Biomedicīna” Pašnovērtējuma ziņojums RĪGA, 2009 Satura rādītājs

Fakultātes dekāns: Ardis Platkājis

Studiju programmas vadītāja v.i.: Dzintra Kažoka

2009. gada 10. martā.

8. Pielikums

Studējošo, absolventu un darba devēju aptaujas anketas

Rīgas Stradiņa universitāte

Medicīnas fakultāte

Akadēmiskas maģistrantūras programma „Biomedicīna”
Aptaujas anketa (nr. ___)

Cienījamais maģistrant !

Šīs aptaujas mērķis ir iegūt Jūsu vērtējumu un viedokli par Medicīnas fakultātes akadēmiskas maģistrantūras programmas „Biomedicīnā” organizāciju, studiju procesa gaitu, izpildījuma kvalitāti un sniegto zināšanu praktisko noderību.

Iegūtā informācija tiks izmantota, lai veiktu uzlabojumus un papildinājumus studiju programmas turpmākā organizēšanā un pilnveidošanā.

Lūdzam Jūs atbildēt uz anketas jautājumiem, sniedzot savu viedokli un vērtējumus!

1. Kādi motīvi noteica jūsu izvēli studēt RSU Medicīnas fakultātes akadēmiskās maģistrantūras programmā „Biomedicīna”?


2. Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma kopumā?

1. 
   Apmierina
   
2. 
   Drīzāk apmierina
   
3. 
   Drīzāk neapmierina
   
4. 
   Neapmierina
   

3. Vai Jūs apmierina studiju procesa organizācija kopumā?

1. 
   Apmierina
   
2. 
   Drīzāk apmierina
   
3. 
   Drīzāk neapmierina
   
4. 
   Neapmierina
   

4. Uzrādiet 5 lietas, kas Jūs apmierina un neapmierina studiju procesā?

Apmierina	Neapmierina

5. Kur Jūs visbiežāk meklējat studiju patstāvīgam darbam nepieciešamos mācību materiālus un papildus literatūru?

1. 
   Nacionālā bibliotēkā, Akadēmiskā bibliotēkā un citās publiskās bibliotēkās,
   
2. 
   RSU bibliotēkā
   
3. 
   Izmantoju Interneta resursus
   
4. 
   Izmantoju savā darba vietā pieejamos informācijas un literatūras avotus
   
5. 
   Pērku grāmatas
   
6. 
   Citi varianti
   

6. Cik lielā mērā Jūs esat apmierināti ar nepieciešamo informācijas materiālu pieejamību RSU bibliotēkā lai veiktu patstāvīgo darbu studiju ietvaros?

1. 
   Apmierina
   
2. 
   Drīzāk apmierina
   
3. 
   Drīzāk neapmierina
   
4. 
   Neapmierina
   

7. Kā Jūs varētu raksturot datoru pieejamību RSU?

1. 
   Pietiekama
   
2. 
   Nepietiekama
   
3. 
   RSU datorus neizmantoju, jo dators ir pieejams mājās vai darbā
   

8. Jūsu komentāri un ieteikumi akadēmiskas maģistrantūras programmai “Biomedicīna” pilnveidošanai un kvalitātes uzlabošanai:
9. Vai Jūs rekomendētu saviem draugiem un citiem interesentiem studēt akadēmiskā maģistrantūras programmā „Biomedicīna?

1. 
   Jā
   
2. 
   Nē
   
3. 
   Grūti pateikt
   

Paldies! Veiksmi tālākās studijās

9. Pielikums

Dokumenti, kas apliecina iespēju turpināt izglītību

citā izglītības iestādē

LĪGUMS

Rīgā 2004. gada 9. februārī

Latvijas Universitāte (turpmāk - LU) prorektora Indriķa Muižnieka personā, kurš rīkojas atbilstīgi LU Satversmei, no vienas puses, un Rīgas Strādina universitāte (turpmāk -RSU) rektora Jāņa Vētras personā, kurš rīkojas atbilstīgi RSU Satversmei, no otras puses, turpmāk kopā - līdzēji, noslēdz šādu līgumu:

1. Līguma priekšmets

1. 
   LU apņemas nodrošināt RSU akadēmiskās maģistratūras studiju programmas
   biomedicīnā (turpmāk - RSU studiju programma) studējošajiem iespējas turpināt
   izglītības ieguvi atbilstīgā LU maģistra studiju programmā - "dabas zinātņu
   maģistra programma bioloģijā" (akreditēta 2000.gada 18.maijā), ja RSU studiju
   programmas īstenošana tiks pārtraukta.
   
2. 
   Līgums noslēgts sakarā ar RSU studiju programmas licencēšanu, pamatojoties uz
   Ministru kabineta 03.01.2002. noteikumu Nr.3 "Augstākās izglītības iestādē
   īstenojamo studiju programmu licencēšanas kārtība" 4.8. punktu, kas nosaka, ka
   pieteikumam licences saņemšanai jāpievieno "dokumentus, kas apliecina, ka
   licences pieteicējs studējošajiem nodrošinās iespējas turpināt izglītības ieguvi citā
   studiju programmā vai citā augstākās izglītības iestādē (finansiāls pamatojums vai
   līgums ar citu akreditētu augstākās izglītības iestādi), ja studiju programmas
   īstenošana tiks pārtraukta".
   

2. Līdzēju saistības

2.1. RSU studiju programmas pārtraukšanas gadījumā RSU apņemas:

1. 
   iesniegt LU visus RSU rīcībā esošos dokumentus, kas saistīti ar RSU studiju
   programmas īstenošanu; iespēju robežās sniegt palīdzību LU studiju programmas īstenošanā.
   

2.2. RSU studiju programmas pārtraukšanas gadījumā LU apņemas:

1. 
   imatrikulēt (ieskaitīt) RSU studiju programmas studējošos LU studiju programmā;
   
2. 
   RSU studiju programmas studējošo saņemtos kredītpunktus ieskaitīt LU studiju
   programmas apguvē.
   

2.3. Līdzēji vienojas, ka studiju maksa RSU studējošajiem, kas turpinās izglītības
ieguvi LU maģistra studiju programmā, būs tāda pati kā pārējiem LU maģistra
studiju programmā studējošajiem.

3. Citi noteikumi

1. 
   Līgums stājas spēkā ar parakstīšanas brīdi un ir spēkā līdz līdzēju saistību izpildei.
   
2. 
   Līdzēji ievēro vispārpieņemtos nepārvaramas varas (Force majeure) noteikumus.
   
3. 
   Līdzēji strīdus risina savstarpēju sarunu ceļā. Ja šādā veidā vienošanos panākt nav iespējams, līdzēji strīdu risina atbilstīgi Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
   

4. 
   Līdzēji vienojas neizpaust konfidenciāla rakstura informāciju, kas attiecas uz otru
   līdzēju un kļuvusi zināma līguma noslēgšanas, izpildes vai izbeigšanas gaitā.
   
5. 
   Jebkādas izmaiņas līgumā var tikt izdarītas tikai pēc abu līdzēju rakstiskas
   vienošanās. Ja līdzēji nevar vienoties, paliek spēkā iepriekšējie līguma noteikumi.
   
6. 
   Līgums sastādīts uz divām lapām latviešu valodā divos eksemplāros ar vienādu
   spēku - viens eksemplārs katram līdzējam.
   

1. 
   Līdzēju rekvizīti
   

Latvijas Universitāte Rīgas Stradiņa universitāte

Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1586 Dzirciema iela 16, Rīga, LV-1007

Rektors Ivars Lācis ' " _t , Rektors Jānis Vētra

Indriķis Muižnieks

z.vr

paraksts

10. Pielikums

Studiju programmas iepriekšējo studiju gadu pašnovērtējuma ziņojumi

RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE

Medicīnas fakultāte

Akadēmiskās studiju programmas

„Biomedicīna”
pašnovērtējums par

2007./2008. akadēmisko gadu

Rīga, 2008

Akadēmiskās studiju programmas

„Biomedicīna”

pašnovērtējums par 2007./2008. akadēmisko gadu

1.	Studiju programmas mērķi un uzdevumi. Izmaiņas, ja tādas ir. Izmaiņas nav Studiju programmas mērķi: sagatavot speciālistus biomedicīnas jomā, kuri spējīgi orientēties biomedicīnas pamatnostādnēs un aktuālās problēmās; spētu pielietot fundamentālo zinātņu zināšanas medicīnisku problēmu risināšanā; prastu pielietot zinātnisko pētījumu atziņas medicīnas un biomedicīnas pētījumu plānošanā un spējīgi praktiski veikt un vadīt pētījumu kādā no izvēlētām biomedicīnas disciplīnas nozarēm. Studiju programmas uzdevumi: Sagatavot akadēmiski orientētus speciālistus biomedicīnas un biomedicīnas robeždisciplīnas jomās, kuriem ir nepieciešamās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, ka arī spēja orientēties biomedicīnas virzienos, kuri spēj plānot un veikt zinātniskos pētījumus dažādās biomedicīnas jomās, kas nodrošina zinātnes un moderno tehnoloģiju tālāku attīstību. Sekmēt zinātnisko pētījumu, augstākās izglītības un modernās tehnoloģijas integrēšanu vienotā innovatīvā darbības vidē, sekmēt pētījumu produktivitāti un konkurētspēju gan Latvijā, gan starptautiskā apritē biomedicīnas jomā. Sekmēt akadēmiskā personāla izaugsmi un dažādu apakšnozares dabas zinātņu speciālistu integrāciju medicīnā.
2.	Studiju programmas struktūra.
	2.1. Studiju programmas kvantitatīvās izmaiņas attiecīgajās programmas sadaļās. 2.1.1. Izmaiņu analīze un pamatojums. Studiju programmas struktūra ir izmainīta saskaņā ar LR Ministru kabineta Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu – MK noteikumi Nr.2, Rīga, 2002. g. 3. janvārī (prot. Nr. 1, 4.§). Zinātniskais grāds Dabas zinātņu maģistrs bioloģijā Studiju ilgums 2 gadi (4 semestri) – pilna laika studijas Prasības uzņemšanai Bakalaura grāds dabas zinātnēs, sabiedrības veselībā vai augstākās profesionālās izglītības diploms dabas zinātnēs, sabiedrības veselībā vai ārsta, farmaceita vai zobārsta grāds Tests dabas zinātnēs un sabiedrības veselībā Teorētisko atziņu izpētes obligātie kursi 30 KP Teorētisko atziņu aprobācija 30 KP Maģistra darbs 20 KP Prasības maģistra grāda iegūšanai Apgūt izglītības programmu 80 kredītpunktu apjomā Maģistra darbs Studiju programmas vadītāja Dzintra Kažoka Saskaņā ar akreditācijas komisijas rekomendācijām (samazināt priekšmetu skaitu) ir izmainīts sekojošo priekšmetu apjoms (KP), un ir mainīts studiju programmas pamatdaļu sadalījums %: Izmaiņas priekšmetu apjomā (KP) Šūnu bioloģija – 7 KP no 5 KP. Pētījumu metodes un datu stastatistiskā apstrāde – 4KP no 3KP (priekšmets ir apvienots ar statistisko datu apstrādes programmām). Molekulārā ģenētika un bioinformātikas pamati – 8 KP no 6KP (priekšmetam ir pievienota jauna sadaļa: bioinformātikas pamati). Tagad tas ir A priekšmets. Bioķīmija – 5KP no 4KP (priekšmets ir apvienots ar citiem līdzīgiem priekšmetiem (uztura bioķīmija, drošība toksikoloģijā, farmakoloģija, bioķīmiskā toksikoloģija)). Priekšmets – Klīniskā imunoloģija tiek realizēts Mikrobioloģijas, virusoloģijas un imunoloģijas priekšmeta ietvaros. Pedagoģija tagad ir C priekšmets. 2.1.2. Studiju priekšmetu programmu sadalījuma atbilstība valsts standartiem (Ministru kabineta noteikumiem). Rīgas Stradiņa universitātes maģistra studiju programma “Biomedicīna” un priekšmetu sadalījums atbilst LR Ministru kabineta Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu – MK noteikumi Nr.2, Rīga, 2002. g. 3. janvārī (prot. Nr. 1, 4.§). Studiju programmas pamatdaļas (ar izmaiņām) Studiju priekšmeti Apjoms (KP) A priekšmeti (obligātais saturs, attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas teorētisko atziņu izpēte) 40 KP jeb 50 % apjoma B priekšmeti (teorētisko atziņu aprobāciju zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā) 16 KP jeb 20% apjoma C priekšmeti 4 KP jeb 5% apjoma Maģistra darbs 20 KP jeb 25 % apjoma KOPĀ 80 kredītpunkti
	2.2. Studiju priekšmetu programmu satura izmaiņas. Izmaiņu analīze, izmaiņu nepieciešamība (pielikumā – jauno studiju priekšmetu apraksti)
3.	Studiju programmas realizācija.
	Izmantotās studiju formas: lekcijas, semināri, laboratorijas darbi, individu ālais darbs, komandas (mazo grupu) darbs u.c. Izmantoto formu apraksts, izvēles pamatojums un analīze. Izmaiņas nav Studiju programma tiek realizēta lekcijās, semināros, laboratorijas darbos, grupu darbā, diskusijās, mazo grupu darbos, konsultācijās, patstāvīgajos darbos zinātniskās literatūras apgūšanai un analīzei, regulārās zinātniskās literatūras analīzes prezentācijās, referātos. Īpašs uzsvars tiek vērsts interaktīvu metožu izmantošanā studiju procesā, maģistrantu aktīvā līdzdalībā diskusijās semināru laikā un iesaistīšanā mācību procesā ar atsevišķu semināru vadītājiem. Programma aptver vairākas plašas zinātnes disciplīnas, kas ļauj nodrošināt pieredzes apmaiņu un diskusiju starp maģistrantiem.
	3.2. Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu. Ja kontaktnodarbības sastāda vairāk par 50% no KP*, ir nepieciešams tā pamatojums (pielikumā Senāta, fakultātes Domes lēmumi). Izmaiņas nav Studiju process ir organizēts pēc moduļu principa, sekmējot aktīvu maģistrantu patstāvīgo darbu. Studiju programmā kontaktnodarbības nepārsniedz 50% no kredītpunktiem. Viens kredītpunkts atbilst 40 stundu apjomam, no kurām 30% līdz 50 % students apgūst kursa pasniedzēja vadībā, bet pārējais laiks paredzēts teorētisko zināšanu padziļinātai apguvei patstāvīgā darbā ar literatūru un darbam laboratorijās. * Ja programmas aprakstam izmantoti KP
	3.3. Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem (pielikumā – studiju plāns par iepriekšējo akadēmisko gadu).
4.	Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība.
	4.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs. Pētnieciskā un studiju darba mijiedarbība. Programmā iesaistītie docētāji veic zinātnisku un pētniecisku darbu, vada un piedalās Latvijas Zinātnes Padomes (LZP) grantos, starptautiskos pētījumu projektos, veic starptautisku organizāciju, Latvijas valsts pārvaldes iestāžu un dažādu organizāciju pasūtītus pētījumus. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs: sk. 1. pielikumu Studiju programmās iesaistītais akadēmiskais personāls zinātnisko projektu, promocijas darbu izstrādes un kvalifikācijas celšanas ietvaros ir strādājuši pasaules vadošajās laboratorijās un universitātēs: Zviedrijā: Upsalas universitātē, Umeo universitātē, Lundas universitātē Karolinskas institūtā. Itālijā: Padujas universitātē, Bari universitātē Vācijā: Max-Plank Institūtā Japānā: RIKEN Genomu zinātniskajā centrā ASV: Dienvidu Karolīnas medicīniskā universitātē; Floridas starptautiskā universitātē. Iegūtās zināšanas savā speciālitātē var tikt veiksmīgi izmantotas dažādu biomedicīnas jomas priekšmetu pasniegšanā, lai informētu maģistrantus par pēdējām modernām tendencēm atbilstošā biomedicīnas nozarē un apakšnozarē. Nodibinātie kontakti var tikt veiksmīgi izmantoti studiju programmas pilnveidošanā.
	Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā. Kursa, bakalaura, maģistra darbu tēmu atbilstība studiju programmas saturam (pielikumā – aizstāvēto kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darbu saraksts). Saskaņā ar studiju būtību (akadēmiskā programma), īpaša uzmanība tiek veltīta maģistrantu iesaistīšanai zinātniskajā darbā. Atsevišķi maģistranti studiju laikā piedalās ar ziņojumiem zinātniskajās konferencēs, kas nodrošina papildus atgriezenisko saikni ar studiju procesu. Katru gadu tiek veikta maģistrantūras reflektantu un maģistrantūras absolventu aptauja, kuras rezultātu apkopošana palīdz veikt savlaicīgas korekcijas studiju programmā, pielāgojot to studentu interesēm un prasībām, kā arī darba tirgus prasībām. Studiju laikā studējošajiem savu pētījumu rezultāti jāapkopo referātos un/vai jāpiedalās konferencēs. Studenti var piedalīties ar saviem ziņojumiem ikgadējās zinātniskajās konferencēs, reģionālās un starptautiskās konferencēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Studiju programmas maģistranti 2007. gada 29. novembrī aizstāvēja maģistra darbu: Inese Eglīte: „Augšanas un iekaisuma faktori bronhos un plaušās jaundzimušiem ar dažādām elpceļu saslimšanām”. Sandra Rožāne: „Y hromosomas īso fragmentu atkārtojumu (STR- short tandem repeats) marķieru pielietojums vīriešu DNS identifikācijai tiesu medicīnā.” Areta Sabule: „Autosomālo īso fragmentu atkārtojumu (STR – short tandem repeats) TPOX, CSF1PO, D13S317 un D7S820 lokusu alēļu izplatības biežums Latvijas populācijā”. Sandra Skuja: „Hepatocīta citoskelets – tā īpatnības un līdzdalība šūnas funkcionālo traucējumu izraisītās izmaiņās un bojāejas gadījumos”. Inga Zemīte: „Difenciprona terapijas efektivitātes novērtējums Alopecia Areata pacientiem atkarībā no pacienta vecuma, dzimuma, slimības klīniskās formas un saslimšanas tipa pēc Dr. Ikedas klasifikācijas”. Studiju programmas maģistrants Andrejs Ivanovs 2008. gada novembrī gatavojas aizstāvēt maģistra darbu: „Inervācija, augšanas faktori un apoptoze hroniska kalkuloza holecistīta patoģenēzē bērniem”. Saskaņā ar Nolikumu par maģistra darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu, maģistra grādu piešķir RSU studējošajiem, kuri ir sekmīgi apguvuši RSU Senāta Apstiprināto Biomedicīnas studiju programmu, nokārtojuši studiju programmā paredzētos pārbaudījumus un aizstāvējuši maģistra darbu. Biomedicīniska pētījuma veikšanai vienlaicīgi ar tēmas apstiprināšanu tiek iesniegts studenta rakstisks pieteikums RSU Ētikas komitejai. Maģistra darbs tiek izstrādāts un aizstāvēts studiju programmas ietvaros, un tas ir patstāvīgi veikts pētījums, kura mērķis ir dot iespēju novērtēt studenta gatavību patstāvīgi izmantot iegūtās zināšanas un iemaņas pētniecisku un profesionālu problēmu risināšanā. Maģistra darba aizstāvēšana notiek atklāti. Tās laikā students 15 minūtēs izklāsta veiktā pētījuma aktualitāti, mērķus, uzdevumus, pētījuma rezultātus un secinājumus. Pēc studenta ziņojuma uzklausīšanas, iepazīšanās ar darba vadītāja, recenzenta rakstisku vērtējumu, atbilžu noklausīšanās uz uzdotajiem jautājumiem, diskusijas, komisija savu lēmumu pieņem slēgtā sēdē atklāti balsojot. Darbs tiek vērtēts 10 ballu sistēmā. Atklātā plaģiātisma gadījumā lēmumu par plaģiātismu pieņem maģistra darba aizstāvēšanas komisija.
5.	Vērtēšanas sistēma.
	5.1. Izmantotās studiju vērtēšanas un izvērtēšanas metodes, to apraksts izvēles pamatojums un analīze. Izmaiņas nav Studiju vērtēšanas pamatformas ir ieskaite un eksāmens. Zināšanu vērtēšanas kritēriji pēc 10 ballu skalas. Viszemākais pozitīvais vērtējums ir 4 balles (gandrīz viduvēji).
	5.2. Novērtēšanas biežums (nepārtraukta novērtēšana vai novērtēšana tikai semestra beigās). Izvēles pamatojums. Izmaiņas nav Semestra laikā tiek doti un vērtēti kontroldarbi, tiek fiksēta laboratorijas darbu izpilde. Sakarā ar to, ka studiju process ir organizēts pēc moduļu principa, maģistrantu zināšanu novērtēšana, eksāmeni un ieskaites atbilstoši mācību plānam ir atskaites obligātās formas un tie notiek attiecīgā kursa beigās vai sesijas laikā.
6.	Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē.
	Studējošo aptauju (par studiju procesa organizācijas kvalitāti u.c.) rezultāti un analīze (pielikumā – aptauju anketu paraugi). 2007./2008. akad. gadā tika veikta maģistra studiju programmas “Biomedicīna” studentu aptauja. Apkopojot aptaujas rezultātā iegūtos datus, varam secināt, ka maģistra studiju programmas “Biomedicīna” studentu izvēli studēt šajā programmā ir noteikuši dažādi motīvi (profesijas saistība ar medicīnu, jaunu zināšanu iegūšana, sevis pilnveidošana, interese par programmu). 80% studentu ir apmierināti vai drīzāk apmierināti ar programmu kopumā, bet 20% studentu ir drīzāk neapmierināti ar izvēlēto programmu. Studiju procesa laikā studentus visvairāk apmierina mācību priekšmetu daudzveidība, docētāju profesionalitāte un kvalifikācija, iegūtās jaunās zināšanas, nodarbību laiks un iespēja mācīties vakaros vai sestdienās. Atsevišķus studentus neapmierina intensīvais noslogojums, lielais informācijas apjoms vai saturs, kursu pasniedzēju izvirzītās prasības. Studenti visbiežāk patstāvīgajam darbam nepieciešamos mācību materiālus un papildus literatūru meklē RSU bibliotēkā, izmanto Interneta resursus vai pērk grāmatas. Lai veiktu patstāvīgo darbu studiju ietvaros, lielākā daļa studentu ir apmierināti ar nepieciešamo informācijas materiālu pieejamību RSU bibliotēkā. No aptaujas rezultātiem izriet, ka studenti bieži informācijas iegūšanai RSU datorus neizmanto, jo dators ir pieejams mājās vai darbā. Studenti uzskata, ka studiju programmas pilnveidošanai un kvalitātes uzlabošanai studentu uzņemšanā ir nepieciešams konkurss un plašāka informācija par šo programmu, kas līdz ar to veicinātu vienmērīgāku un līdzīgāku zināšanu līmeni studentu vidū. Daļai aptaujāto ieteiktu saviem draugiem un citiem interesentiem studēt akadēmiskajā maģistrantūras programmā „Biomedicīna”.
	6.2. Absolventu un darba devēju aptaujas. Programmas beidzēju nodarbinātība. 2007. gada oktobrī ieplānotā aptauja pārcelta uz 2008. gada oktobri.
7.	Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls.
	7.1. Akadēmiskā, vispārējā personāla skaits, tā izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Izmaiņas Studiju programmas realizācijā ir iesaistīti 40 docētāji, no kuriem 15 ir profesori (t.sk. 2 asociētie profesori), 5 docenti, 6 lektori, 2 asistenti un 1 asistenta v. i. un 11 stundu pasniedzēji (sk. 2. pielikumu). RSU pamatdarbā ir 72.5% no maģistra programmas akadēmiskā personāla, no tiem 62.5% ir ar doktora vai habilitēta doktora grādu.
	7.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām (pielikumā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības plāns). Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst Augstskolu likuma prasībām. Akadēmiskā personāla publikācijas dotas pielikumā. Akadēmiskā personāla atlase balstās uz studentu iesaistīšanu zinātniskajā darbā, ieskaitot grantus un starptautiskos projektus.
	7.3. pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programma. skat. pielikumā
	7.4. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti. NAV
8.	Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums.
	8.1. Studiju programmas finansēšana. RSU Medicīnas fakultātes akadēmiskā maģistrantūras studiju programma „Biomedicīnā” ir maksas programma. Maksa par vienu studējošo dabas zinātnēs ir izmaksas Ls 3904.28 Ls saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 334., 24.07.01.
	8.2. Auditorijas, semināru telpas, laboratorijas, kabineti: to skaita, lieluma un aprīkojuma atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Akadēmiskās maģistrantūras studiju programmas „Biomedicīnā” studenti studiju procesā, pētījumu darbā, projektu realizēšanai, maģistra darba izstrādei var izmantot RSU teorētiskās bāzes un laboratorijas: RSU Medicīnas fakultāte ar sekojošām katedrām: Medicīniskās bioloģijas un ģenētikas katedra ar medicīniskās bioloģijas laboratoriju, Mikrobioloģijas katedra, Normālās fizioloģijas katedra, Farmakoloģijas katedra, Humanitāro zinātņu katedra, Sporta un pedagoģijas katedra, Fizikas katedra. RSU institūti: RSU Anatomijas un antropoloģijas institūts, RSU Stomatoloģijas institūts, RSU Pārmantotā vēža institūts. RSU laboratorijas: Bioķīmijas laboratorija, Biomehānikas laboratorija. Studentiem ir iespēja izmantot arī vizuālās prezentācijas iekārtu un datorus. Datori tiek izmantoti pētnieciskajam darbam, sadarbības projektu realizēšanai, referātu un prezentāciju sagatavošanai, maģistrantūras ikdienas darbā. Krāsu printeris tiek izmantots studentu darbu sagatavošanai un izdrukāšanai, citiem drukāšanas mērķiem un mācību materiālu noformēšanai. Studentiem un Rīgas Stradiņa universitātes akadēmiskajam personālam ir pastāvīga iespēja strādāt Internet tīklā, izmantot elektronisko pastu.
	8.3. Programmas nodrošinājums ar nepieciešamo literatūru un informāciju. Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Izmaiņas nav RSU nodrošina maģistrantiem pilnvērtīgu studiju procesam nepieciešamo telpu iekārtojumu, bibliotēkas, datoru un interneta pieejamību. Maģistranti var izmantot Informācijas centra datorus (30 datori), kuri atrodas RSU bibliotēkā. Papildus maģistrantiem ir iespēja izmatot Interneta LR centrālās bibliotēkas resursus, izmantojot RSU mājas lapu. Lekciju un semināru telpas ir apgādātas ar kodoskopiem un labas kvalitātes tāfelēm. Pēc pasniedzēju pieprasījuma auditorijas nodrošina ar video aparatūru, multimediju projektoru.
9.	Ārējie sakari.
	9.1. Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes kontekstā. Profesionālisma ieviešanas nepieciešamību mācību programmā nosaka pieaugošais pieprasījums pēc augstas kvalitātes un nepieciešamība pēc mācību iestādes beigšanas regulāri paaugstināt kvalifikāciju. Jo vairāk profesionālās prakses ir studentiem, jo pievilcīgākas viņiem kļūst mācības un reālāka iespēja iegūt darbu nākotnē. Profesionālā prakse mācību programmā var kalpot par katalizatoru, kas atmodina un uztur studentu interesi par biomedicīnu. Studenti cenšas izprast efektīvas sadarbības iemaņu nozīmi, pieliek visus spēkus tam, lai savu darbu veiktu kvalitatīvi, tiecas pastāvīgi paaugstināt savu kvalifikāciju un pilnveidot savu darbu. Viens no svarīgākajiem veidiem, kā darba devēji var atbalstīt mācību procesu, ir darbinieku iesaistīšana studentu apmācībā. Darbinieki var sniegt atbalstu vairākos virzienos: lekciju lasīšana; asistēšana pasniedzējiem, kuri vada kursus; var dot studentiem mācību un pētnieciskos materiālus; var vadīt kursus studentu auditorijai; var piedalīties studentu problēmu apspriešanā.
	9.2. sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs. Ciešāka sadarbība ar līdzīgām studiju programmām tiek realizēta ar: 1. Upsalas Universitāti, 2. Tartu Universitāti. Sadarbība tiek realizēta šādos veidos: piedalīšanās zinātniskajās konferencēs, zinātnisko publikāciju sagatavošana, atbalsts akadēmiskā personāla apmācīšanā, zinātnisko kopprojektu realizēšana.
	9.3. Ārvalstu docētāju skaits, kas strādā studiju programmā (sadalījums pa valstīm). Godfried Roomans – Upsalas Universitāte