Īstenais nelabais ko Bībele saka par velnu

3.p. „papriekš jānāk atkrišanai un atklāti jāparādās grēka cilvēkam, pazušanas dēlam”.
„Pazušanas dēls” bija Jūda (Jņ.17:12), grēka un Jūdu Sātana iemiesojums (Jņ.6:70,71 salīdz. ar 8:44). Mēs redzēsim, ka 2.vēstules tesaloniķiešiem 2.nodaļa bieži atsaucas uz notikumiem, kas saistīti ar Kunga ciešanām un nāvi; kā arī Atklāsmes fragmenti, kas attiecas uz svēto pēdējām ciešanām. Jūda bija apslēpts mācekļu vidū, kamēr viņš beidzot neatklāja savu īsto seju, nododot Kristu, kas iezīmēja Viņa ciešanu sākumu. Jūdaistu īstā seja atklājās tikai m.ē. 69.-70.gadu pārbaudījumos. Un ja grēka cilvēkam ir pēdējo dienu līdzinieks, šo viltus mācītāju grupa atklāsies tieši pirms otrās atnākšanas, bēdu laiku sākumā, kas pielīdzināmi vien Kristus ciešanām pēc Jūdas nodevības. Tas nozīmē, ka jebkuras šīs grupas raganu medības ir lemtas neveiksmei. Mācekļi centās atmaskot „grēka cilvēku” pirms tam noliktā laika; un rezultātā apvainoja cits citu kā šai lomai piederīgu. Tāda nu ir cilvēka daba, ka viņš nevar dot pareizo spriedumu šai ziņā. Tāpat kā mācekļi neticībā atplēstām mutēm raudzījās Jūdā, kad tie saprata, kas tam padomā, tā arī pēdējo dienu mācekļus var sagaidīt tādi pārsteigumi.
Kopš Jūdas patiesās būtības atklāšanās līdz Kristus ciešanu beigām un augšāmcelšanai bija jāpaiet trim ar pus dienām. Iespējams, ka pēdējo dienu ticīgajiem iestāsies trīs ar pusgadu ilgs pārbaudījumu laiks, kas sāksies līdz ar „grēka cilvēka” atmaskošanu.
Jaunajā (N.I.V. – angļu val.) Bībeles tulkojumā „grēka cilvēks” (pareizi) tulkots kā „netaisnības cilvēks”, izceļot pretrunu, kas pastāv starp jūdaistiem, kas, burtiski sekojot bauslības garam, patiesībā izrādās tam nepaklausīgi. Pēdējo dienu nepaklausības gars novedīs pie tā, ka daudzos eklēsijā mīlestība izdzisīs (Mt.24:12). Iespējams, ka netaisnības cilvēks ieviesīs pasaules netaisnību eklēsijā, pieviļot eklēsijas vairākumu. Zvēru iemieso cilvēks – „lai izdibina zvēra skaitli, jo tas ir cilvēka skaitlis” (Atkl.13:18); tieši tāpat kā sistēmu, ko apraksta 2.Tes.2, personificē grēka cilvēks. Atkl.13:5,6 aprakstītais tēls in nepārprotami saistīts ar Vecās Derības ‘grēka cilvēku’ – Goliātu – reālu, vēsturisku personu. Atkl. 11:4,13 zīmē kontrastu starp zemes kungu / Izraēla zemi un Dievu debesīs. „Zemes kunga” priekšā stāv divi eļļas koki un divi lukturi, kas sasaucas ar Cak.4:14; 6:5, kur visas pasaules Kungs / visu zemju Valdnieks šķiet attiecamies uz Bābeles Ķēniņu. Kad mēs lasām, ka zvērs iemiesojas kādā personā, mums jāatceras, ka vairums Rakstos sastopamās personifikācijas nav tikai literāri izteiksmes līdzekļi; tie vienmēr attiecas uz kādu noteiktu lietu vai sistēmu vai arī reāli pastāvošu personu. Ja mēs ņemam par piemēru grēka / kārdināšanas iemiesojumu kā ‘velnu’; grēks nevar pastāvēt abstrakti, tas var iemiesoties personās; tātad personifikācijas pamatā ir reāls cilvēks. Vai ņemsim gudrību, kas personificēta Salamana pamācībās. Gudrība tās reālajā un bibliskajā ziņā pastāv cilvēkos, nevis abstraktā teorijā, tādēļ tā arī ir personificējama. Zvēra sistēmas personifikācija ir iespējama, jo tā tiks iemiesota reālā personā. Tādēļ Atkl.13:8 teikts, ka zvēra skaitlis ir cilvēka skaitlis (2).
Visi šie fragmenti norāda uz iespēju, ka pēdējās dienās būs viens īpašs „grēka cilvēks”. Jūda, „pazušanas dēla” pirmtēls, iespaidoja citus mācekļus. Tā Jāņa 12:4 lasām Jūdas žēlabas par Marijas izlieto eļļu, ar kurām tā svaidīja Jēzus kājas, bet Mt.26:8 teikts, ka visi mācekļi „apskaitās” par tādu „izšķērdību”. Jūdas vēstule ir brīdinājums nepadoties jūdaistu izraisītajai atkrišanai pirmajā gadsimtā. Viņš min Koras „pretošanos” kā tipisku viltus mācības piemēru, kas iezagusies eklēsijās. Viņš būtu varējis minēt Koru, Datanu un Abirāmu, bet viņš koncentrē visu uzmanību uz vienu kā dominējošu ietekmi. Vai līdz ar to Jūda nenorāda uz vienu īpašu indivīdu „pēdējās dienās”, kuram būtu jāturas pretim?
Saikne ar Jūdu varētu norādīt uz grēka cilvēka atrašanos templī, proti, šī indivīda vai sistēmas atrašanos eklēsijas locekļu vidū. Šeit skaidri redzama saikne ar Mt.24:15 attiecībā uz „izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā” kā zīmi par Kristus atnākšanas tuvošanos, kā arī ar Pāvila teikto 2.Tes.2:3 par grēka cilvēka parādīšanos templī kā zīmi par otro atnākšanu. Kunga vārdi sasaucas ar Daniēla pravietojumu, ka templī ir jāparādās postītājam, kā arī ar Nebukadnēcara aprakstu kā Dieva tautas un pilsētu ‘postītāju’, kas sasniedz savu mērķi ar viltus līdzekļiem, nākdams no padebešiem kā bija jānāk Jēzum (Jer.4:7,13). Jeremijas valoda šai fragmentā atgādina Ecēhiēla 38 lietoto valodu attiecībā uz „Gogu”. Izpostīšanas negantība ir kāda viena individuāla postītāja – grēka cilvēka no 2.Tes.2 rokās. Neskatoties uz iespējamo saistību ar izpostīšanu eklēsijas vidū, pastāv kārdinājums domāt par burtiska tempļa uzcelšanu Jeruzalemē, lai atvieglotu šī pravietojuma piepildīšanos. Vai nav zīmīgi arī, ka reakcionārā labā spārna rabīni ir pilni entuziasma to darīt un ir jau sagatavots projekts tā uzcelšanai! Varētu būt, kā to paredz Atkl.13:14,15, ka grēka cilvēks uzstāda savu paša tēlu templī. Un, kā jau minēts, Kaligula bija pavēlējis uzstādīt viņa tēlu templī, un kaut gan šis plāns netika realizēts, Jaunās Derības lasītāju atmiņā tas noteikti bija palicis. Tas viss atkal norāda uz īpaša indivīda personas kultu svētnīcā.
4.p. „kas saceļas pret visu…un pat ieņem vietu templī” attiecas uz jūdaistiem un ebrejiem, kas tiek saukti par „pretiniekiem” 2.Tim.2:25, kā arī tajā pat jūdaistu kontekstā Lk.13:17; 21:15; 1.Kor.16:9; Fil.1:27 un 1.Tim.5:14. Pretinieka iedomība ir ļoti labi aprakstīta ar vārdiem, ka tas „saceļas pret visu, kas saucas Dievs vai svētums…”. Tā Ap.d.17:23 runāts par pagānu dieviem, ko tie „godā”. Tie sevi ceļ „par Dievu”, iespējams, imitējot Mozu, „šīs (ebreju) pasaules dievu” (2.Kor.4:4 un kontekstā); Jēkaba 4:11,12 ir tikai viens piemērs, kas rāda, ka jūdaistu iespaidā vecaji sevi pielīdzina Mozum. Grieķu valodā ir divi vārdi, kurus tulko kā „templis”, viens no tiem attiecas vairāk uz celtni un otrs uz Dieva garīgo dzīves vietu, proti, eklēsiju (1.Tim.3:15). Tieši šis pēdējais ir šeit lietots – grēka cilvēks ‘ieņem vietu’ eklēsijā, ‘demonstrēdams’ sevi kā Dievu. Šo vārdu Ap.d.2:22 tulko kā „apliecinājis” attiecībā uz Jēzu, ko „Dievs jūsu priekšā apliecinājis ar…brīnumiem un zīmēm”. Tas norāda grēka cilvēku kā Kristus imitētāju – patieso antikristu. Viņš lietos viltus zīmes un brīnumus 9.p., lai parādītu, ka viņš ir Dievs – tāpat kā Mozus tika demonstrēts faraonam kā Dievs ar to brīnumu palīdzību, kurus viņš darīja (2.Moz.7:1). Jūdaistu iespaidotie ebreju eklēsiju vecaji šķiet uz neilgu laiku pēc savas atkrišanas vēl saglabāja brīnumdarīšanas spējas (Ebr.6:4-6); ebrejiem arī bija savi viltus brīnumu darītāji (Ap.d.13:6; 19:14).
Atklāsmes zvērs arī dara iespaidīgus brīnumus. Tātad, tāpat kā grēka cilvēks darīja viltus brīnumus pirmajā gadsimtā caur ebreju brīnumdarītājiem un to jūdaistu draugiem eklēsijā, tā arī pēdējo dienu zvēra sistēmā, kā arī eklēsijā pēdējo dienu „grēka cilvēks” darīs viltus brīnumus. Atcerieties, ka pat tie, kuri bija patiesu Gara dāvanu īpašnieki, ne vienmēr bija Dievam pieņemami (salīdz. ar Saulu, Korintas eklēsiju, magu Simonu).
5.,6. pp. „Vai jūs neatceraties, ka es par to jums esmu runājis, vēl pie jums būdams? Un jūs zināt, kas ir tagad tas kavēklis, kura dēļ viņš atklāti parādīsies tikai tad, kad būs pienācis viņa laiks”.
Šeit ir nepārprotama atsauce uz Lk.24:6: „Viņš…ir augšāmcēlies. Pieminiet, ko viņš jums runājis, vēl Galilejā būdams” par viņa ciešanām un augšāmcelšanos. „Par to” no 2.Tes.2:5,6 var attiekties uz mūsu ciešanām sadraudzībā ar Kristu un tām sekojošu pestīšanu pēdējo dienu pārbaudījumos. Saistība ir daudz dziļāka; kad eņģelis runāja šos vārdus Lk.24, mācekļi jau bija gatavi griezties atpakaļ, padoties Jūdu sātanam tādēļ, ka tie nespēja attiecīgi novērtēt agrāk izteikto pravietojumu. Pastāv zināmas paralēles starp m.ē. 70.gada ticīgajiem un pēdējo dienu ticīgajiem ar šo cilvēku stāvokli. Tie bija bieži dzirdējuši par Kunga nākamajām ciešanām, bet nepiegriezuši tam vērību. Arī mēs varam vienkārši palaist garām šos brīdinājumus par mūsu nākotnes ciešanām.
„Vai jūs neatceraties” atgādina arī Mk.8:18: „Jums ir acis, bet jūs neredzat; jums ir ausis, bet jūs nedzirdat? Jūs neatminaties?” Interesanti, ka Lk.24:6,7 skaita Kristus ciešanas no tā laika, kad viņš tapa „nodots grēcinieku rokās” un to beigas kad tam bija „trešā dienā augšāmcelties” – tieši trīs ar pus dienas, jo viņu saņēma ciet divpadsmit stundas pirms viņa nāves. Salīdziniet to ar svēto līdzi ciešanām ar Kristu pēdējās dienās, kas ilga trīs ar pus gadus. Mācekļi, kurus norāja Lk.24:6, sagaidīja, ka Valstība nāks bez ciešanām un vienkārši neieklausījās runās par ciešanām vai likstām, kas jāizcieš, lai ieietu Valstībā. Principā tāda pat attieksme skaidri redzama arī mūsdienās.
Tāpat kā Kristus atgādināja mācekļiem, ka Viņš jau runājis ar viņiem par ciešanām, tā arī Pāvils atgādina m.ē. 70.gada ticīgajiem un pēdējo dienu draudzei par jau agrāk minētajām ciešanām, kas tos sagaida pēdējo dienu pārbaudījumos. Šķiet, ka tesaloniķiešiem bija dota lielāka šo pēdējo dienu pravietojumu izpratne. Ir iemesls domāt, ka mēs varētu būt līdzīgi svētīti (salīdz. ar Dan.12:10). Mēs redzējām, ka tāpat kā grēka cilvēka atklāta parādīšanās, tā arī svēto vajāšanas ir saistītas ar Kristus krustā sišanu. Tātad tam, kas kavēja Kristus pēdējās ciešanas, ir jābūt par kavēkli arī grēka cilvēka atklātai parādīšanai pēdējās dienās. Dievs pēc Sava lēmuma un paredzes bija Kristu nodevis krustā sišanai (Ap.d.2:23), un agrāk Viņš netika nodots, jo Viņa laiks vēl nebija pienācis (Mt.26:18; Jņ.7:6; Lk.9:51). Šī kavēšanās tika dota, lai Izraēls nožēlotu grēkus, kā tas izskaidrots līdzībā par vīģes koku, kuram tika dota vēl viena iespēja nest augļus. Šī šķietamā ‘kavēšanās’ Kristus krustā sišanas gadījumā salīdzināma ar Kunga ‘kavēšanos’ nākt un nosodīt Izraēlu m.ē. 70.gadā. Līdzīgā veidā Dieva pacietība nogaidīja (kavējās) Noas dienās, līdz beidzot nāca plūdi (1.Pēt.3:20); šīs dienas un plūdi citviet lietoti kā m.ē. 70. gada simboli un Kunga ‘nākšanas’ tad. Ievērojiet, ka ‘kavējas’ var nozīmēt arī „vēl ir atmiņā’, norādot uz Dieva pacietību. Tā ir Dieva vēlēšanās, lai cilvēki nožēlotu savus grēkus, kas lika Viņam kavēties parādīt grēka cilvēku pirmajā gadsimtā un kas aizkavē to arī tagad.
Pāvils saka, ka tas tika paskaidrots tesaloniķiešiem agrāk, iespējams 1.Tes. 5:3-5; tur tiem bija teikts, ka visdrošākā Kunga nākšanas zīme būs eklēsijā pasludinātais „miers un drošība”. 2.Tes.2 Pāvils to pasaka savādāk, ka „papriekš jānāk atkrišanai” kā visdrošākajai zīmei. Vārds, kurš tulkots kā „kavēties” nozīmē arī „turēties” un „aizturēt”, nereti kontekstā turēties pretim jūdaistu infiltrācijai, saglabājot patieso mācību. Tas netieši norādītu uz to, ka garīgi spēcīgie eklēsijā kavēja grēka cilvēka atklāšanu un Kunga atgriešanos („ko savā laikā darīs redzami” var attiekties kā uz vienu, tā arī uz otru, salīdz. ar 1.Tim.6:15). Taču tas bija tikai laika jautājums pirms atkrišana kļuva tik izplatīta, ka tiem bija „jāpazūd”; „jo netaisnības noslēpumainais spēks” (burtiski ‘likumpārkāpšana’, vēl viena vārdu spēle par jūdaistu nostāju) jau ir darbā” (7.p.). Tas kontrastē ar „dievbijības noslēpumu” (1.Tim.3:16) un attiecas uz jūdaistiem, kas apgalvoja, ka viņi ir tik garīgi stipri, ka patiesība ir „noslēpums’, kas zināms vien viņiem (salīdz. ar Jūdas 19; Atkl.2:24). Tas, kas kavēja atklāšanu vai atnākšanu (salīdz. ar 1:7, viltus otrā atnākšana) pazudīs. Parasti to tulko ‘pazudīs no viņu vidus’ – garīgi stiprie eklēsijas biedri tiks izņemti no viņu vidus, lai pār pārējiem nāktu Dieva sods. Pirmajā gadsimtā tas izpaudās pavēlē ticīgajiem iziet ārā no pilsētas (Lk.21:21), iziet no Bābeles (Atkl.18:4), kas ir parasts Izraēlas un ebreju atkritēju simbols praviešu rakstos. Atkl.17:5,7 vārds „noslēpums” lietots negatīvā nozīmē attiecībā uz grēka sievieti zvēra mugurā – norāde uz noteiktu indivīdu, kas būs nominālais zvēra vadītājs.
8.p. „Tikai tad netaisnais parādīsies atklāti, un Kungs Jēzus iznīcinās viņu ar Savas mutes elpu un izdeldēs viņu, kad pats atnāks godībā”.
Tā bija ebreju sistēma, kas tika iznīcināta ar m.ē. 70.gada ‘atnākšanu’; pastāv cieša saistība starp „ļauno”, proti, velnu un ebreju sistēmu, kā tas skaidrots nodaļā 2-4. Viņa atnākšanas Gars un godība ir līdzīga jūdaistu soda aprakstam 1:6-9: „ar Savas varenības eņģeļiem uguns liesmās un turēs tiesu pār tiem…tie kā sodu saņems mūžīgu pazušanu no Tā Kunga vaiga un Viņa godības spēka”. Šis sods nāk pār „spaidītājiem” (6.p.), proti, jūdaistu viltus „brāļiem”, kas pārgroza Kristus evaņģēliju (Gal.1:7). Saistība ar 2:8 rāda, ka šādi viltus brāļi eklēsijas vidū (templī) ir „ļaunais”, kas tiks iznīcināts otrās atnākšanas laikā. 2.Tes.1:6-9 atgādina arī Rom.1:18 aprakstīto sodu, kas nāks pār ebreju atkritējiem: „Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību”. Pāvila vārdi tesaloniķiešiem sasaucas arī ar Jes.11:4: „varmācīgos Viņš (Kristus) sitīs ar savas mutes zizli un bezdievjus nokaus ar savu lūpu dvašu” pirmām kārtām Izraēlā. Grieķu vārds „ļaunais” vēstulē romiešiem tulkots kā „nelikumīgs”, kas atkal vērsts pret jūdaistiem, kas sludina sevi par bauslības turētājiem. Pastāv paralēle starp „netaisnības noslēpumaino spēku” 7.pantā un „netaisno” 8.p. – „netaisnā” atklātā parādīšanās tādēļ ir noslēpuma atklāšana, kas imitē patiesā evaņģēlija noslēpuma atklāšanu (Rom.16:25; Ef.3:3; 6:19; Kol.1:26). „Netaisnajam / ļaunajam” bija jābūt „izdeldētam”, ko arī tulko kā „iznīcinātam”, „pazudinātam”, „atceltam” un tas viss kontekstā ar ebreju bauslības un to aizstāvošās sistēmas sagraušanu. Tas tika pilnībā izpildīts m.ē. 70.gadā.
„Savas mutes elpu” sasaucas ar Atkl.19:15,21, kur Kristus iznīcina zvēru, kurš ir cieši saistīts ar grēka cilvēku. Uzsvars uz grēka cilvēka iznīcināšanu eņģeļu ugunī atsauc atmiņā Dan.7:10,11 sakarā ar zvēra izdeldēšanu Kristus atgriešanās laikā. Un atkal ir jāuzsver: grēka cilvēks parādīsies pēdējo dienu eklēsijā, bet viņš būs saistīts ar politisko ‘zvēru’, kas pārvaldīs pasauli. Tas, kā kristīgā sadraudzība pazemina savas prasības, ļaujot pievienoties tai visiem, kas to vēlas, un kavējas izslēgt no sava vidus viltus mācītājus, ir droša zīme, ka mēs ātrā tempā tuvojamies tam stāvoklim, kad tas viss var viegli atrisināties.
9.p. „Jo viņa (šī pretinieka) parādīšanās ar visu viņa viltus varu, zīmēm un brīnumiem ir sātana darbs”.
‘Sātans’ Jaunajā Derībā bieži attiecināms uz jūdaisma sistēmu. Parādīšanās šeit varētu attiekties uz jūdaistu iezagšanos eklēsijā (Gal.2:4). Kristus atnākšana ar brīnumiem, ko izraisa Svētā Gara izplūdums šeit pretnostatīta ‘sātana’ brīnumiem tā parādīšanās laikā. „Zīmes, brīnumi un vareni darbi” ir vārdkopa, kas attiecas uz Evaņģēlija sludināšanu (Ap.d.2:22,43; 4:30; Rom.15:19; Ebr.2:4); un 2.Kor.12:12 attiecībā uz apustuļu kvalifikāciju. Tas varētu norādīt uz grēka cilvēku kā viltus apustuli (salīdz. ar 2.Kor.11:13-15), kas rāda viltus zīmes, viltus evaņģēliju sludinot; viņš ir „pazušanas dēls” pēc Jūdas parauga. „Melu” sludināšana attiecībā uz jūdu atkritējiem sastopama Jņ.8:44; Rom.1:25; 1.Jņ.2:21.
Vēl viens šo jūdaistu prototips – Janne un Jambre minēts 2.Tim.3:8. iespējams arī, ka tie burvju mākslinieki, kas imitēja Mozus brīnumus, bija ebreju atkritēji. Mēs jau redzējām, ka Izraēla pieredze Ēģiptē ir kā priekšvēstījums mūsu pieredzei otrās atnākšanas laikā. Iespējams, ka zvēra, simboliskās pēdējo dienu ‘Ēģiptes’, pavadā būs ebreju atkritēju grupa, kas atdarinās pēdējo dienu Mozus veiktos brīnumus. Zīmju un viltus brīnumu rādīšana ir atsauce uz Mt.24:24 kā uz notikumiem pēdējās dienās pirms m.ē. 70.gada un mūsu laikiem. Ja pēdējās dienās dažiem ticīgajiem piemitīs spējas darīt brīnumus, piem., Elijas kalpošanas garā, tad atkritēju spējas darīt brīnumus neliksies neiespējamas. Ir daudz saikņu starp 2.Tes.2 un Eļļas kalna pravietojumu.

Mateja 24	2.Tesaloniķiešiem 2
Netaisnība ies vairumā (12.p.)	Grēka cilvēks
Ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus (23.p.)	„Nepadodieties tik ātri neapdomīgam uztraukumam…it kā Tā Kunga diena būtu klāt” (2.p.); grēka cilvēks pārstāv antikrista atnākšanu.
„Tad neticiet” (23.p.)	„Lai neviens (grēka cilvēks) jūs nemaldina” (3.p.)
‘Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus” (24.p.)	„ar visu viņa viltus varu, zīmēm un brīnumiem” (9.p.)
„lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos” (24.p.), netieši norādot uz to, ka neizredzētie tiks pievilti.	„ar visādiem netaisnības līdzekļiem pieviļ tos…bet, Tā Kunga mīļotie brāļi, …Dievs jūs no paša sākuma izraudzījis pestīšanai” (10., 13.pp.) – proti, tos nav iespējams pievilt.
„Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriekš” (25.p.), kad Kristus pravietoja par Savām ciešanām.	„ka Es par to jums esmu runājis, vēl pie jums būdams” (5.p.)
„Jo kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana” (27.p.)	„kad pats atnāks godībā” (8.p.)
„Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību” (30.p.)	„ar Savas varenības eņģeļiem” (2.Tes.1:7 salīdz. ar 2:8)
„tie sakrās Viņa izredzētos” (31.p.)	„mūsu savienošanos ar Viņu” (1.p.)
„Es esmu Kristus, - un tie pievils daudzus” (5.p.)	„Dievs...sūta tiem maldu varu…pieviļ tos, kas pazūd (11., 10.pp.)
„netaisnība ies vairumā” (proti, daudzi tiks pievilti)	„netaisnības noslēpumainais spēks jau ir darbā” (7.p.)
„mīlestība daudzos izdzisīs” (12.p.)	„tie nav pieņēmuši patieso mīlestību” (10.p.)

Pievilto apraksts 2.Tes.2 vēl pastiprina tiesas aprakstu, kas dots 1:6-9 attiecībā uz atbildīgajiem tiesas dienā, proti, tiem, kas zināja Kristu. Tādēļ mēs varam secināt, ka daudzi, kurus pievils viltus brīnumi, būs eklēsijas locekļi. Tikai izredzētie netiks pievilti. Tas notika īsi pirms m.ē. 70.gada un jādomā notiks arī mūsu pēdējās dienās. Zvēra varas nodibināšana Jeruzalemē, ko pavadīs vareni brīnumi un atbalstīs daži jūdaistiem līdzīgi brāļi eklēsijā, pārliecinās dažus no sadraudzības, ka Kristus ir atgriezies. Šobrīd mūs nepārliecina nožēlojami pasludinātie ‘brīnumi’ un to cilvēku smieklīgās pretenzijas, kas pasludina sevi par Kristu. Un arī pasaulē nav „daudz” to, kas būtu pievilti, taču saikne starp Mt.24 un 2.Tes.2 norāda, ka daudzi (grieķu val. – vairākums, Mt.24:12) eklēsijā tiks pievilti, kādas izveicīgas viltus kristiešu grupas, pirmā gadsimta jūdaistu līdzinieku, uzkūdīti. Vai arī mūsu tagadējā sadraudzībā „netaisnības noslēpumainais spēks jau [patiesi] ir darbā”?

Tādējādi, tiek pielīdzināti zvērs, grēka cilvēks un m.ē. 70. gada likstas. Mēs zinām, ka m.ē. 70.gada notikumi ir pēdējo dienu pirmtēls. Šķiet, ka nebūtu jāšaubās par to, ka mums vēl jāpieredz liela ticīgo atkrišana, par ko šeit norādīts (salīdz. ar 1.Tim.4:1) attiecībā uz „pēdējo laiku” pirms m.ē. 70.gadu un uz šodienu.
10.p. „Ar visādiem netaisnības līdzekļiem ( attiecas uz jūdaistiem 2.Pēt.2:13 un ebrejiem kā Rom.1:18,29; 2:8; Ebr.8:12) pieviļ tos, kas pazūd (salīdz. ar 1.Kor.1:18 – par ebrejiem?), tāpēc ka tie nav pieņēmuši patieso mīlestību, kas tos būtu izglābusi”.
Tas norāda uz to, ka tie pieņēma patiesību, bet ne tās mīlestību. Vai tas attiektos arī uz pēdējo dienu svētajiem? Daudzi šīs paaudzes ticīgie ir saņēmuši patiesību kā uz paplātes; taču mīlestības pret to, patiesas dedzības mums diemžēl pietrūkst.
11.p. „Tāpēc Dievs tagad sūta tiem maldu varu, ka tie sāk ticēt meliem”.
Tas pats vārds, kas šajā pantā atbilst ‘meliem’, 9.pantā tulkots ‘viltus’ [„viltus varu”]. Tas norāda uz to, ka zvēram / viltus pravietim / grēka cilvēkam Dievs pieļauj darīt viltus brīnumus, tos Dievs sūtīs, lai mūs pārbaudītu. Dievs maldināja pirmā gadsimta eklēsiju pieņemt viltus mācību un atsvešināšanos no Viņa; un, šķiet, ka mēs pareizi interpretējam, ka Viņš to darīs arī pēdējās dienās.
Kas viņš būs?

Mēs jau redzējām, ka pēdējo dienu grēka cilvēkam būs kāda saistība ar Dieva tautu, tāpat kā tas bija ar Jūdu. Viņš varētu būt daļēji ebreju izcelsmes. Viņam varētu būt pat kāda saistība ar kristiešiem. Vai varbūt arābs un daļēji ebrejs, kas uzņemsies virskundzību pār arābu zvēru un dibinās savu galvaspilsētu un templi Jeruzalemē. Nah.2:1 apraksta Asīrijas iebrucēju valdnieku kā „nekrietno”, kā „visu sagrāvēju” (2:2). Manā grāmatā „Pēdējās dienas” par pēdējo dienu Bābeles atdzimšanu ir minētas citas liecības tam, ka harismātiskais antikrists varētu būt arābu izcelsmes. Ļoti zīmīgi ir tas, ka grēka cilvēks „saceļas pret visu, kas saucas Dievs vai svētums, un pat ieņem vietu Dieva templī, pats sevi celdams par Dievu” (2.Tes.2:4). Tas tieši iederas islama attieksmē, kuru uzstājīgā ticība vienam Dievam izsauc viņos agresīvu attieksmi pret jebkuru ikonu vai elku vai cita kāda veida svētumu. Tāda nostāja ir krasā kontrastā ar katoļu svētuma objektu pielūgsmi.

Piezīmes

1. 
   Martin Hengel, The Johannine Question (London: S.C.M., 1996 ed.), p.41.
   
2. 
   Zemāk dotā tabula parāda nepārprotamo saistību starp „grēka cilvēku” 2.Tes.2 un Atklāsmes zvēra sistēmām. Man jāpateicas Filam Edmondsam, kas veidojis šo saistību tabulu:
   

2. Tesaloniķiešiem 1 & 2	Atklāsmes grāmata
2:3 – pazušanas dēls (skat arī Jņ.17:12)	17:8 – zvērs ies bojā
2:7 – netaisnības noslēpumainais spēks (grieķu anomia) (atsauce uz pazušanas dēlu)	17:7 – Bābele saistībā ar noslēpumu
2:8 – netaisnais (burtiski nelikumīgais, grieķu anomos) parādīsies atklāti (skat arī 7.p.)	1:1 – Jēzus Kristus atklāsme
2:8 – Kungs Jēzus iznīcinās viņu ar Savas mutes elpu (atsauce uz Jes.11:4) (atsauce uz netaisno no 2:8)	19:11,15 – Kristus iznīcina zvēru (atsauce uz Jes.11:4)
1:7 – Kungs Jēzus parādīsies uguns liesmās	19:12 – Kristus acis ir uguns liesma
2:11 – tie, kas pazūd, tic meliem (atsauce uz netaisno no 2:8)	19:20 – viltus (melīgais) pravietis
2:11 – maldu vara (atsauce uz netaisno no2:8)	13:14 – pieviļ 19:20 – pievīlis (atsauces uz otro zvēru un viltus pravieti)
2:9 – zīmes (grieķu semeion) (atsauce uz netaisno no 2:8 )	13:13 – brīnuma zīmes (grieķu semeion) 19:20 – brīnuma zīmes (grieķu semeion) (atsauces uz otro zvēru un viltus pravieti)
2:4 – templis	11:2 – templis