Biomedicīna” Pašnovērtējuma ziņojums RĪGA, 2009 Satura rādītājs

10. Ārējie sakari

10.1. Sadarbība ar darba devējiem

Profesionālisma ieviešanas nepieciešamību mācību programmā nosaka pieaugošais pieprasījums pēc augstas kvalitātes un nepieciešamība pēc mācību iestādes beigšanas regulāri paaugstināt kvalifikāciju. Jo vairāk profesionālās prakses ir studentiem, jo pievilcīgākas viņiem kļūst mācības un reālāka iespēja iegūt darbu nākotnē. Profesionālā prakse mācību programmā var kalpot par katalizatoru, kas atmodina un uztur studentu interesi par biomedicīnu.

Studenti cenšas izprast efektīvas sadarbības iemaņu nozīmi, pieliek visus spēkus tam, lai savu darbu veiktu kvalitatīvi, tiecas pastāvīgi paaugstināt savu kvalifikāciju un pilnveidot savu darbu.

Viens no svarīgākajiem veidiem, kā darba devēji var atbalstīt mācību procesu, ir darbinieku iesaistīšana studentu apmācībā. Darbinieki var sniegt atbalstu vairākos virzienos: lekciju lasīšana; asistēšana pasniedzējiem, kuri vada kursus; var dot studentiem mācību un pētnieciskos materiālus; var vadīt kursus studentu auditorijai; var piedalīties studentu problēmu apspriešanā.

Sadarbība ar darba devējiem palīdz nodrošināt studiju programmas tālāko attīstību un kvalitāti atbilstoši darba tirgus attīstības tendencēm. Sadarbību sekmē mācību un kvalifikācijas palielināšana, laba studentu teorētiskā un praktiskā sagatavotība, maģistra darbu izstrādes process. Atsevišķi darba devēji ir atzinīgi novērtējuši studiju programmas studentus un absolventus.

10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām, kuras īsteno līdzīgas augstākās izglītības programmas

Akadēmiskā studiju programma „Biomedicīna” tiek salīdzināta ar līdzīgām programmām Latvijas augstskolās (Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes maģistrantūras studiju programmu „Bioloģija”) un ar līdzīgām studiju programmām Upsalas universitātē, Zviedrijā un Tartu Universitē, Igaunijā.

Ciešāka sadarbība ar līdzīgām studiju programmām programmas „Biomedicīna” īstenošanā tiek realizēta ar:

1. Upsalas Universitāti,

2. Tartu Universitāti.

Sadarbība notiek programmas pilnveidošanā, visbiežāk konsultāciju veidā.

Studiju programmā iesaistīts ir viesprofesors Godfried Roomans no Upsalas Universitātes. Turpmāk tiek plānots pieaicināt vairākus ārvalstu docētājus no Somijas un Lielbritānijas, kā arī no citām Eiropas valstīm (no 3 līdz 5).

Docētāji, pilnveidojot studiju programmu un kursu saturu, sadarbojas, konsultējas, uztur kontaktus ar kolēģiem no citām Latvijas augstskolām (LU, LLU, RTU). Sadarbība tiek realizēta šādos veidos: piedalīšanās zinātniskajās konferencēs, zinātnisko publikāciju sagatavošana, atbalsts akadēmiskā personāla apmācīšanā, zinātnisko kopprojektu realizēšana, pieredzes apmaiņa.

Tiek meklētas sadarbības iespējas ar Eiropas augstskolām, kur absolventiem un docētājiem būtu iespējama kvalifikācijas celšana, studiju procesa pilnveidošana. Programma atbalsta studentu mobilitāti mācībām ārzemēs, mācību spēku un cita personāla mobilitāti augstākās izglītības iestādēs ārzemēs, kā arī kopīgu studiju kursu izveidi, ieviešanu un izplatīšanu, intensīvās programmas.

Docētāji veicina starptautisko sadarbību piedaloties starptautiskās konferencēs, kongresos un semināros. Dati par docētāju starptautisko sadarbību ir doti programmas ikgadējos pašnovērtējumos.

11. Dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja augstākās izglītības programma tiek likvidēta, studentiem tiks nodrošināta iespēja turpināt izglītību citā augstskolā

Darbības pārtraukšanas gadījumā, ja nav finanšu vai citu iemeslu dēļ, Rīgas Stradiņa universitātes akadēmiskas maģistrantūras studiju programmas „Biomedicīna” studējošie varēs turpināt izglītības ieguvi LU Bioloģijas fakultātē Bioloģijas maģistrantūras studiju programmā dabas zinātņu maģistra grāda ieguvei (skat. 9. pielikumā).

12. Augstākās izglītības programmas attīstības plāns

Akadēmiskā studiju programma „Biomedicīna” ir programma, kurā maģistrantu apmācība uzsākta 2005. gada decembrī. Līdz 2009. gadam studiju procesā parādījās gan vairākas stiprās, gan arī vājās puses, kuras analizējot, tika izstrādāts programmas tālākais attīstības plāns. Nākamajos 10 - 12 gados Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultāte saskarsies ar būtiskām pārmaiņām savas darbības vidē, ko izraisīs gan Rīgas Stradiņa universitātes akadēmiskās vides attīstība, gan sociālās, politiskās un ekonomiskās izmaiņas Latvijā, gan iekļaušanās Eiropas Savienības (ES) kopējā augstākās izglītības telpā.

Pašreiz Latvijā studiju programma „Biomedicīna” veiksmīgi tiek realizēta. Tas nosaka nepieciešamību arī turpmāk veidot mācību programmu, kas uzlabotu zinātnisko darbību, sekmētu kadru sagatavošanu biomedicīnas jomās.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, maģistrantūras studiju programma „Biomedicīna” ir vērtējama pozitīvi gan no starptautiskās viedokļa, gan arī no Latvijas interešu viedokļa. Studiju programmas attīstību ietekmē modernās tendences dažādās biomedicīnas nozarēs gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Studiju programmas stiprās puses:

• 
  studiju programma atbilst jaunākajām dažādu biomedicīnas nozaru attīstības tendencēm, kā arī biomedicīnas speciālistu izglītošanai Latvijā un ārpus Latvijas;
  
• 
  studiju programma sekmīgi apvieno teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu
  apguvi un maģistra darba izstrādi;
  
• 
  studiju programmas procesa īstenošanā ir iesaistīti augsti kvalificēti pasniedzēji un savā nozarē atzīti speciālisti, kas aktīvi veic zinātnisko darbu, piedaloties dažādos zinātniskos grantos un strādājot pasaules vadošajās universitātēs;
  
• 
  studiju programma rada motivāciju padziļināt savas zināšanas ārstiem, lai atbilstoši mūsdienas modernām tendencēm risinātu medicīniska rakstura problēmas;
  
• 
  studiju procesam piemīt laba organizācija, par ko liecina maģistrantu aptaujas rezultāti.
  

Laikā no studiju programmas akreditācijas 2007. gadā līdz 2009. gadam ir cēlusies programmas atpazīstamība, novērtēta studentu un absolventu zināšanu un praktisko iemaņu sagatavotība. Pieaug interesentu skaits, kas vēlas studēt dotajā studiju programmā. Studiju programmas absolventi ir spējīgi konkurēt darba tirgū. Absolventu teorētiskā un praktiskā sagatavotība ļauj turpināt studijas doktorantūrā (gan bioloģijā, gan medicīnā), strādāt zinātniskās pētnieciskās iestādēs, farmakoloģiskos uzņēmumos, kā arī par mācību spēkiem gan Latvijā, gan ārzemēs.

Studiju programmas vājās puses:

• 
  sasprindzināts mācību grafiks;
  
• 
  nepieciešams palielināt laiku atsevišķo priekšmetu praktisko iemaņu apgūšanai;
  
• 
  atsevišķos priekšmetos nepieciešama aktīvāka moderno tehnoloģijas līdzekļu pielietošana studiju procesā.
  

Studiju programmas galvenie attīstības virzieni:

• 
  studiju procesa kvalitātes pilnveidošana un studiju procesa organizācijas uzlabošana, ņemot vērā maģistrantu aptaujas rezultātus un komentārus;
  
• 
  studiju programmas satura un struktūras pastāvīga pilnveidošana, atbilstoši biomedicīnas jaunākajām sasniegumiem;
  
• 
  turpināt izmantot interaktīvas metodes studiju procesā;
  
• 
  studiju programmas docētāju iesaistīšana zinātniskajā darbā, konferenču un
  apmācības semināru organizēšanā;
  
• 
  turpināt regulāru maģistrantu aptauju un izmantot aptaujas rezultātus tālākā studiju programmas attīstībā;
  
• 
  palielināt pieaicināto ārvalstu vieslektoru skaitu;
  
• 
  rast iespējas maģistrantiem piedalīties iesaistīto docētāju zinātniskajos projektos jau pirms maģistra darba izstrādes;
  
• 
  regulāri pārskatīt studiju programmas reklāmas un informatīvo materiālu, un nepieciešamības gadījumā ieviest korekcijas;
  
• 
  piedalīties starptautiskos projektos;
  
• 
  rast iespēju izveidot attāluma apmācību (distance learning).
  

Priekšlikumi studiju programmas uzlabošanai
Programmas nākotne būs atkarīga no diviem vienlīdz svarīgiem faktoriem: no spējas piesaistīt studentus un spējas reaģēt uz dinamisko vides maiņu augstas konkurences apstākļos kļūst par izšķirošo faktoru. Ir nepieciešams:

1. 
   paplašināt darbu ar absolventiem, nodrošinot programmas popularizāciju, maģistra studijās reflektējošo skaitu un radot konkursu uz studiju vietām,
   
2. 
   nepieciešams sagatavot jaunus mācību līdzekļus atsevišķos mācību priekšmetos, izveidot jaunus laboratorijas darbus, laboratorijas darbu aprakstus,
   
3. 
   paplašināt sakarus starp augstskolām, kas realizē radniecīgas Biomedicīnas virziena maģistra programmas, turpināt optimizēt studiju programmu, ietverot tajā kursus par jaunākajiem zinātnes un tehnoloģijas sasniegumiem Biomedicīnā.
   

Plānotās izmaiņas
Tiks izvērtētas akadēmiskās maģistra studiju programmas „Biomedicīna” iestājpārbaudījuma prasības.

Ir izvērtēts piedāvāto akadēmiskās maģistra studiju programmas „Biomedicīna” studiju priekšmetu saturs un nosaukumi. Ņemot vērā maģistra studiju programmas attīstību, tiks papildināts atsevišķu studiju priekšmetu programmu saturs, tiks konkretizēti atsevišķu studiju priekšmetu nosaukumi, kā arī plānots esošos studiju priekšmetus papildināt ar dažiem jauniem studiju priekšmetiem (vispārējā patoloģija, medicīniskās biotehnoloģijas, eksperimentālā ķirurģija), vairāk iekļaut praktiskās nodarbības.

Programmas attīstības plāns
Darba kvalitātes uzlabošanai jāveic sekojošais:

1. 
   piesaistīt un uzņemt jaunus pilna laika studentus,
   
2. 
   veikt kvalitatīvāku studentu sekmju un atskaitīšanas iemeslu analīzi,
   
3. 
   pārskatīt, pilnveidot un papildināt mācību, izdales un uzskates materiālus,
   
4. 
   pārskatīt, pilnveidot un papildināt studiju programmas mācību priekšmetu programmas,
   
5. 
   aktivizēt akadēmiskā personāla, programmas absolventu un nākamo studentu zinātniski pētniecisko darbību,
   
6. 
   sekmēt un atbalstīt akadēmiskā personāla un docētāju zināšanu un prasmju papildināšanu dažādos semināros, kursos, konferencēs vai kongresos,
   
7. 
   veicināt mācībspēku zinātnisko rakstu publicēšanu,
   
8. 
   piesaistīt jaunus mācībspēkus,
   
9. 
   turpināt un pilnveidot sadarbību ar darba devējiem un darba devēju organizācijām, regulāri analizēt sadarbības rezultātus, aktualizēt sadarbības virzienus,
   
10. 
    turpināt regulāras studentu, absolventu un mācībspēku aptaujas, uzlabot to satura kvalitāti un analīzi,
    
11. 
    turpināt sekot absolventu gaitām, izanalizēt to izaugsmi un karjeras iespējas,
    
12. 
    dažādot un pilnveidot atsevišķas mācību metodes,
    
13. 
    popularizēt programmas priekšrocības un saturu, reklamēt iespējas studēt tieši šajā programmā.
    

Studiju programmā regulāri tiek ieviestas korekcijas atbilstoši jaunajām tendencēm biomedicīnā un darba tirgus prasībām. Katra studiju gada beigās tiek vērtēta studiju programmas realizācijas un studiju gaita, kā arī darba procesa efektivitāte un nepieciešamās izmaiņas.

Akadēmiskās studiju programmas

”Biomedicīnā” vadītāja v.i.

doc. v.i. Dzintra Kažoka
Pašnovērtējuma saturs apstiprināts

RSU Senāta sēdē

2009. gada 20. oktobrī,

Protokola Nr. 1-2/20.10.09