KĀ nosargāt sava bērna dzīVĪBU
vietas. Asajiem stūriem vari iegādāties vai pagatavot aso stūru uzliktņus. Galdiņus
Yüklə 304,1 Kb. Pdf görüntüsü
|
|
vietas. Asajiem stūriem vari iegādāties vai pagatavot aso stūru uzliktņus. Galdiņus ar stikla virsmām uz laiku vajadzētu aizmirst! Ja šobrīd bērns jau paaudzies un plānojat nākotnē vēl kādu mazuli, šādas bīstamas mēbeles nevajag iegādāties. Arī durvīs un atvilktnēs var ievietot īpašas atdures, lai, tām aizcērtoties, mazajam netiktu iespiesti pirksti. Garas aizkaru vai žalūziju lentes un striķi rada sapīšanās tajos un nosmakšanas risku. Dekoratīvie plastmasas gali var tikt norauti – ar šīm sīkajām detaļām mazulis var aizrīties un nosmakt. 29
Puķpodi ir aizraujoša spēle rāpojošiem mazuļiem – gribas pagaršot un izkaisīt zemi, notiesāt kādu lapiņu, aptaustīt kaktusu... Atceries, ka daudzi ista- bas augi var būt toksiski, ja bērns tos apēd. Ir viens ļoti dekoratīvs istabas augs, kas Latvijā ir iecienīts, bet kura dēļ slimnīcā bērnus ieved visbiežāk, – Dīfenbahija, kas ir ķīmiski kodīga. Ar zaļām, leknām, lāsumainām lapām (skat. zīmējumu). Nepaslinko un atrodi informāciju par istabas indīgajiem augiem internetā– “www.mammamuntetiem.lv” ir lasāms raksts „Indīgie istabas augi, kas apdraud tavu bērnu”. Ja mazulis apēd gabaliņu Dīfenbahijas, tam 30 / I lustrācija: Jānis Beķeris / Tie elektrības kontakti, kas netiek izmantoti, ir jānosedz ar speciāliem aiz- segiem. Vienmēr māci bērnam, ka elektroligzdas ir bīstamas! Viesistabā mēdz būt daudz ierīču ar vadiem, piemēram, televizors, dators, mūzikas centrs, stāvlampas. Novieto vadus tā, lai bērns tajos nevar satīties
stabili un to nevar nostabilizēt – piemēram, grāmatu plaukts –, atbrīvojies no tās.
ir plīstoši trauki, asi priekšmeti (arī servīzes dakšiņas un naži), dažādas sīkas detaļas, baterijas, medikamenti un daudzas citas lietas. Sameklē tām piemērotāku atrašanās vietu! Uz citiem plauktiem pārcel arī grāmatas, bildes u.c. mantas, kuras nevēlies, lai ziņkārīgais mazulis izpētes procesā sabojā.
nonākot barības vadā, reakcija ir līdzīga, kādu rada baterijas, – barības vadā „izdeg” caurums. Ārzemēs indīgie augi vietās, kur uzturas bērni, ir aizliegti! Kaitīgas var būt arī vielas, ar ko mēslo puķu augsni. Istabas augiem mēģini atrast tādas vietas, kur ma- zulim tie nav pieejami. Ņem vērā, ka uz palodzes stāvošos puķpodus bērns var uzraut sev virsū! CITAS TELPAS „Piektdien divus gadus veca meitenīte Limbažu rajonā bija nolēmusi izlūkot, kas atrodas makā, kuru mamma bija atstājusi uz spoguļgalda. Tajā bērns atrada kontra- cepcijas tabletes un sešas no tām norija.” „Bauskas novada Īslīces pagastā kāda trīs gadus veca meitenīte, kamēr māte bijusi kūtī, iedzēra žurku indi.” „Mātei neredzot, divus gadus vecs bērns Daugavpils novadā pamanījās nokost un norīt dzīvsudraba ter- mometra galiņu. Ātrās palīdzības mediķi bērnam veica kuņģa skalošanu un viņu nogādāja slimnīcā.” „Zemgalē dzīvoklī no divu metru augstuma pa trepēm bija kritis kāds gadu un mēnesi vecs bērns, kurš guvis galvas un muguras sasitumus.” / Informācija no NMPD /
> trepes privātmājā > kāpņutelpa daudzdzīvokļu mājā > medikamenti > karsts gludeklis > apavu tīrīšanas līdzekļi > zemu novietoti logi 31
Medikamentu aptieciņa bērnu uzmanību allaž ir ļoti piesaistījusi – tablešu dažādās krāsas un formas liek domāt, ka tās ir gardas konfektes. Aptieciņai ir jābūt mazajam nepieejamai! Liela kļūda, ko visbiežāk pieļauj vecmammas un vectētiņi, – tabletes nedrīkst atrasties somiņā vai jaku kabatās bērniem pieejamā vietā. Saindēšanās ar medikamentiem var būt ļoti bīstama! Uzmanība jāpievērš logiem, pa kuriem bērns var izkrist vai izmest ko svarīgu. Bieža vecāku kļūda – lai rādītu, kas notiek ārā, viņi jau zīdaini liek stāvēt uz palodzes. To nedrīkst! Bērns pieradīs, ka stāvēt uz palodzes ir intere- santi, un paaugoties meklēs veidus, kā tur uzkāpt pašrocīgi. Logus ver tikai vēdināšanas režīmā! Jāseko arī, lai mazulis logu nevarētu atvērt un aizvērt, tā riskējot tajā iecirst pirkstus. Jau kopš mazais sāk rāpot, māci viņam pareizi pārvietoties pa trepēm –
nav iespēju veikt bez uzraudzības! Vienkāršs risinājums tam ir bērnu vārtiņi, kas var noderēt arī to telpu ierobežošanai, kurās nav durvju. Visdrošākie vārtiņi ir ar stingriem, viengabalainiem paneļiem. Nepērc tādus, kas ir veidoti kā akorde- ons, – tie ir aizliegti daudzās valstīs, jo rada risku, ka tajos bērns iesprūdīs. Ja mazais tomēr ir nokritis pa trepēm vai no citas augstas virsmas, vēro viņu – vai jūtas labi vai ne, kā mainās apetīte, uzvedība, vai bērns necenšas kādu ķermeņa daļu turēt nekustīgu. Ja kritiena brīdi neesat redzējuši, bet maza- jam ir uzradies milzīgs puns, noteikti dodieties uz slimnīcu veikt pārbaudes!
dēļa! Arī aukstu gludekli glabā bērnam nepieejamā vietā, jo mazie, vērojot vecākus, ļoti ātri apgūst, kur un kā tas ieslēdzams. Ja bērns ir guvis apdegu- mu viņa plaukstiņas lielumā, nekavējoties jādodas pie ārsta! 32
Ārdurvis vienmēr jātur aizslēgtas, lai bērns nemanīts nevar izkļūt kāpņutelpā. Nereti bērni gūst smagas traumas, krītot pa trepēm, kamēr mamma/tētis aizslēdz ārdurvis un mazais uz brīdi palicis nepieskatīts. Kori- dorā, kur stāv apavi, visbiežāk atrodas arī visdažādāko veidu apavu tīrīšanas līdzekļi, kurus mazais var pagaršot vai nejauši iesmidzināt acīs. Arī apavu tīrāmos līdzekļus glabā bērnam neaizsniedzamā vietā!
„Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā nonācis gadu un trīs mēnešus vecs bērns, kurš cietis no suņa kodumiem un guvis smagus sejas un galvaskausa bojājumus. Bērnu sakodis ģimenes suns – vācu aitu sugas dzīvnieks. Meitenīte piedzīvoja vairāku stundu garu operāciju, kuras laikā tika uzliktas vairāk nekā 20 šuves. Suņa kodumi ir bijuši īpaši nikni, jo bojāts bērna galvaskauss, arī galvas smadzenes.” / Informācija no NMPD / 33
allaž ir bijis mīļš, nesasapņojieties – tas ir DZĪVNIEKS! Ja bērns viņu rausta aiz astes, ūsām, biksta un baksta, vispirms dzīvnieks izvairīsies, bet tad aizsargājoties būs spiests kaut kādā veidā aizstāvēties. Jau kopš mazām dienām māci bērnam, ko drīkst un ko ne attiecībā pret dzīvniekiem.
ir mazāks vai vienādā augumā ar suni. Nekad neatstāj mazu bērnu kopā ar dzīvnieku, kaut vai žurciņu, bez uzraudzības! Arī kaķis – šis mīļais minka – ir diezgan bīstams! Tāpat seski, žurkas, jūras cūciņas. Gadījums: aiziet ģimene uz dzīvnieku izstādi, bērns būrī iebāž pirk- stu, un tajā iekož jūrascūciņa. Un tas garantē pilnu vakcinācijas kursu pret trakumsērgu! / Vairāk par suņa uzbrukumu lasi 3. nodaļā „Drošība uz ielas” / 34
Konsultējis Drošas braukšanas skolas apmācību direktors Andris Pļavenieks. „Rīgā, Viesītes ielā, no krītošas lāstekas cietis kāds sešus gadus vecs zēns.” „Embūtes pagastā, automašīnai iebraucot grāvī, cietusi nepilnus trīs gadus veca meitene.” / Informācija no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) / PĀRVIETOŠANĀS KĀJĀM Ļoti bieži zīdaiņi gūst traumas, tieši apgāžoties ra- tiem, tāpēc, gādājot bērnu guļamos ratus, pārbaudi, cik tie ir stabili! Stāvot ielas malā, pie trepēm, arī sabiedriskajā transportā, ir jāfiksē ratu riteņi, uzliekot bremzes. Pie mazākajām transporta kustībām tie var apgāzties. Arī bērnam kustoties, rati var sasvārstīties un nori- pot, piemēram, pa trepēm kāpņutelpā. Jau no ļoti agrīna vecuma stāsti un māci bērnam par drošību uz ielas. Rādi ar savu piemēru, ka ielas
> kritieni no bērnu ratiņiem > nepiesprādzēšanās automašīnā > pastaigas bez atstarotājiem > slidenas ietves, krītošas lāstekas > kritieni no velosipēda, skrejriteņa u.tml. > neuzmanība, atrodoties uz ceļa braucamās daļas > suņu kodumi > svešinieki 35
braucamo daļu šķērsot aizliegts, ja luksoforā deg sarkanā gaisma! Māci, ka, ejot pāri gājēju pārejai, vispirms jāpārliecinās, vai netuvojas kāds trans- porta līdzeklis, jo nevar būt drošs, ka vadītājs pagūs noreaģēt un apstāties. „Savulaik piedzīvoju situāciju – slidens, braucu ar atļauto ātrumu un kādus 200 metrus priekšā uz gājēju pārejas pamanīju mazo skolnieciņu rindu. Sāku bremzēt, bet mašīna – kā pa ledu. Vēl tagad atmiņā aina, kā es bērnu rindai izslīdēju cauri... Apstāties neizdevās...” stāsta bērnu ķirurgs Aigars Pētersons. Drošāk būs, ja bērnam mācīsi iet pa trotuāru, turoties pēc iespējas tālāk no braucamās daļas. Izņēmums ir atkušņa periods, kad no netīrītiem ēku jum- tiem lejā gāžas sniegs un lāstekas. Māci bērnam pamanīt pazīmes, kas norāda uz vietas bīstamību, – ja jumta malā rēgojas sniega kaudzes un trotuārs norobežots ar lentēm u.c. priekšmetiem, brīdinot par draudīgo situāciju. Ja bīstamo vietu apiet nevar, jāmeklē cits ceļš, nevis ātri jāskrien cauri! Ja ietves ir slidenas, drošāk pārvietoties ir, nedaudz slidinoties! Ar atstarotājiem aprīko ratiņus, bērna un savu apģērbu, velosipēdu un pat ragavas! Šķērsojot ielas braucamo daļu, autovadītājs pieaugušo pamana, bet ragavas, kas ir krietni zemākas pat par ejošu bērnu, ir grūti ieraudzīt! Ja bērns pārvietojas ar velosipēdu, skrituļslidām vai skrejriteni, obligāti viņam galvā jābūt ķiverei! 36
Br auc
ot aut
omašīnā, vienmēr
piespr ādz
ējies! Neaiztiec un neēd ogas un sēnes , k
ur as nepazīsti! PĀRVIETOŠANĀS AUTO Ar savu piemēru rādi un māci bērnam par drošu uzvedību automašīnā. Vienmēr jāpiesprādzējas un jāsēž savā vietā – autokrēsliņā –, un tas jādara, neraugoties uz bērna protestiem, jo drošība mašīnā var glābt bērna dzīvību! Nedrīkst traucēt autovadītāju, piemēram, mētājot salonā rotaļlietas.
garantēts, ka arī garāmbraucējs ir uzmanīgs... Autokrēsliņš nepieciešams arī tad, ja jūsu ģimenei nav savas automašīnas, taču tiekat vesti kā pasažieri.
klēpī, jūs abi piesprādzējaties ar vienu drošības jostu! Josta nav paredzēta diviem cilvēkiem – attiecīgi trieciena brīdī bērns tiks saspiests. Braucošā automašīnā nerīkojiet rotaļas, iesēdinot autovadītājam klēpī bērnu un ļaujot viņam it kā stūrēt. Šāda rīcība ir vieglprātīga un nopietni ap- draud dzīvību ikvienam, kas atrodas auto! Turklāt nākamajā brauciena reizē jums nebūs argumentu, lai atteiktu bērnam šo bīstamo spēli. Sagādā bērna vecumam/svaram/augumam atbilstīgu autokrēsliņu. Pirms iegādes ievāc informāciju par to, kādi krēsliņa parametri sniedz vislielāko drošību. Padomus par autosēdeklīšu izvēli un pareizu piesprādzēšanu
Ja tev tiek piedāvāts lietots autokrēsliņš, noskaidro, vai tas kādreiz nav cietis avārijā! Tāds krēsliņš vairs nav drošs, pat ja nesaskati tam vizuālus defektus. Pārbaudi, vai tas nav bojāts arī kā citādi. Piesprādzē autosedeklīti, stingri vadoties pēc lietošanas instrukcijas. 39
Ja autokrēsliņu vēlies piesprādzēt automašīnas priekšējā sēdeklī, atceries, ka līdz gada vecumam bērnam jāatrodas ar skatu pret braukšanas virzienu! Problēmu gadījumos mazulim, kura kauli un ķermenis vēl nav pietiekami spēcīgs, tā ir visdrošāk. Ja priekšējā pasažiera vieta ir aprīkota ar gaisa spil- venu un krēsliņu vēlies novietot tieši tur, obligāti noskaidro, kā tavai mašīnai šis spilvens ir atslēdzams, un atslēdz to, pretējā gadījumā tā atvēršanās var nopietni kaitēt bērnam! Paliktņus autosēdekļu vietā var sākt izmantot, ja bērns sasniedzis 15 kilo- gramu svaru (tas ir aptuveni no trīsarpus gadiem). Pārbraucienos nobloķē automašīnas durvis un logus, lai bērns tos nevar patvaļīgi atvērt.
Māci bērnam un ievēro pats – pret svešu suni ir jāizturas piesardzīgi, ar dis- tanci. Pat, ja suņa saimnieks apgalvo, ka šis ir nekaitīgākais radījums pasaulē. Suns ir un paliek dzīvnieks, bet dzīvnieks nav prognozējams! Pat suņa dauzīšanās, plucinot bikses, rotaļīgi ķerot kājā vai lecot virsū, pēkšņi var pāraugt azartiskā sportā, kad atrasts atbilstoša izmēra cilvēciņš, kas ne- prot sevi aizsargāt. Tad bieži vien visvairāk cieš bērna galva – sejas daļa vai skalps. Ja taviem lielākajiem bērniem ir bieži jāiet garām kaimiņmājām, kur ir nikni suņi vai tie brīvi staigā pa pagalmu un nereti tiek laukā no pagalma, labāk izdomā bērniem citu ceļu vai vienojies ar kaimiņiem, kad suņus pieskatīt. 40
Atceries, ka katram saimniekam viņa četrkājainais mīlulis ir tuvāks par tavu bērnu, viņš sirdī aizstāvēs suņa tiesības! Māci bērnam nevis baidīties, bet izturēties neitrāli un droši. Ja mazais brauc ar velosipēdu un nez no kurienes pēkšņi izskrien krancis,
mazajiem kvekšķiem tā var būt pareizākā taktika. Ja gar kaimiņa sētu drasē suns vai pie ķēdes allaž redzi neapmierinātu rējēju,
Kaut vai rotaļas veidā iemāci bērnam nokrist zemē, pievilkt sev klāt kājas un ar rokām apsegt galvu! Brīdī, kad suns skrien virsū, tas ir glābiņš! Sunim šādā pozā esošam cilvēkam īsti nav kur ar zobiem aizķert. Guļot kā pie ceļa pieplakušai bumbai, var pasargāt galvu, seju, vēderu, kājas. Negadījumi ar dzīvniekiem nebeidzas tikai ar neglītām rētām. Jebkurš nopietnāks suņa uzbrukums traumē tava bērna drošības sajūtu. Šoks pēc dzīvnieka uzbrukuma vai koduma var nopietni iedragāt bērna valodu – vai nu uz laiku, vai uz visu mūžu var palikt trauma, kad tiek raustīta valoda.
kas izraisa trakumsērgu, ietekmē galvas smadzenes un ir nāvējošs. Zāļu pret trakumsērgu nav, tāpēc visus sakostos cilvēkus potē – pat tad, ja suņa īpašnieks uzrāda dokumentus, ka dzīvnieks ir vakcinēts pret trakumsērgu. 41
SVEŠINIEKI Onkulis, kurš, piedāvājot konfektes un citus našķus, aizvilina bērnu, lai to seksuāli izmantotu, nav tikai filmas sižets, kas uz mūsu dzīvi neattiecas. Diemžēl pedofilijas gadījumu, kad svešs vai pat bērnam pazīstams cilvēks viņu seksuāli izmanto, nav retums. Tāpēc par pedofiliju tev ar bērnu ir
var izskatīties un izturēties jauki, var būt labi ģērbts vai pat nēsāt uniformu. Viņš var piedāvāt bērna mīļāko šokolādi utt., un tas ir ar mērķi, lai mazais dotos svešajam līdzi. Svarīgākais noteikums, par ko vecākiem ar bērniem jāvienojas, – pirms bērns kaut kur iet viens vai kopā ar pazīstamu vai svešu
sonu!
Pētījumi apliecina, ka vairumā seksuālās vardarbības gadījumu bērnus sek- suāli izmanto kāds no bērna tuviniekiem vai labi pazīstamiem cilvēkiem – kaimiņš, treneris, ģimenes draugs.
cilvēks piedāvā saldējumu un aicina līdzi, piedāvā aizvest ar automašīnu. Situāciju rotaļa mazajam palīdzēs justies drošākam un pārliecinātākam.
noteikti drīkst teikt „nē!”, arī tad, ja tas ir pieaugušais vai pat bērna draugs. Māci teikt „nē” skaļi, droši, ar pārliecību, nebaidoties, ka tam sekos sods. 42
Katrā ģimenē ķermeņa intīmās vietas var tikt sauktas atšķirīgi, svarīgi, lai tās nepaliktu vispār bez vārda, it kā to nemaz nebūtu. Bērnam jāapzinās, ka viņa ķermenis ir kaut kas īpašs, kas pieder tikai un vienīgi viņam, ka nevienam nav tiesību to aizskart neadekvātā veidā vai darīt tam pāri. Ar bērnu jāpārrunā, kāda ir atšķirība starp labiem un sliktiem pieskārieniem. Ka labie pieskārieni liek mums smaidīt un ļauj sirsniņai justies iepriecinātai. Piemēram, kad māmiņa tur bērnu klēpī, kad mēs sadodamies ar draugiem rokās. Bet sliktie pieskārieni liek mums noskumt. Tie var būt sāpīgi – kad kāds iesit, rauj aiz matiem, un var nebūt sāpīgi, bet mēs tik un tā jūtamies neērti, slikti. Tas notiek, kad kāds vēlas pieskarties mūsu ķermeņa intīmajām vietām. Tāpēc svarīgi bērnam iemācīt teikt: „Nedari tā, man tas nepatīk!” Mudini, lai bērns vienmēr tev izstāsta, ja kāds cilvēks ir darījis vai gribējis darīt viņam pāri, un pārliecini, ka viņš nekādā gadījumā tādu rīcību nedrīkst turēt noslēpumā. Bērnu svarīgi iedrošināt, ka vecāki nekad par to uz viņu ne- dusmosies, gluži otrādi – priecāsies un leposies, ka viņš ir bijis tik drosmīgs, lai par to pastāstītu. 43
Konsultējis BKUS Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs, profesors Aigars Pētersons. „Daugavpils rajonā, Stropu ezerā, trīs gadus vecu mei- teni no noslīkšanas izglābusi piektās klases skolniece. Slīkstošās meitenes māte bijusi blakus kafejnīcā, kamēr bērns spēlējies pie ūdens.” „Meitenīte slimnīcā nonākusi pēc tam, kad mamma Mārsnēnu pagastā viņu uz ragaviņām bija vedusi uz bērnudārzu. Lielajos sala grādos bērnam sākušies drebuļi, degungals kļuvis balts, un mamma nolēmusi iz- saukt ātro palīdzību. Meitenīte nogādāta Cēsu slimnīcā ar iespējamu virspusēju sejas apsaldējumu.” „Rīgā virspusējus sejas apsaldējumus guvis vienu gadu vecs zēns, kas ilgu laiku pavadījis ārā.” „Mediķi hospitalizējuši kādu četrus gadus vecu meitenīti no Rīgas, kura guvusi apsaldējumus pārāk plāna apģērba dēļ. Meitenīte ilgstoši atradusies ārā un guvusi ceļgalu un kāju apsaldējumus.” / Informācija no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) / DROŠĪBA BRĪVĀ DABĀ RISKI, KAS JĀŅEM VĒRĀ: > slīkšana > dzīvnieku un kukaiņu kodumi > indīgie augi, ogas > pārkaršana > apsaldēšanās > atpūta zaļumos 44
SLĪKŠANA Ūdens vilina visus bērnus! Ūdenskrātuvei nav jābūt dziļai, lai mazais tajā noslīktu, – bērni slīkst pat peļķēs! Nekad neatstāj mazuli vannā vienu! Tāpat dzīvojamajās telpās vai dārzā neatstāj uz zemes traukus (spaiņus, bļodas u.c.), kas ir piepildīti ar ūdeni, piemēram, lietusūdens mucas! Uzraugi visas ūdenstilpnes, pie kurām atroda- ties, – grāvi, aku u.c. Ja jums ir piemājas dīķis, baseins, norobežojiet to ar sētu, lai bērnam nav iespējas patvaļīgi piekļūt ūdenim. Esot pie dabīgām ūdenskrātuvēm, neizlaid mazuli no redzesloka! Ja viņu uz brīdi atstāj, lūdz vienam no klātesošajiem palikt par atbildīgo – nevis uzsauc visiem, lai pieskata, bet uzrunā konkrētu personu. Kamēr pieaugušais peld, otram pieaugušajam (!) bērns jāuzrauga! Ja peldas abi vienlaikus, mazā slīkšanu var nepamanīt, jo slīkstot cilvēks nespēj kliegt – viņam trūkst elpas, mute lielākoties atrodas zem ūdens vai arī viņš krampjaini kampj gaisu. Dažkārt slīkšana izskatās pat pēc laimīgas plunčāšanās! Jau kopš agrīna vecuma māci savai atvasei peldēt un attīsti iemaņas, kādas nepieciešamas, atrodoties ūdenī. Skaidro bērnam, ka viņš viens pie ūdenstilpnēm iet nedrīkst, ka nepazīstamās vietās jāpeldas uzmanīgi un nirt tajās nedrīkst! / Kā bērnam veikt mākslīgo elpināšanu (skat. 60. lpp.) / 45
|