf.org
   
5. 
   H. Rang, M. Dale, J. Ritter. Pharmacology. Last Edition, Churchill Livingstone
   
6. 
   I. Purviņš, S. Purviņa. Praktiskā farmakoloģija, izdevniecībā.
   

Papildus literatūra:

1. 
   Latvijas zāļu reģistrs: www.zva.gov.lv
   

Valoda: latviešu, angļu
Studiju priekšmeta nosaukums: Funkcionālā fizioloģija un bioloģiskie regulācijas mehānismi.
Studiju priekšmeta kods:
Semestris: I studiju gads, 1. semestris
Studiju priekšmeta programmas vadītājs: Doc. Leons Blumfelds
Kredītpunkti (KP): 4
ECTS kredītpunkti: 6
Akadēmiskā struktūrvienība: Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedra, Dzirciema iela 16, LV-1007, telefons: 67409177, e-pasts: [e-mail]
Studiju priekšmeta statuss studiju programmā: obligāts studiju priekšmets akadēmiskajā maģistrantūras studiju programmā „Biomedicīna”.
Studiju priekšmeta apraksts un mērķis:

Vispārējā fizioloģija. Šūnu fizioloģija. Cilvēka organisma funkcionālā organizācija. Homeostāzes uzturēšana. Vielu transporta mehānismi caur šūnu membrānām. Uzbudinājuma un kavēšanas procesi. Muskuļu fizioloģija. Šķērssvītrotās, gludās un sirds muskulatūras kontrakcijas mehānismi, uzbudinājuma un kontrakcijas procesu saistība. Sinapšu funkcijas un mediatori. Motoriskās funkcijas. Refleksi. Veģetatīvā nervu sistēma. Humorālā un hormonālā regulācija. Sensoro sistēmu fizioloģija. Lielo pusložu garoza. Iemācīšanās un atmiņa. Miegs. Sirds funkcijas. Asinsrites funkcijas. Spiediena, plūsmas un pretestības biofizika. Lokālie asinsrites regulācijas mehānismi audos. Arteriālā asinsspiediena pašregulācijas sistēma. Elpošanas sistēma. Plaušu ventilācija. Gāzu apmaiņa un transports. Elpošanas funkciju regulācija. Metabolisms un termoregulācija. Uztura līdzsvars. Gremošanas fizioloģija.

Studiju priekšmeta mērķis ir pilnveidot zināšanas par cilvēka organisma funkcijām un regulācijas mehānismiem un prasmi pielietot šīs zināšanas medicīnisku problēmu risināšanā.
Nepieciešamās priekšzināšanas: bioloģija, fizika, ķīmija, cilvēka anatomija, fizioloģija un medicīna.
Studiju rezultāti:

• 
  zināšanas: Studiju priekšmeta apguves rezultātā studējošie iegūs padziļinātu izpratni par vesela cilvēka dažādu orgānu un orgānu sistēmu funkcijām, gūs priekšstatu par dažādu orgānu sistēmu darbības saistību un savstarpējo ietekmi, gūs informāciju par organisma funkciju izmaiņām dažādu apstākļu ietekmē, iegūs kompetenci izprast un izskaidrot organisma funkciju kontroli un regulāciju dažādā līmenī (šūnu, orgānu, sistēmu, organisma).
  
• 
  prasmes un iemaņas: Studiju priekšmeta apguves rezultātā studējošie iegūs iemaņas dažādu cilvēka organisma funkciju reģistrēšanā un analizēšanā, biomedicīnisku pētījumu plānošanā, realizēšanā, iegūto rezultātu apstrādē un analizēšanā. Studenti spēs aprakstīt, analizēt atsevišķu fizioloģisko funkciju reģistrētos un noteiktos parametrus, varēs noteikt klīnisko piederību fizioloģiskajām metodēm, principiem, faktiem, kurus izmanto medicīnā kā diagnostisku vai ārstējošu vērtību.
  

Pārbaudes metode: Eksāmens.
Literatūra:

1. 
   Aberberga-Augškalne L.; Koroļova O. Fizioloģija ārstiem. 2007, 516 lpp.
   
2. 
   Aberberga-Augškalne L. Fizioloģija rehabilitologiem, 2002, 215 lpp.
   
3. 
   Valtneris A. Cilvēka fizioloģija. “Zvaigzne”, 1986, 435 lpp.
   
4. 
   Despopoulos A., Silbernagl S. Color Atlas of Physiology. 2003, 5th edition, 436 pp, Georg Thieme Verlag.
   
5. 
   Guyton A.C., Hall J.E. Textbook of Medical Physiology. Saunders 2005, 1104 pp.
   
6. 
   Ganong W.F. Review of Medical Physiology. 2005, 22th edition. 932 pp.
   
7. 
   Schmidt, R.F., Thews, G., Lang, F. Physiologie des Menschen. 2005, 29. Aufl., 900 S. Springer-Verlag GmbH
   

Valoda: latviešu

Studiju priekšmeta nosaukums: Funkcionālā histoloģija un embrioloģija
Studiju priekšmeta kods:
Semestris: I studiju gads, 2. semestris
Studiju priekšmeta programmas vadītājs: Profesore Māra Pilmane
Kredītpunkti (KP): 4
ECTS kredītpunkti: 6
Akadēmiskā struktūrvienība: Morfoloģijas katedra, Anatomijas un antropoloģijas institūts, Kronvalda bulvāris 9, Rīga LV-1010, telefons: 37167320862, e-pasts: [e-mail]
Studiju priekšmeta statuss studiju programmā: obligāts studiju priekšmets maģistrantūras studiju programmā „Biomedicīna”.
Studiju priekšmeta apraksts un mērķis: veidot studentiem izpratni par cilvēka šūnu, audu (epitēlijaudu, saistaudu, muskuļ- un nervaudu) un orgānu sistēmu (gastrointestinālās, elpošanas, urīnizvadsistēmas, reproduktīvās, nervu, endokrīnās, difūzās neiroendokrīnās, sirds un asinsvadu) galvenajām morfofunkcionālajām attīstības likumsakarībām, uzbūves un funkcijas savstarpējo regulāciju, vecuma pārmaiņu, kompensatoro un pielāgošanās reakciju morfofunkcionālajām likumsakarībām, kā arī par augstākminētajām morfofunkcionālajām likumsakarībām normas un patoloģijas robežstāvokļu gadījumos. Vienlaikus mērķis ir maģistru iepazīstināšana ar mūsdienīgām minēto morfofunkcionālo likumsakarību izvērtēšanas morfoloģiskajām izpētes metodēm. Īpaša vērība tiks pievērsta to morfofunkcionālo likumsakarību analīzei, kuras ir kopējas salīdzinošajā morfoloģijas aspektā bioloģiskajiem un medicīniskajiem objektiem.
Nepieciešamās priekšzināšanas: Bioloģija, medicīniskā šūnu bioloģija, fizioloģija, ķīmija, vēlams anatomija, paralēli ģenētika.
Studiju rezultāti:

zināšanas: cilvēka šūnu, audu un orgānu sistēmu galvenajās morfofunkcionālās attīstības likumsakarības; uzbūves un funkcijas savstarpējo regulāciju, struktūru vecuma pārmaiņas, kompensatoro un pielāgošanās reakciju morfofunkcionālās likumsakarības; mūsdienīgās morfoloģiskās izpētes metodes un to konkrēto pielietojumu.

prasmes un iemaņas: pratīs strādāt ar histoloģiskiem un embrioloģiskiem preparātiem, izvērtējot redzamo struktūru, preparātā redzamā kvalitāti, atšķirt krāsošanas veidus, dažādu struktūru un audu attiecības un proporcijas; pratīs dokumentēt morfoloģiskos preparātus, tiks trenēti atšķirt neizmainītus audus, attīstošos audus, audu robežstāvokļus pēc morfoloģiskām shēmām un fotogrāfijām.
Pārbaudes metode: mutiskais eksāmens, ietverot morfoloģisko shēmu un preparātu diagnosticēšanu.
Literatūra:

1. 
   Telford I.R. and C.F. Bridgman, “Introduction to Functional Histology”, Harper Collins CollegePublishers, pp.574, the last eds.
   
2. 
   Sadler T.W., “Langman's Medical Embryology”, Willians and Wilkins, Baltimore, 2004, pp. 534, the last eds.
   
3. 
   Ten Cate A.R., “Oral Histology, Development, Structure and Function”, St. Louis: Mosby – Year Bookm Inc., pp. 532, the last eds.
   
4. 
   Berkovitz B.K.B., G.R. Holland, B.J. Moxham, “A Color Atlas and Text of Oral Anatomy, Histology and Embryology”, Mosby-Wolfe, the last eds.
   
5. 
   Marieb E.N., “Human Anatomy and Physiology”, pp. 1040, the last eds.
   
6. 
   “Anatomie – makroskopische Anatomie, Histologie, Embryologie, Zellbiologie”, 16. Auflage, 2003, Urban and Fischer, pp. 956, the following eds.
   

Valoda: latviešu, angļu

Studiju priekšmeta nosaukums: Mikrobioloģija, virusoloģija, imunoloģija
Studiju priekšmeta kods:
Semestris: I studiju gads, 2. semestris
Studiju priekšmeta programmas vadītājs: Lektors Aigars Reinis
Kredītpunkti (KP): 4
ECTS kredītpunkti: 6
Akadēmiskā struktūrvienība: Rīgas Stradiņa universitāte, Bioloģijas un mikrobioloģijas katedra, Dzirciema iela 16, telefons: [phone], e-pasts: [e-mail]
Studiju priekšmeta statuss studiju programmā: obligāts studiju priekšmets maģistrantūras studiju programmā „Biomedicīna”.
Studiju priekšmeta apraksts un mērķis:

Zināšanas par mikroorganismu un vīrusu izplatību, iedalījumu, klasifikācijas principiem, morfoloģiju, grupām, kultivēšanas un identifikācijas metodēm, normālo mikrofloru un tās noteikšanu, ietekmējošiem faktoriem, par mikroorganismu un vīrusu lomu infekcijas slimību etioloģijā, par to patogenitātes faktoriem un to mijiedarbības mehānismiem ar makroorganismu un organisma aizsardzības spēkiem, par organisma nespecifisko rezistences sistēmu, imūno sistēmu, imūno atbildi, imūnkompetentajām šūnām, to darbības mehānismiem, par hipersensitivitāti, tās iedalījumu un mehānismiem, par respiratorās sistēmas, gremošanas trakta, uroģenitālās un nervu sistēmas, ādas un gļotādu infekciju ierosinātājiem, bioloģiskajām īpašībām, izplatību vidē, mijiedarbību ar makroorganismu.

Nepieciešamās priekšzināšanas: bioloģijā, anatomijā, histoloģijā, fizioloģijā.
Studiju rezultāti:

• 
  zināšanas: iegūst pamatzināšanas un kompetenci mikrobioloģijā, virusoloģijā un imunoloģijā, izpratni par tradicionālajiem un jaunajiem mikrobioloģijas un imunoloģijas konceptiem.
  
• 
  prasmes un iemaņas: pratīs izmeklēt klīnisko materiālu – izdalīt un analizēt patogēnā mikroorganisma tīrkultūru, gūs iemaņas saslimšanu patoģenēzes izvērtēšanā; pratīs kritiski izvērtēt dažādas nākotnē aktuālas problēmas medicīnas mikrobioloģijā un sniegt par tām neatkarīgu slēdzienu.
  

Pārbaudes metode: rakstisks eksāmens.
Literatūra:

Obligātā literatūra:

1. 
   G.F. Brooks, J.S. Butel, S.A. Morse. Jawetz, Melnick&Adelberg`s Medical Microbiology. 24^nd Edition. Lange Medical Books, USA, 2007.
   
2. 
   Immunobiology – The Immune Systems in Health and Disease. Ch. Janeway, P. Traverss, 1996.
   
3. 
   Metodiskās rekomendācijas praktiskajām nodarbībām „Vispārējā mikrobioloģija”. Rīga, RSU, 2000.
   
4. 
   Metodiskās rekomendācijas praktiskajām nodarbībām „Infekcija un imunitāte”. Rīga, RSU, 2002.
   

Papildus literatūra:

1. 
   Medical Microbiology, P. Murray et al. 2002, 1990.
   
2. 
   J.A. Morello. Microbiology in Patient Care. VI Edition. 1998.
   
3. 
   Problem – Oriented Clinical Microbiology and Infection, H. Humphreys, W.L.Irvin, 1996
   
4. 
   Microbiology and Immunology for the USMLE Step I, W.W. Yotis, H.J. Blumenthal et al. Ed. 1993, 1998, 2003.
   

Valoda: latviešu, angļu

Studiju priekšmeta nosaukums: Molekulārā ģenētika un bioinformātikas pamati
Studiju priekšmeta kods:
Semestris: I studiju gads, 2. semestris
Studiju priekšmeta programmas vadītājs: Dr. biol. E. Miklaševičs
Kredītpunkti (KP): 8
ECTS kredītpunkti: 12
Akadēmiskā struktūrvienība: RSU, Anatomijas un antropoloģijas institūts, Kronvalda bulvāris 9, Rīga LV-1010, un Pārmantotā vēža institūts, Pilsoņu iela 13, k. 24, LV-1002, telefons: 67069980, e-pasts: [e-mail]
Studiju priekšmeta statuss studiju programmā: obligāts studiju priekšmets maģistrantūras studiju programmā „Biomedicīna”.
Studiju priekšmeta apraksts un mērķis: sniegt zināšanas par ģenētikas likumsakarībām un to molekulāriem mehānismiem. Apgūt turpmākajām biomedicīnas studijām un darbam pēc studiju beigām pamatzināšanas par šūnu un organismu iedzimtības materiāla strukturālo organizāciju un tā darbības mehānismiem.

Izprast mutāciju, transkripcijas, translācijas un gēnu ekspresijas regulācijas traucējumus kā cilvēka patoloģijas cēloni.

Iepazīties ar mūsdienu molekulārās bioloģijas un ģenētikas metodēm un to pielietojuma iespējām medicīnā.
Studiju priekšmeta saturs: Iedzimtības pamatlikumi. Mendeļa likumi. Genotips. Fenotips.Dominantas un recesīvas pazīmes. Ar dzimumu saistīta iedzimtība. DNS uzbūve. Ūdeņraža saite. Prokariotu un eukariotu hromosomas. Plazmīdas. Horizontālā DNS pārnese prokariotos. Restrikcijas-modifikācijas sistēma. Gēnu inženierija. Plazmīdas un antimikrobiālā rezistence, klīniskā nozīmība. Eukariotu hromosomu uzbūve. Histoni. Gēnu ekspresijas regulācija, kovalenti modificējot histonus. DNS metilēšana eukariotu hromosomās. Epiģenētika. DNS metilēšanas klīniskā nozīme. DNS replikācija. Prokariotu un eukariotu replikācijas sistēmas. DNS polimerāzes. Replikācijas dakšas proteīni. DNS reparācijas mehānismi. Mutācijas un mainība. Mutāciju izsaucošie faktori. Gēna uzbūve. Gēna jēdziens. Prokariotu gēni. Operoni. Kodējošās un regulatorās daļas. Ģenētiskais kods. Eukariotu gēni. Introni. Gēnu uzbūves daudzveidība. Gēnu ekspresija prokariotos un eukariotos. Bioinformātikas pamati. Cilvēka genoma projekts. DNS datoranalīze. Transkripcija. RNS tipi. Baktēriju gēnu ekspresijas kontrole: Jacob – Monod modelis. RNS polimerāzes. Transkripcijas faktori. Promotoru nozīme transkripcijas iniciācijā. Transkripcija eukariotos. RNS polimerāzes un transkripcijas faktori. Post-translacionālā iRNS modifikācija. Capping. Splaisings. Splaiseosomas. Poliadenilēšana. RNS eksports no kodola uz citoplazmu. Translācija. Ribosomu uzbūve. tRNS. Elongācijas faktori. Translācijas precizitātes nodrošināšana. iRNS stabilitāte. Proteīnu post-translacionālā modifikācija. Selektīva proteīnu degradācija. Ubikvitīns. Slimības, ko izraisa proteīnu nepareiza konformācija. Prioni. Gēnu ekspresijas regulācija. Signālu pārnese. Šūnas virsmas receptori. G proteīni. Šūnas cikla regulācija: proteīnkināzes, ciklīni. Raugu un zīdītāju šūnu cikli. Apoptoze. Migrējošie ģenētiskie elementi (transpozoni, retrovīrusi). Daudzšūnu organismu attīstības genētika. Rekombinantās DNS tehnoloģijas.
Nepieciešamās priekšzināšanas: dabaszinātnēs vai medicīnā.

Studiju rezultāti:

• 
  zināšanas: Studiju priekšmeta apguves rezultātā studējošie iegūst pamatzināšanas un kompetenci molekulārā ģenētikā un bioinformātikas pamatos. Apgūstot studiju priekšmetu, studentiem jāprot saistīt šūnas molekulāros procesus ar noteiktām fenotipiskām izpausmēm, to sk. dažādām saslimšanām, jāzin svarīgāko ģenētisko anomāliju molekulārās diagnostikas metodes, jāprot veikt DNS sekvenču pamatanalīzi.
  
• 
  prasmes un iemaņas: Studiju priekšmeta apguves rezultātā studējošie pratīs plānot un veikt zinātniskos pētījumus par šūnu un organismu iedzimtības materiāla strukturālo organizāciju un tā darbības mehānismiem, iegūs iemaņas analizēt un pielietot atsevišķas molekulārās bioloģijas un ģenētikas metodes.
  

Pārbaudes metode: ieskaite.

Literatūra:

1. 
   Alberts B., Johnson A., Lewis J., Raff M., Walter P. Molecular Biology of the Cell. 4th edition, Garland Science, NY, 2002.
   
2. 
   Lodish H., Berk A., Zipursky L., Matsudaira P., Baltimore D., Darnell J. Molecular Cell Biology, 4th edition, Freeman Pulish., 2000.
   

Papildus literatūra –

1. 
   Griffiths A.J.F., Gelbart W.M., Miller J.H., Lewontin R.C. Modern Genetic Analysis, Freeman Pulish., 1999.
   

Valoda: latviešu, angļu

Studiju priekšmeta nosaukums: Neirozinātne
Studiju priekšmeta kods:
Semestris: II studiju gads, 1. semestris
Studiju priekšmeta programmas vadītājs: Profesore Māra Pilmane
Kredītpunkti (KP): 4
ECTS kredītpunkti: 6
Akadēmiskā struktūrvienība: Morfoloģijas katedra, Anatomijas un antropoloģijas institūts, Kronvalda bulvāris 9, Rīga LV-1010, telefons: 371 67320862, e-pasts: [e-mail]
Studiju priekšmeta statuss studiju programmā: izvēles studiju priekšmets maģistrantūras studiju programmā „Biomedicīna”.
Studiju priekšmeta apraksts un mērķis: veidot studentiem izpratni par cilvēka perifērās un centrālās nervu sistēmas sastāvdaļu attīstību, morfofunkcionālajām sastāvdaļām, īpaši neirona uzbūves plasticitāti, centrālai un perifērai maņu kā taustes, redzes, kustības, domu, sāpju, dzirdes, ožas, garšas analizatoru uzbūves un funkcijas koordinācijai un regulācijai, realizācijas mehānismu, vecuma pārmaiņu, kompensatoro un pielāgošanās reakciju morfofunkcionālajām likumsakarībām, kā arī par augstākminētajām morfofunkcionālajām likumsakarībām normas un patoloģijas robežstāvokļu gadījumos. Vienlaikus mērķis ir maģistru iepazīstināšana ar mūsdienīgām minēto centrālo un perifēro struktūru morfofunkcionālo likumsakarību izvērtēšanas morfoloģiskajām izpētes metodēm.
Nepieciešamās priekšzināšanas: Bioloģija, medicīniskā šūnu bioloģija, histoloģija un embrioloģija, fizioloģija, ķīmija, vēlams anatomija.
Studiju rezultāti:

• 
  zināšanas: aptvers cilvēka PNS un CNS sastāvdaļas, svarīgākos nervu sistēmas attīstības etapus, taustes, kustības, redzes, dzirdes, ožas un garšas, domu nodrošinātājstruktūras un galvenos regulatoros centrālos un perifēros mehānismus, kā arī minēto maņu nodrošinātājstruktūru vecuma pārmaiņas un plasticitātes iespējas, mainoties funkcijām, un neirozinātnēs lietojamās morfoloģiskās izpētes metodes.
  
• 
  prasmes un iemaņas: studenti spēs noteikt neiroloģiskos preparātus citu morfoloģisko preparātu starpā; atšķirt dažādu maņu nodrošinātājstruktūras vizuāli un izlemt papildus morfoloģiskās informācijas nepieciešamību nekvalitatīva preparāta/shēmas gadījumā.Viņi varēs piedalīties un/vai sagatavot diskusijas par noteiktiem neiromorfoloģijas preparātiesm, un paplašināt citu pieredzi par konkrēto gadījumu viņu vadībā.
  

Pārbaudes metode: mutiskais eksāmens, ietverot morfoloģisko shēmu aprakstīšanu.
Literatūra:

1. 
   Siegel, Allan. Essential Neuroscience. Philadelphia, 2006, pp. 521; and the following eds.
   
2. 
   Neuroscience. Sunderland, eds. Dale Purves et al., 2004, pp.773, the 3rd ed. and the following eds.
   
3. 
   Westmoreland R., E.E. Bennaroch, J.R. Doube, T.J. Reagan, B.A. Sandok. Medical Neurosciences: an Approach to Anatomy, Pathology and Physiology by Systems and Levels. Little Brown and Company, pp. 554.
   
4. 
   Mark W.S., S. Mark. Sylvius for Neuroscience: a Visual Glossary of Human Neuroanatomy, 2004. Electronical resource- disc.
   
5. 
   Jennes L., H.H. Traurig, P.M. Conn. Atlas of the Human Brain. Publ Lippincott, the last eds.
   
6. 
   Haines D.E. An Atlas of Structures, Sections and Systems. Urban and Schwarzenberg, the last eds.
   
7. 
   DeArmond S.J., M.M. Fusco, M.M. Dewey. Structure of Human Brain. Oxford University Press, the last eds.
   
8. 
   England M.A., J. Wakely. A Colour Atlas of the Brain and Spinal Cord. Wolfe, the last eds.
   
9. 
   Nolte J. The Human Brain. Mosby, the last eds.
   
10. 
    Martin J.H. Neuroanatomy, Text and Atlas. Elsevier, the last eds.
    
11. 
    Heimer L. The Human Brain and Spinal Cord. Springer-Verlag, the last eds.
    

Valoda: latviešu, angļu

Studiju priekšmeta nosaukums: Pedagoģija
Studiju priekšmeta kods:
Semestris: II studiju gads, 1. semestris
Studiju priekšmeta programmas vadītājs: Docente I. Upeniece
Kredītpunkti: 2
ECTS kredītpunkti: 3
Akadēmiskā struktūrvienība: Sporta, uztura un pedagoģijas katedra, Friča Brīvzemnieka iela 24, telefons: 67611559, e-pasts: [e-mail]
Studiju priekšmeta statuss studiju programmā: izvēles studiju priekšmets studiju programmā „Biomedicīna”.
Studiju priekšmeta apraksts un mērķis:

Pedagoģijas pamatprincipi, mācību procesa sastāvdaļas un psiholoģiskie aspekti. Mācīšanās stilu daudzveidība, personības īpašības mācību procesa veidošanā. Didaktikas pamatprincipi, programmu un studiju materiālu mērķu un uzdevumu noteikšana, studiju kursa izstrāde, informācijas atlases un nodošanas veidi. Humānā pedagoģija. Hermeneitika. Saskarsme pedagoģiskā procesā, efektīvas saskarsmes modeļi. Izglītības kvalitāte. Tālmācība. Mūžizglītība. Andropedagoģija. Metodes veiksmīgam darbam ar auditoriju. Izglītības filozofijas tendences 21. gadsimtā. Izglītības kvalitāte. Palīdzēt sagatavoties maģistrantūras studentiem veiksmīgai saskarsmei ar cilvēkiem un pedagoģiskajam darbam. Pacientu, klientu izglītošana.

Apgūt un pilnveidot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas sabiedrības labā un akadēmiskā darba veikšanai.
Nepieciešamās priekšzināšanas: psiholoģija, filozofija.
Studiju rezultāti:

• 
  zināšanas: Zināšanas un prasmes pedagoģisko principu ievērošanā un didaktisko metožu adekvātā izvēlē. Saskarsme pedagoģiskā procesā. Pragmatiskas metodes veiksmīgam darbam ar auditoriju.
  
• 
  prasmes un iemaņas: Uzstāšanās prasmes. Mācību procesa novērtēšana, analīze un pašnovērtējums. Pedagoģiskās pētniecības prasmes patstāvīgai un atbildīgai pētījuma procesa organizācijai un realizācijai. Studenti spēs sekmīgi sagatavoties pētniecībai, pētījuma procesa organizācijai, sadarboties ar darba zinātnisko vadītāju, pielietot analītiskās prasmes un dažādas metodes pētījuma realizācijā, spēs novērtēt un prezentēt iegūtos pētījuma rezultātus.
  

Pārbaudes metode: referāts, domraksts, grupu projekti, tests.
Literatūra:

1. 
   Geidzs N.L., Berliners D.C. Pedagoģiskā psiholoģija, Zvaigzne ABC, 1999.
   
2. 
   Pļavniece M., Škuškovnika D. Sociālā psiholoģija pedagogiem. -R.: RaKa, 2002.
   
3. 
   Zelmenis V. Pedagoģijas pamati. R., 2000.
   
4. 
   Žukovs L. Pedagoģija. R., 1997.
   
5. 
   Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziņas. R., 1998.
   
6. 
   Špona A. Audzināšanas teorija un prakse. R., 2002.
   
7. 
   Karpova Ā. Personība. R., 1998. Bass Higher and Adult Education (Hardcover), 2000.
   
8. 
   Sharan B. Merriam, The Profession and Practice of Adult Education: An Introduction to Adult Education, Jossey-Bass Publishers, 1996.
   

Valoda: latviešu

Studiju priekšmeta nosaukums: Pētījumu metodes un datu statistiskā apstrāde
Studiju priekšmeta kods:
Semestris: I studiju gads, 1. semestris
Studiju priekšmeta programmas vadītājs: Profesors Uldis Teibe
Kredītpunkti (KP): 4
ECTS kredītpunkti: 6
Akadēmiskā struktūrvienība: Fizikas katedra, Dzirciema ielā 16, B korpuss, 2. stāvs, 206. kab., tālrunis: 67409172; e-pasts: [e-mail]
Studiju priekšmeta statuss studiju programmā: obligāts studiju priekšmets maģistrantūras studiju programmā „Biomedicīna”.
Studiju priekšmeta apraksts un mērķis:

Piedāvātā studiju kursa laikā ir paredzēts apgūt pētījumu plānošanas, datu ieguves, uzkrāšanas un klasifikācijas metodes. Datu statistiskajā analīzē padziļināt zināšanas un pilnveidot iemaņas aprakstošajā un secinošajā statistikā, kā arī apgūt speciālas bioloģiskās statistikas nodaļas: dzīvildzes analīzi, klasteru, faktoru un diskriminantu analīzi; iemācīties izprast dažādu statistikas metožu lietošanas nepieciešamību zinātniskajā izpētē.

Kā mērķis tiek virzīts uzdevums veidot padziļinātu izpratni matemātiskajā un bioloģiskajā statistikā un iemācīt maģistrantiem mūsdienīgas zinātniskās pētniecības metodes.
Nepieciešamās priekšzināšanas: Vidējās izglītības līmenim atbilstošas zināšanas fizikā, matemātikā, pamatiemaņas darbā ar datoru.
Studiju rezultāti:

• 
  zināšanas: iegūst padziļinātu izpratni par statistisko metožu iespējām un pielietojumu.
  
• 
  prasmes un iemaņas: studiju priekšmeta apguves rezultātā studenti orientēsies mācību literatūrā, spēs izvērtēt un interpretēt iegūtos analīžu rezultātus un pielietot tos praktiskajā darbībā. Prasme strādāt ar datu reģistrēšanas un analīzes datorsistēmām. Prasme zinātniskā pētījumā pielietot statistiskās metodes, automatizēt un programmēt datu analīzes sistēmas.
  

Pārbaudes metode: ieskaite.
Literatūra:

1. 
   Teibe U. Bioloģiskā statistika. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 155 lpp.
   
2. 
   Arhipova I., Bāliņa S. Statistika ekonomikā. Mācību līdzeklis. Rīga: Datorzinību centrs, 2003,-352 lpp.
   

Papildus literatūra -

1. 
   Raščevska M., Kristapsone S. Statistika psiholoģijas pētījumos. - R.: Izglītības soļi, 2000, 356 lpp.
   
2. 
   Altman D. Practical Statistics for Medical Research. - Chapman & Hall, 1997, pp. 612.
   
3. 
   Lwanga S. K., Tye C, Aveni O. Teaching health statistics. - WHO, Geneva, 1999, pp. 230.
   
4. 
   Riffenburgh R.H. Statistics in Medicine. ELSEVIER, London: 2006, pp. 622.
   

Valoda: latviešu

Studiju priekšmeta nosaukums: Pētniecības ētika
Studiju priekšmeta kods:

Semestris: II studiju gads, 1. semestris
Studiju priekšmeta programmas vadītāji: lektore Signe Mežinska, lektors Vents Sīlis
Kredītpunkti (KP): 3
ECTS kredītpunkti: 4,5
Akadēmiskā struktūrvienība: RSU Humanitāro zinātņu katedra, Dzirciema iela 16. Tālrunis: 67409104, e-pasts: [e-mail]; [e-mail]
Studiju priekšmeta statuss studiju programmā: obligāts studiju priekšmets maģistrantūras studiju programmā „Biomedicīnā”.
Studiju priekšmeta apraksts un mērķis:

Kurss iepazīstina studentus ar biomedicīnas pētījumu ētiskajiem aspektiem un tā mērķis ir apgūt dažādas pieejas pētniecības ētikas problēmu risināšanai, veidot argumentētu viedokli un attieksmes galvenajos pētniecības ētikas jautājumos, kā arī praktiski pielietot teorētiskās zināšanas, attieksmes un prasmes gadījumu analīzē un reālu pētniecības problēmu risināšanā. Kursa ietvaros tiks analizēti šādi biomedicīnas pētījumu ētiskie aspekti: pētījumi, kuros kā pētījuma subjekti ir iesaistīti cilvēki, pētījumi, kuros kā pētījuma subjekti iesaistīti dzīvnieki, kā arī cilvēka audu pētījumi.

Mācību process ietver lekcijas, seminārus, grupu un individuālo patstāvīgo darbu. Kurss pamatā ir vērsts uz zināšanu praktisku pielietojumu, tādēļ lielākā daļa nodarbību tiks organizētas kā semināri, kuru laikā lekcijās un mācību literatūrā apgūtās teorētiskās zināšanas jāizmanto gadījumu analīzē un diskusijās.
Nepieciešamās priekšzināšanas: Vēlamas priekšzināšanas filozofijā un ētikā.
Studiju rezultāti:

- zināšanas: Kursa ietvaros studentiem ir jāapgūst šādas zināšanas: nozīmīgākās ētikas teorijas un prinicipi, pētniecības ētikas vēsture, ar biomedicīnas pētījumiem saistītie skandāli. Juridiskie dokumenti pētniecības ētikā: nacionālie un starptautiskie likumi, profesionālās vadlīnijas. Pētījuma dizains: nošķīrums starp pētījumu un ārstēšanu, risku un ieguvumu izvērtēšana. Pētniecības ētikas komiteju loma un funkcijas. Nozīmīgākās ētiskās problēmas biomedicīnas pētījumos, kuros iesaistīti cilvēki. Pētījuma dalībnieku iesaistīšana: informētā piekrišana, atlīdzība par piedalīšanos pētījumā. Pētījumi un zāļu apstiprināšanas process: pētnieka atbildība I – IV fāzes pētījumos, placebo izmantošana klīniskajos zāļu pētījumos. Pētījumi, kuros iesaistītas īpaši aizsargājamas iedzīvotāju grupas: garīgi slimas personas, bērni, ieslodzītie, grūtnieces, u.c. Epidemioloģisko pētījumu ētiskie aspekti. Specifisku pētījumu veidu ētiskie aspekti: embriju izpēte, reproduktīvās veselības izpēte, cilmes šūnu izpēte. Specifisku pētījumu veidu ētiskie aspekti: biobankas, pētījumi, kuros tiek izmantotas slimības vēstures un medicīnisko datu bāzes, ģenētiskie dati. Multinacionālo/multicentru pētījumu ētiskās problēmas Zinātniskais godprātīgums: labas zinātniskās prakses prasību pārkāpumi, interešu konflikti. Pētījumi, kuros iesaistīti dzīvnieki: ētiskie argumenti, ētikas prasības.

- prasmes un iemaņas: Pēc kursa apgūšanas studentiem jāprot:

1. 
   identificēt ar biomedicīnas pētījumu kontekstā pastāvošās ētiskās problēmas;
   
2. 
   analizēt pētījuma dizaina ētiskās problēmas;
   
3. 
   risināt ētiskas problēmas iesaistoties argumentētā diskusijā;
   
4. 
   veikt gadījumu ētisko problēmu analīzi;
   
5. 
   paskaidrot, kā nodrošināt cilvēku un dzīvnieku tiesību aizsardzību biomedicīnas pētījumos;
   
6. 
   izvērtēt biomedicīnas pētījumu kontekstā lietotos ētiskos argumentus, problēmas un izteikumus.
   

Pārbaudes metode:

1. 
   piedalīšanās semināru diskusijās un gadījumu analīzē (30%),
   
2. 
   divas esejas (30%),
   
3. 
   grupas prezentācija (vienā grupā apvienojas student ar radniecīgām pētniecības interesēm) (20%),
   
4. 
   noslēguma tests (20%).
   

Literatūra:

Obligātā literatūra:

1. 
   Sīle V. Medicīnas ētikas pamatprincipi. Rīga, 1999.
   
2. 
   Biomedicīnas ētika: teorija un prakse. Rīga, RSU, 2006.
   
3. 
   Nirnbergas kodekss.
   
4. 
   Helsinku deklarācija.
   
5. 
   Universālā deklarācija par cilvēktiesībām medicīnā.
   
6. 
   Brody B. The Ethics of Biomedical Research. OUP, 1998.
   
7. 
   Macrina F. Scientific Integrity. 2005.
   

Papildus literatūra;

1. 
   Steinbock, B. (ed.) The Oxford Handbook of Bioethics. Oxford Univ. Press, 2007.
   
2. 
   Beauchamp T. L., Childress, J. F. Principles of Biomedical Ethics, Oxford University Press, 2001.
   

Valoda: latviešu

Studiju priekšmeta nosaukums: Šūnu bioloģija
Studiju priekšmeta kods:
Semestris: I studiju gads, 1. semestris
Studiju priekšmeta programmas vadītājs: asociētā profesore Valērija Groma
Kredītpunkti (KP): 7
ECTS kredītpunkti: 10.5
Akadēmiskā struktūrvienība: Anatomijas un antropoloģijas institūts, Morfoloģijas katedra, Kronvalda bulvāris 9, Rīga LV-1010, telefons: 37167320862, e-pasts: [e-mail]
Studiju priekšmeta statuss studiju programmā: Obligāts studiju priekšmets akadēmiskajā maģistrantūras studiju programmā „Biomedicīna”.
Studiju priekšmeta apraksts un mērķis: Šūna kā dzīvo organismu strukturālā un funkcionālā pamatvienība. Šūnu daudzveidība. Eikariotu šūnas organizācija molekulārā un šūnas struktūru līmenī. Bioloģiskās membrānas, to uzbūves principi un funkcijas. Vielu molekulu transports cauri membrānai. Šūnu komunikācija. Šūnu adhēzija. Signālmolekulas, to veidi, nozīme šūnā notiekošo procesu regulācijā. Signālu pārnese šūnā. Šūnu savienojumi. Citoplazmas organoīdu uzbūve un funkcijas; organoīdu struktūras un funkciju traucējumi kā slimību cēlonis. Šūnas ieslēgumi, nozīme cilvēka patoloģijā. Lizosomas, to veidi, lizosomālās slimības, un to diagnostikas iespējas. Mitohondriji un šūnas enerģētika, šī procesa regulācija. Eikariotu šūnas kodola struktūra, šūnas kodola hromatīns. Šūnas cikls tā regulācija. Šūnu dalīšanās. Šūnas cikla regulācijas traucējumi un cilvēka patoloģija. Šūnu novecošanās. Šūnu bojāeja: nekroze, apoptoze; tās regulācija un nozīme medicīnā.

Maģistrantiem vajadzētu iegūt zināšanas par šūnas uzbūvi un funkcijām, orientēties mūsdienu šūnu izpētes metodēs un tajās izmantojamā aparatūrā, izprast šūnas struktūras un funkciju traucējumu pazīmes un to nozīmi cilvēka slimību patoģenēzē.

Nepieciešamās priekšzināšanas: bakalaura līmeņa priekšzināšanas bioloģijā, ķīmijā, histoloģijā, anatomijā, fizioloģijā.
Studiju rezultāti:

- zināšanas: studējošie iegūst zināšanas un kompetenci par šūnas uzbūvi, tajā notiekošajiem procesiem un šūnu izpētes metodēm; izpratni par šūnas struktūras un funkciju traucējumu pazīmēm un to nozīmi cilvēka patoloģijās.

• 
  prasmes un iemaņas: studiju priekšmeta apguves rezultātā maģistrs pratīs izvērtēt šūnas gaismas mikroskopijas līmenī, zinās galvenās šūnas pārmaiņu ultrastrukturālās pazīmes, pilnveidos zināšanas par šūnu izpētes metodēm un to pielietošanu medicīnā.
  

Pārbaudes metode: Mutvārdu eksāmens.
Literatūra:

Obligāta literatūra:

1. 
   Cooper G.M., Hausman R.E. The Cell: A Molecular Approach. – 3^rd ed. – Sinauer Associates Inc., 2003. – 739 p.
   
2. 
   Croft W.J. Under the Microscope. – Harvard University press. – 2006. – 152 p.
   
3. 
   Burns E.R., Cave M.D. Rapid Review Histology and Cell Biology. – Elsevier, 2002. – 336 p.
   
4. 
   Burns E.R. Histology and Cell Biology. – 2nd edit. and all later edit. – Mosby Elsevier. – 2007. – 321 p.
   
5. 
   Pollard T., Earnshaw W. Cell Biology. – 2 edit. and all later edit., Elsevier, 2004. – 768 p.
   
6. 
   Sardet C., Larsonneur L., Koch A. Voyage Inside the Cell. – Sinauer Associates Inc., 2000, Digital Studio.
   
7. 
   De Robertis EDP, De Robertis EMF. Cell and Molecular Biology, Philadelphia, Lea & Febiger, 8 edition, 1987, 734 p.
   
8. 
   Wolfe SL. Molecular and Cellular Biology. Belmont, Wadsworth Publishing Company, 1993, 1145 p.
   
9. 
   Karp G. Cell and Molecular Biology. Concepts and Experiments. New York, John Wiley & Sons, 1996, 929 p.
   
10. 
    Kierszenbaum A.L. Histology and Cell Biology. – 2nd ed. and all later edit. – Mosby Elsevier, 2007. – 671 p.
    
11. 
    Pavelka M., Roth J. Functional Ultrastructure. Atlas of Tissue Biology and Pathology. – Springer Wien New York. – 2005. – 326 p.
    
12. 
    Goodman SR. Medical Cell Biology. Philadelphia, J.B. Lippincott Company, 1994, 281 p.
    
13. 
    Alberts B., Johnson A., Lewis J., Raff M., Roberts K., Walter P. Molecular Biology of the Cell. – 4^th ed. and all later edit.– Garland Science Publishing, 2002. – 1400 p., CD-ROM and all later discs.
    
14. 
    Ross M.H., Pawlina W. Histology with Correlated Cell and Molecular Biology. – 5th edit. and all later edit. – Lippincott Williams & Wilkins. – 2006. – 723 p.
    
15. 
    Loewy AG, Siekevitz P, Menninger JR, Gallant JAN. Cell Structure and Function. An Integrated Approach. Philadelphia, Saunders College Publishing, 3 edition, 1991, 947 p.
    
16. 
    Moyse E, Krantic SM. Vizualization of Receptors In Situ. Lyon, CRC Press, 2001, 208 pp.
    
17. 
    Cereijido M, Anderson JM. Tight Junctions. Florida, CRC Press, 2 nd edition, 2001, 792 pp.
    
18. 
    Szabo C. Cell Death. Florida, CRC Press, 2000, 352 pp.
    

Papildus literatūra:

1. 
   Darnell J, Lodish H, Baltimore D. Molecular Cell Biology. New York, Scientific American Books, 1986, 1192 p.
   
2. 
   Helmreich EJM. The Biochemistry of Cell Signalling, Oxford, Oxford University Press, 2001, 328 pp.
   
3. 
   Morel G, Cavalier A, Williams L. In Situ Hybridization in Electron Microscopy, London, CRC Press, 2001, 472 pp.
   
4. 
   Pei-Show Juo. Concise Dictionary of Biomedicine and Molecular Biology, Florida, CRC Press, 2^nd edition, 2002, 1168 pp.
   
5. 
   Mills S. E. Histology for Pathologists. – 3^rd ed. and all later edit. - Lippincott Williams & Wilkins. – 2007. – 1272 p.
   

Valoda: latviešu, angļu

Studiju priekšmeta nosaukums: Zinātniskā pētījuma protokola sagatavošana
Studiju priekšmeta kods:
Semestris: II studiju gads, 1. semestris
Studiju priekšmeta programmas vadītājs: Profesore Māra Pilmane
Kredītpunkti: 2
ECTS kredītpunkti: 3
Akadēmiskā struktūrvienība Morfoloģijas katedra, Anatomijas un antropoloģijas institūts, Kronvalda bulvāris 9, Rīga LV-1010, telefons: 371 67320862, e-pasts: [e-mail]
Studiju priekšmeta statuss studiju programmā: obligāts studiju priekšmets maģistrantūras studiju programmā „Biomedicīna”.
Studiju priekšmeta apraksts un mērķis: veidot studentiem izpratni par zinātniskā pētījuma protokola sagatavošanu maģistra darba izstrādei un noformēšanai, iepazīstinot ar zinātniskā pētījuma protokola izstrādes metodoloģiju, aktualizēt priekšstatus un zināšanas par pētniecības metodēm, informācijas ieguvi, apkopošanu, sistematizēšanu, salīdzināšanu un praktiskiem norādījumiem patstāvīgo pētniecisko darbu izstrādei
Nepieciešamās priekšzināšanas: pamatzināšanas pētniecisko darbu veikšanas un izstrādē
Studiju rezultāti:

• 
  zināšanas: zinātniskā pētījuma protokola izstrādes metodoloģija un sagatavošanas pamatprincipi; izpratne par maģistra darba izstrādes posmiem un izstrādes procesā veicamajām darbībām; maģistra darba tēmas izvēles pamatojums un zinātniskā protokola izveidošana, konkrētu izpētes metožu pielietojums darba gaitā, maģistra darba noformēšana.
  
• 
  prasmes un iemaņas: spēs analizēt dažādas pētniecības pieejas un metodes; pratīs izvēlēties un/vai izstrādāt metodiku maģistra darba tēmai, balstoties uz konkrētām teorijām un praktiskām metodēm, un to realizācijas iespējām; pratīs dokumentēt, noformēt un izklāstīt sava pētījuma rezultātus.
  

Pārbaudes metode: ieskaite pēc praktiskā zinātniskā protokola izstrādāšanas un aizstāvēšanas komisijas klātbūtnē.
Literatūra:

1. 
   Guide to Writing a Research Protocol www.sfsu.edu/~protocol/human/HS-guide.pdf
   
2. 
   Introduction to Project Management in Health Research: A Guide for New Researchers, Tim Usherwood, Open University Press (October 1996)
   
3. 
   How to Write a Protocol -- O'Brien and Wright 29 (1): 58 Journal of Orthodontics, 2002, Vol. 29, 58-61.
   
4. 
   Protocol Analysis - Rev'd Edition: Verbal Reports as Data, 1993, by K. Anders Ericsson, Herbert A. Simon.
   
5. 
   Research Skills 2000 (research protocol): 1999 by Linda Chapman, Joanne Marien.
   
6. 
   Responsible Conduct of Research, 2002 by Adil E. Shamoo, David B. Resnik.
   

Valoda: latviešu, angļu
Studiju priekšmeta nosaukums: Zinātnisko publikāciju sagatavošana
Studiju priekšmeta kods:
Semestris: I studiju gads, 1. semestris
Studiju priekšmeta programmas vadītājs: lektore Inta Rozenvalde
Kredītpunkti (KP): 2
ECTS kredītpunkti: 3
Akadēmiskā struktūrvienība: Morfoloģijas katedra, Anatomijas un antropoloģijas institūts, Kronvalda bulvāris 9, Rīga LV-1010, e-pasts: [e-mail]
Studiju priekšmeta statuss studiju programmā: obligāts studiju priekšmets maģistrantūras studiju programmā „Biomedicīna”.
Studiju priekšmeta apraksts un mērķis: Vispārīgs priekšstats par zinātniskās rakstīšanas specifiku, zinātniskās rakstības stilu. Galvenās rakstīšanas un rediģēšanas stratēģijas. Zinātniskās rakstīšanas ētika. Bibliogrāfiskās noformēšanas sistēmas un to lietojums. Students iegūst teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas darbu bibliogrāfiskā noformēšanā.
Nepieciešamās priekšzināšanas: Vispārīgs priekšstats par zinātnisko tekstveidi, pētnieciskā darba pamati.
Studiju rezultāti:

• 
  zināšanas: Studiju priekšmeta apguves rezultātā studējošie iegūst izpratni par akadēmiskās rakstīšanas būtību, zinātnisko darbu veidošanas principiem un noformēšanu.
  
• 
  prasmes un iemaņas: Studiju priekšmeta apguves rezultātā studenti spēs orientēties dažādos bibliogrāfiskās noformēšanas pieejās, apgūs praktiskas iemaņas tekstu bibliogrāfiskā noformēšanā.
  

Pārbaudes metode: Rakstiska ieskaite.
Literatūra:

1. 
   The Chicago Manuel of Style: The Essential Guide for Writers, Editors, and Publishers. 15 ed. Chicago University Press, 2003, 956 p.
   
2. 
   Mūze, B., D. Pakalna un I. Kalniņa. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces: metodiskais līdzeklis. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005, 133 lpp.
   
3. 
   Davis, K. and K.B. Lovejoy. Writing: Process, Product and Power. Englewood Cliffs, NJ: Prentice Hall, 1993. 1987, 278 p.
   

Valoda: Latviešu