Biomedicīna” Pašnovērtējuma ziņojums RĪGA, 2009 Satura rādītājs

4. Vērtēšanas sistēma

Studentu zināšanu vērtēšana akadēmiskajā studiju programmā „Biomedicīna” notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 3. janvāra noteikumiem Nr. 2 „Par valsts akadēmiskās izglītības standartu” (prot. Nr. 1, 4 §) un Rīgas Stradiņa universitātes Studiju reglamentu I: „Zināšanu un prasmju vērtēšanas sistēma”. Studentu zināšanu vērtējuma rezultātus apkopo akadēmiskās studiju programmas „Biomedicīna” vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta Morfoloģijas katedras vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Dekanāts. Vērtējuma rezultāti 2 reizes tiek apspriesti akadēmiskās studiju programmas „Biomedicīna” sēdēs, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta Morfoloģijas katedras sēdēs un Rīgas Stradiņa universitātes Dekānu padomes sēdēs. Īpaša uzmanība tiek veltīta maģistra darba aizstāvēšanai un maģistra darba novērtēšanas komisijas izteiktajiem vērtējumiem. Zināšanu vērtējuma rezultāti un to analīze kalpo par pamatu tālākai studiju programmas un studiju procesa pilnveidei.

Novērtēšanas mērķis ir regulāri pārliecināties, vai studiju programma tiek apgūta atbilstoši prasībām un kādā līmenī studenti to apguvuši. Studiju programmas saturs tiek apgūts un novērtēts atbilstoši izvirzītajiem priekšmetu apguves mērķiem. Izvirzītie izglītojošie mērķi ir pamats, organizējot satura apguvi un novērtējot programmas apguves kvalitāti ieskaišu, eksāmenu, praktisko darbu, kursa darbu un projektu veidā.

Studiju darba rezultāti tiek kontrolēti un vērtēti: semestra laikā; pārbaudījumos pēc studiju priekšmeta pilnīgas apguves; pēc pilnas studiju programmas apguves – maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana. Ikviena pārbaudījuma mērķis ir konstatēt, kādā līmenī students ir apguvis teorētiskās zināšanas un ieguvis prasmes un iemaņas pielietot teorētiskās zināšanas turpmākajā darbībā nepieciešamo uzdevumu veikšanai. Zināšanu, prasmju un iemaņu vērtēšana visos studiju priekšmetos notiek 10 ballu sistēmā. Eksāmenu uzskata par nokārtotu (maģistrantam ieskaita kredītpunktus), ja vērtējums ir no 4 (gandrīz viduvēji) līdz 10 (izcili) ballēm. Ieskaite tiek vērtēta kā „sekmīgi” vai „nesekmīgi”. Katrā studiju priekšmetā ir izstrādāti savi vērtēšanas kritēriji, kas paredz dažādu formu un veidu pārbaudījumus. Katra studiju priekšmeta noslēgumā students kārto rakstisku un/vai mutisku eksāmenu vai ieskaiti.

Semestra laikā studentu teorētiskās zināšanas tiek pārbaudītas un vērtētas pēc individuālā studiju darba rezultātiem: kontroldarbi, referāti, pētījumi, līdzdalība diskusijās, zināšanu pārbaudes testi, tiek fiksēta laboratorijas darbu izpilde.

Ikviena zināšanu un prasmju pārbaudes forma ir komponents kopējā pārbaudes sistēmā, un tai ir noteikts īpatsvars kopējā vērtējumā. Pārbaudījumu formas semestra laikā ir izvēlētas tā, lai studenti tiktu motivēti regulāri un sistemātiski strādāt un, piedaloties pārbaudījumā, pierādīt, ka studiju priekšmets ir apgūts pilnībā. Šādos gadījumos students saņem novērtējumu par visu studiju priekšmeta kursu. Vērtējums tiek dots summējot atsevišķos pārbaudes posmos iegūto vērtējumu un ņemot vērā katra atsevišķā komponenta īpatsvaru kopējā vērtējuma sistēmā. Pēc mācībspēka ieskatiem var tikt noteikts pārbaudījums pēc studiju priekšmeta pilnīgas apguves. Pārbaudījums par studiju priekšmeta pilnīgu apguvi tiek organizēts pēc dotā priekšmeta apguves. Šāds pārbaudījums var tikt organizēts kā rakstiski, tā mutiski.

Maģistra darbs (sastāv no maģistra darba uzrakstīšanas un tā publiskas aizstāvēšanas) ir maģistra studiju programmas obligāts gala pārbaudījums un studenta patstāvīgi, individuāli veikts oriģināls pētījums ar praktisku ievirzi, kas apliecina studenta spējas pielietot studiju laikā iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas aktuālu nozares problēmu izpētē un analīzē.

Sakarā ar to, ka studiju process ir organizēts pēc moduļu principa, maģistrantu zināšanu novērtēšana, eksāmeni un ieskaites atbilstoši mācību plānam ir atskaites obligātās formas, un tie notiek attiecīgā kursa beigās vai sesijas laikā.

Programmas apguvi noslēdz maģistra darba aizstāvēšana. Diplomu saņem students, kurš sekmīgi apguvis augstākās izglītības programmu un aizstāvējis sekmīgi maģistra darbu.

5. Augstākās izglītības programmas praktiskā īstenošana

5.1. Studiju metodes un formas

Programmas studiju plānā norādīto kursu apguve notiek lekcijās, semināros, laboratorijas darbos, diskusijās, grupu darbos, konsultācijās, patstāvīgajos darbos. Liels uzsvars studiju procesā tiek likts uz studentu patstāvīgo un pētniecisko darbu: literatūras studiju analīze, referātu, darbu izstrāde gan individuāli, gan grupās.

Īpašs uzsvars tiek vērsts interaktīvu metožu izmantošanā studiju procesā, maģistrantu aktīvā līdzdalībā diskusijās semināru laikā un iesaistīšanā mācību procesā ar atsevišķu semināru vadītājiem. Programma aptver vairākas plašas zinātnes disciplīnas, kas ļauj nodrošināt pieredzes apmaiņu un diskusiju starp maģistrantiem.

Liela daļa docētāju izmanto pārtraukto lekciju metodi (tēmas izklāsts, kuram seko diskusija, analīze ar studentu līdzdalību). Lekcijās tiek izmantoti gan multimedijs, gan kodoskops, kā arī (lielākā daļa docētāji lekcijas sagatavojuši Power Point) prezentāciju veidā. Turpinās vairāku lekciju kursu materiāla pārveide arī elektroniskā veidā. Lekciju materiāli, zinātniskie raksti un cita veida mācību materiāli tiks un tiek pakāpeniski ievietoti RSU e-vidē, kura ir pieejama studentiem, izmantojot lietotājvārdu un paroli. Laboratorijas darbos studenti lekcijās iegūtās zināšanas nostiprina un iegūst praktiskās prasmes un iemaņas. Semināros studenti iegūst pieredzi pasniegt savas zināšanas citiem un piedalīties diskusijā.

Saziņa starp mācībspēkiem un studentiem iespējama ar elektroniskā pasta starpniecību, jo katram studentam un pasniedzējam ir sava elektroniskā pasta adrese, ar e-vidi, kā arī tiekoties individuālās konsultācijās ar docētāju.

5.2. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība

Programmā iesaistīto mācībspēku zinātniskās pētniecības mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, studiju procesa zinātniska pamatošana un tālāka attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana. Akadēmiskā personāla zinātniskā darbība pārsvarā ir saistīta ar studiju darbu. Ar programmas docētāju kursiem ir saistītas publikācijas semināros, konferencēs un kongresos Latvijā un ārvalstīs. Atsevišķi docētāji vada vai ir iesaistīti gan LZP finansēto grantu, gan dažādu zinātnisko projektu izstrādē. Akadēmiskā personāla zinātniskā darbība pozitīvi ietekmē studiju procesu, iesaistot studējošos darbu izpildē. Paralēli akadēmiskais personāls iegūst augstāku akadēmisko kompetenci un specifiskas zināšanas, kas veicina studiju materiāla labāku pasniegšanu. Iesaistot studentus pētniecībā, tiek veidota maģistru apmācības sistēma noteiktā studiju programmas priekšmetā. Laboratorijas darbi pārsvarā notiek pētnieciskās laboratorijās un institūtos, saskarsmē ar pētniekiem un izmantojot pētniecisko aparatūru. Tas studentos izraisa interesi un piesaista noteiktam pētījumu virzienam, dot tam papildus pieredzi ārpus studiju programmas.